fbpx

Kas ir lielāks drauds: ārzemju studenti vai nesakārtota imigrācijas sistēma? 2

Indijas gaismas festivāla "Divali" svinībās RTU. Foto no autora personīgā arhīva.
Miks Celmiņš
Print Friendly, PDF & Email

Kamēr daži draud, ka drīz ārzemju studentu laiks Rīgā beigsies, citi ziņo, ka, iegādājoties kebabu, par latviešu valodu ir jāaizmirst. Pēdējo mēnešu notikumi Rīgā – uzbrukumi cittautiešiem, kas beidzas ar operāciju slimnīcā, draudiem ārzemju studentus nogalināt un nebeidzamās provokācijas cittautiešu izcelsmes studentu atvērtajās ēdnīcās Rīgā, raisa negatīvu satraukuma sajūtu.

Pašreiz situācija ir sasniegusi līmeni, kad ir nepieciešama aktīvāka sabiedrības iesaiste un risinājumu meklēšana. Arvien biežāk ienāk ziņas, ka ir tapusi organizēta cilvēku kustība, kas, savstarpēji dalot punktus, naudu un balvas, sacenšas par maksimāli daudz uzrakstīto sūdzību skaitu Valsts valodas centram, Pārtikas veterinārajam dienestam (PVD), Darba inspekcijai un citām institūcijām, lai veicinātu pēc iespējas plašāku cittautiešu vadītās uzņēmējdarbības apturēšanu. Par pieņemtu praksi ir kļuvis arī uzņemt provokatīvus video, izsmejot ārzemju studentus ar nicinošiem, nereti rasistiskiem vārdiem un skaņām. Ir cilvēki, kas šīs nodarbes jau praktizē kā hobiju.

Pašreiz ārzemju studenti, atverot savus uzņēmumus, tos vairs nesauc par kebabiem vai radžām u.c., kas būtu raksturīgi ēdienam, ko piedāvā, bet gan sauc latviešu, itāļu, spāņu vai grieķu nosaukumos, tādējādi cerot nepiesaistīt lieku nelabvēļu uzmanību. Vai tiešām draudēšana uzņēmējiem un indiešu ēdienu restorāni ar nosaukumiem “Auseklītis” vai “Papa Giovanni” ir risinājums?

Ir radušies jautājumi, uz kuriem netiek rastas atbildes. Kāpēc dažas valsts amatpersonas konsekventi par galveno problēmu uzskata 19 līdz 23 gadus jaunus ārzemju studentus un necenšas problēmas risināt sistemātiski? Ir politiskie spēki un atsevišķi indivīdi, kas kultivē šo naidu sabiedrībā, kas dzen bailēs un stresā jaunus, pirmo reizi no mājām aizbraukušus ārzemju studentus.

Pēdējā laikā plašas diskusijas sabiedrībā raisa četri problēmjautājumi – cittautiešu uzņemšana Latvijas augstākās izglītības iestādēs, vīzas iegūšana ieceļošanai Latvijā, jauniebraucēju nodarbinātība, kā arī valsts valodas pratība cittautiešu pārvaldītos uzņēmumos.

Uzņemšana augstākās izglītības iestādēs

Ir jāapzinās, ka mūsu augstākās izglītības kvalitāte un universitāšu atpazīstamība nav sasniegusi tādu līmeni, ka ārzemju studentiem Latvija būtu pirmā studiju vietas izvēle. Ļoti bieži pēc neuzņemšanas augstskolās Lielbritānijā, ASV, Austrālijā, Zviedrijā, Vācijā studiju aģentūras topošajiem studentiem iesaka doties uz Latviju, Lietuvu, Poliju, informējot, ka izglītība esot apmierinoša, diploms ir atzīts citviet Eiropā un studiju maksas ir salīdzinoši zemas.

Pēc ārzemju studentu domām, vairākas Latvijas augstākās izglītības iestādes uztver ārzemju studentus kā naudas avotus un bez īpašiem atlases procesiem studijās uzņem gandrīz visus.

Viena no lielākajām problēmām, ko min vairāki ārzemju studentu nīdēji – politiķi -, ir – pašreizējie ārzemju studenti ir slikti izglītoti, nerunā pietiekami labi angļu valodā un nav labi sagatavoti studijām.

Tā vietā, lai nicinātu jau šeit legālā ceļā nokļuvušos ārzemju studentus, politikas veidotājiem jāveicina augstskolām noteikt skaidrākus un augstākus uzņemšanas kritērijus (papildus intervijas, iestājeksāmenus, angļu valodas pārbaudes testus), kā tas ir ikvienā sevi respektējošā augstskolā.

Vīzas iegūšana ieceļošanai Latvijā

Pēc uzņemšanas augstskolā topošie studenti piesakās vīzai ieceļošanai Latvijā un, nokļūstot Latvijā, pēc dažu politiķu vārdiem, “kļūst par valsts lielākajiem drošības riskiem”.

Statistika rāda, ka, konstatējot riskus, Valsts drošības dienests 2018. gadā ir rosinājis nepiešķirt vīzu iebraukšanai Latvijā 548 gadījumos no pārbaudītājiem 2129 gadījumiem. Ja ir pamatotas bažas, ka Latvijā studentu piesegā ieceļo radikāli noskaņotas un valstij nedraudzīgas personas, tad nosodījumam vajadzētu būt mērķētam uz valsts institūciju darbu, kas nodrošina vīzas procesu, nevis uz jau Latvijā legālā ceļā nokļuvušajiem ārzemju studentiem.

Ja bažas ir pamatotas, tad politikas veidotājiem ir jāvienojas par stingrākiem vīzas piešķiršanas kritērijiem, piemērojot papildus pārbaudes, nevis jāsoda jau Latvijā legālā ceļā nokļuvušos ārzemju studentus.

Ārzemju studentu nodarbinātība

Pašlaik Imigrācijas likums paredz, ka ārzemniekam, kurš ir saņēmis ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju sakarā ar pilna laika bakalaura studijām Latvijā akreditētā izglītības iestādē, ir tiesības uz nodarbinātību līdz 20 stundām nedēļā vai 40 stundām nedēļā studiju brīvlaika periodā. Un ārzemnieks, kas studē maģistra programmā, ir tiesīgs uz nodarbinātību 40 stundas nedēļā. Turpretim nodarbinātības ierobežojumi neattiecas uz Latvijas vai citu ES dalībvalstu studentiem.

Dažu politiķu nebeidzamie pārmetumi par to, ka vairākums cittautiešu ierodas Latvijā studiju mērķa piesegā, lai šeit galvenokārt strādātu, -“ārvalstu studenti – kebabu cepēji”, ir gluži pretējs realitātei. Ir vērtīgi atgādināt, ka pēc ierašanās Latvijā ārzemju studentam ir jānokārto uzturēšanās atļauja. Uzturēšanās atļaujas tiek piešķirtas uz ne ilgāku kā viena gada periodu. Ik gadu, lai atjaunotu uzturēšanās atļauju, ārzemju studentu pārbaudēs tiek vērtēts, vai students ir sasniedzis pietiekamu progresu studijās – sekmes, studiju apmeklētība, u.c.

Tā vietā, lai nomelnotu ārzemju studentus, kuri nodarbojas ar uzņēmējdarbību, strādā un maksā nodokļus, politikas veidotāji varētu stiprināt iekšlietu sistēmas institūcijas, atbalstīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) darbību, lai efektīvāk spētu pārbaudīt ikvienu ārzemju studentu uzturēšanās atļauju atjaunošanas procesā.

Valsts valodas pratība ārzemju studentu uzņēmumos

Valsts valodas likums nosaka, ka latviešu valoda ir jāprot un jālieto tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai uzņēmumā. Nu jau par praksi ir kļuvuši regulāri “valodas sargu” apmeklējumi cittautiešu ēdināšanās uzņēmumos. Kopš marta ir sastādīti 40 administratīvi protokoli par nepietiekamām valsts valodas zināšanām dažādos cittautiešu pārvaldītos ēdināšanās uzņēmumos. Svarīgi pieminēt, ka visi 40 administratīvie pārkāpumi ir pirmreizēji gadījumi, un personas iepriekš pie atbildības nav sauktas. Valsts valodas likuma pārkāpējiem tiek piemērots sods virs 100 eiro un soda nesamaksāšanas gadījumā ārzemnieka uzturēšanās atļauja netiek atjaunota. Vai ikreizēja sodīšana ir sistemātisks problēmas risinājums?

Politikas veidotāju ziņā ir izlemt, vai ir nepieciešamas likuma izmaiņas, atvieglojot valsts valodas prasības, vai ir jāveido atbalsta mehānismi valsts valodas apguvei ārzemju studentiem. Prakse pierāda, ka latviešu valodas stundu skaits augstskolās no vienas līdz trim stundām nedēļā ir nepietiekams.

Nacionālās apvienības pārvaldītās Kultūras ministrijas pārziņā ir integrācijas politika valstī un saskaņā ar nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu plānu viens no galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt valsts valodas apguves kursus. Politikas veidotājiem ir jāizvērtē, vai piedāvātā valodu apguve ir nesusi rezultātus un cik daudz no cittautiešiem ir apguvuši valodu, lai spētu to lietot ikdienā.

Vairākums no ārvalstniekiem Latvijā ir ārzemju studenti. Jau tagad ārzemju studenti Latvijā veido 11% – 12% no kopējā studentu skaita. Vidēji Eiropā ārzemju studentu īpatsvars svārstās ap 15% – 17%. Lai gan vietējo studentu skaits Latvijā turpina kristies, ārzemju studentu skaits turpina strauji pieaugt.

Šodienas politikas veidotājiem ir jāapzinās, ka ikviens viņu viedoklis, raksts un darbība rada sekas. Izvirzot ārzemju studentus kā problēmu, netiek rasti sistemātiski risinājumi, bet gan veidota sabiedrības doma un izpratne par cittautiešiem Latvijā. Politikas veidotājiem ir jāapzinās, ka ikviens fizisks vai verbāls uzbrukums cittautiešiem Latvijā ir politiķu veidotās politikas sekas.

 

Autors ir Indijas – Latvijas kultūras un ekonomikas foruma valdes padomnieks, Integrācijas fonda Make Room Europe valdes priekšsēdētājs

Komentāri (2)

MiksCelmins 27.11.2019. 19.00

Studiju migrācijas politikas sakārtošana ir nepieciešama! Kāds būtu bijis labāks virsraksts?

0
0
Atbildēt

0

lno 27.11.2019. 18.39

Nu gan stulbs virsraksts IR rakstam:)

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu