Donalds Tramps pieņēmis riskantu lēmumu, no kura atturējās iepriekšējie ASV prezidenti, — ietekmīga Irānas ģenerāļa nogalināšana var izraisīt jaunu karu Tuvajos Austrumos
Jaunā gada otrajā dienā ASV prezidents Donalds Tramps, kurš gadumijas brīvdienas pavadīja pašam piederošajā Mar-a-Lago kūrortā Floridā, kopā ar saviem politiskajiem padomniekiem bija iesaistījies ilgā diskusijā par gaidāmo vēlēšanu stratēģiju. Taču neilgi pirms pieciem pēcpusdienā viņu lūdza pievienoties citai sanāksmei. Kad pēc brīža viņš atgriezās pie iepriekšējās sarunas, Tramps nepaskaidroja kolēģiem, kas bija negaidītā izsaukuma iemesls. Viņš vienkārši turpināja runāt par vēlēšanām.
Šajās dažās minūtēs Tramps bija pieņēmis vienu no būtiskākajiem ārpolitikas lēmumiem savas prezidentūras laikā, dodot atļauju iznīcināt lielu Amerikas ienaidnieku pasaules otrā pusē. Vienlaikus viņš pagrūda ASV soli tuvāk jaunai konfrontācijai ar Irānu, kas kopumā var ievērojami mainīt spēku samērus un situāciju visos Tuvajos Austrumos.
Lai gan agrā 3. janvāra rītā militārajā operācijā nogalinātais Irānas drošības un pretizlūkošanas dienestu komandieris ģenerālis Kasems Soleimani ir atbildīgs par simtiem amerikāņu karavīru nāvi vairāku gadu garumā, viņa iznīcināšanu nevar salīdzināt, piemēram, ar divu ilgi un skrupulozi meklētu teroristisko organizāciju vadītāju — Osamas bin Ladena un Abu Bakra al Bagdadi — likvidēšanu attiecīgi 2011. un 2019. gadā. Ģenerālis Soleimani nekad nebija iekļauts visvairāk meklēto personu sarakstā. Viņš bija augsta ranga amatpersona Irānas valdībā un nekur neslēpās. Vienīgais lēmums, kas bija jāpieņem Trampam, bija dot atļauju ģenerāļa nonāvēšanai.
Kāpēc tagad?
Bijušie ASV prezidenti Džordžs Bušs un Baraks Obama no tā atturējās. Buša vadītā valdība pieņēma apzinātu lēmumu izvairīties no uzbrukuma Soleimani, bet Obama to pat nekad nopietni neapsvēra. Abi apzinājās, ka, nogalinot vienu no ietekmīgākajiem ģenerāļiem Irānā, viņi riskē iekulties jaunā karā, var zaudēt sabiedroto uzticību Eiropā un Tuvajos Austrumos, kā arī negatīvi ietekmēs pašu amerikāņu pozīcijas šajā nemierīgajā pasaules reģionā, kur divās pēdējās desmitgadēs zaudēts tūkstošiem dzīvību un milzīgi finanšu resursi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.