Mobings skolā – kā tas ietekmē valsts nākotni?

Pēdējos gados publiskajā telpā arvien vairāk izskan jautājums – kāds ir mūsdienu skolas pamatmērķis – izaudzināt teorijā gudrus cilvēkus vai arī krietnu, kritiski domājošu, drosmīgu un mentāli stipru jauno paaudzi? Cik ļoti psiholoģiski veselīga skolas vide korelē ar šo jauno mērķi? Izrādās, ka ļoti.

Pēdējais OECD pētījums rāda, ka Latvija Eiropas Savienības un OECD valstu vidū ir pārliecinoša līdere skolēnu savstarpējās izsmiešanas un vardarbības ziņā. Turklāt kopš iepriekšējā pētījuma situācija ir pasliktinājusies. Dati ir neapstrīdami – aptuveni katrs trešais skolēns cieš no ņirgāšanās jeb mobinga skolā. Kas būtiski – tehnoloģiju laikmetā tam klāt ir nācis vēl viens drauds – aptuveni katrs piektais saskaras ar mobingu digitālajā vidē. Citi dati savukārt rāda, ka 40% procentu skolēnu šādās situācijās nemeklē nekāda veida palīdzību, jo ģimenē ir ieaudzināts, ka pašam ir jātiek galā, tas ne vien attīsta pašapziņu, bet arī ir tā saucamā dzīves skola, kurai katram ir jāiziet cauri. Sak’, nav veselīgi audzināt no reālās dzīves nošķirtu jauno paaudzi.

Taču, ja iepriekš minētajiem datiem noliek priekšā skaitļus, kas rāda, ka šogad neatliekamā medicīniskā palīdzība ir braukusi uz 111 izsaukumiem, kas bijuši saistīti ar pašnāvību mēģinājumiem jauniešu vidū līdz 20 gadiem, rodas pretjautājums – vai tā saucamā dzīves skola ir tiešām nepieciešama, ja noved jauniešus pie tik galējām izvēlēm?

Protams, nevar apgalvot, ka šajos datos saskatāma tieša korelācija ar mobingu skolā, bet, ņemot vērā, ka līdz 20 gadiem 80% no savas dzīves bērni un jaunieši pavada mācību iestādē, šie dati ir acīmredzami savstarpēji saistīti.

Iemesli, kas kalpo par aizmetni apcelšanai, nereti var būt diezgan triviāli, un visbiežāk tie ir saistīti ar  jebkādu dažādību. Tās var būt citas intereses, sociālais stāvoklis, runas veids, izskats, labākas vai sliktākas atzīmes u.c.

Kāds ir risinājums? Protams, pirmkārt, tā ir šīs tēmas aktualizēšana gan skolu vidē, gan publiskajā telpā kopumā. Otrkārt, tā ir kvalificēta sociālā pedagoga, skolas psihologa vai kāda cita eksperta pilna  laika klātbūtne skolās. Treškārt, skolēniem saprotama komunikācijas kanāla atrašana palīdzības meklēšanai un saņemšanai.

Vairākās valstīs jau tagad ir radītas mobilās lietotnes, caur kurām bērns var ziņot par pāridarījumu un saņemt psiholoģisko palīdzību. Pirmie pētījumi rāda, ka šādas lietotnes ieviešana skolā jau pirmā gada laikā mobingu samazina par 10%.

Mēs #Neklusē projektā esam par to, lai mobings nekļūtu par normu. Tādēļ jau no nākamā gada janvāra sociālajos tīklos tiks īstenota apzinātības kampaņa, kur Latvijā zināmi cilvēki dalīsies ar saviem pieredzes stāstiem, vēlāk arī tiks ieviesta jau minētā lietotne. Mobilā lietotnē jauniešiem saprotamā veidā iekļaus informāciju par to, kas ir mobings un kā to atpazīt. Ko man kā skolēnam darīt, ja mani vai kādu līdzās esošu klases biedru apceļ? Vai arī – kā saprast, ka pāridarītājs esmu es pats? Tāpat lietotnē būs arī tādas funkcijas kā čata iespēja ar skolas psihologu vai uzticības tālruni, WhatsApp lietotnē sazināties ar pusaudžu resursu centru, zvanīt uzticības tālrunim vai policijai.

Taču jau patlaban aicinām visus vecākus, skolotājus un skolēnus aizpildīt aptauju par mobingu skolas vidē atgriezeniskās saites platformā EDURIO, kas pieejama visiem platformas lietotājiem no šā gada 1. novembra līdz 2020. gada 9. aprīlim. Ja jūsu skolā tiek lietota EDURIO platforma, bet aptaujas vēl nav pieejamas, sazinieties ar skolas administrāciju un lūdziet tās aktivizēt.

Pētījuma rezultāti būs pieejami 2020. gada maijā. Plašāka informācija par projektu meklējama mājas lapā un sociālajos tīklos: facebook, instagram, youtube.

Autore ir kustības #Neklusē līdzdibinātāja