Palielinoties konkurencei mazumtirdzniecības sektorā un tirgū ienākot jauniem dalībniekiem ar jauniem tirdzniecības formātiem, Baltijas tirgū beidzot varam sagaidīt kopējo cenu samazinājumu vairākās vidējā un premiālā cenas līmeņa modes preču kategorijās.
Pēdējo gadu tendences un patērētāju pētījumi rāda, ka dominējoša patēriņa tendence ir pēc iespējas izdevīgāku darījumu meklējumi, kas ir likumsakarīgi, analizējot rādītājus par iedzīvotāju pirktspēju. Lai arī kopējā pirktspēja stabili un pakāpeniski kāpj, joprojām Latvijā saskaņā ar Eurostat datiem* tā ir par 30% mazāka nekā vidēji Eiropā. Tāpat aizvien biežāk pircēji iepērkas interneta vidē, kas rāda patērētāju vēlmi dot priekšroku alternatīviem iepirkšanās formātiem.
Tāpat patlaban Baltijas mazumtirdzniecības sektorā pircējiem draudzīgākai cenu politikai ir visā pasaulē populārā daudzzīmola outlet koncepta deficīts. Mazumtirdzniecības sektorā citviet Eiropā ik gadu tiek attīstīti vidēji 4-6 nozīmīgi daudzzīmola outleta tirdzniecības centru projekti, kopējam šāda tipa lielāka mēroga centru skaitam pārsniedzot 180 centrus, kamēr Baltijas tirgū patlaban nav neviena šāda tirdzniecības centra.
Tā kā outlet formātu raksturo cenas līmenis pret līdzvērtīgu preces cenu ar vismaz 25% atlaidi, tas atstāj ietekmi ne tikai uz patērētāju individuāli, bet var ietekmēt mazumtirdzniecības sektoru kopumā, jo tirgus dalībnieki ir spiesti pārskatīt savu īstenoto cenu politiku.
Daudzzīmolu outlet koncepcijas pirmsākumi meklējami ASV, kur pirmais šāds veikals reģistrēts 1974.gadā. To sākotnējais mērķis bija veicināt iepriekšējo sezonu modes preču vai citu mazāk likvīdu preču noietu, tomēr drīz vien šādā tirdzniecības formātā savu vietu rada vairums augstākas cenas modes preču zīmoli, noturot līdz pat 25% zemāku cenu, salīdzinot ar tradicionālajiem iepirkšanās centriem.
Šī koncepcija pagājušajās pāris desmitgadēs gan ir krietni attīstījusies un mainījusies. Pirmkārt, formāts ieguvis popularitāti arī Rietumeiropā (Itālijā, Spānijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē), Āzijā un citos reģionos. Jāpiebilst, ka attīstītos tirgos, tādos kā Apvienotā Karaliste, šis ir visstraujāk augošais mazumtirdzniecības koncepts.
Otrkārt, vērā ņemami mainījies koncepcijas saturs – neejošās produkcijas izpārdotuves vietā radušās zīmolu tirdzniecības vietas, kurās tiek piedāvātas pat atsevišķi šim tirdzniecības kanālam veidotas produktu līnijas. Koncepts ir dažādojies, piedāvājot ne vien modes preces un aksesuārus, bet arī elektronikas un citu kategoriju preces, izklaides un atpūtas iespējas. Audzis arī apģērbu zīmolu īpatsvars, tam pārsniedzot 40%.
Treškārt, šādi iepirkšanās centri kļuvuši lielāki un ģeogrāfiski tuvāki patērētājam. Jāatzīmē, ka 2020. gadā arī Latvijā tiks atvērts pirmais outlet ciemats Baltijā “Via Jurmala Outlet Village” ar 77 zīmolu veikaliem un pieteikumu par vidēji 30% cenu samazinājumu, salīdzinot ar esošajiem tirdzniecības centru piedāvājumiem. Domājams, tā atvēršana atstās ietekmi ne tikai uz populāru modes zīmolu cenu līmeni tirgū, bet arī patērētāju iepirkšanās paradumiem.
Pēc analītiķu aprēķiniem, kopš 2012.gada vidējais apgrozījums outlet ciematos kāpj par vidēji 10% gadā. Savukārt saskaņā ar GlobalData Consumer Research datiem vairāk nekā 23% daudzzīmola outleta pircēji piecu gadu laikā plāno biežāk apmeklēt outlet veikalus. To stimulē vairāki faktori. Viens no tiem – pievilcīgas cenas un atšķirīga piedāvājuma – arī citos tirdzniecības kanālos nepārstāvētu zīmolu – diktēta izvēle, kas mudina iepirkties ne tikai izpārdošanu laikā, bet visa gada garumā.
Autors ir zīmolu stratēģijas konsultants, RISEBA asociētais profesors
*Eurostat 2018. gada dati
Pagaidām nav neviena komentāra