fbpx

Finanšu pratību un pārdomātu aizņemšanos neviens nav atcēlis

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Rosita Zvirgzdiņa
Print Friendly, PDF & Email

Oktobra vidū trīs vietējā kapitāla bankas – AS “Baltic International Bank”, AS “BlueOrange Bank” un AS “Signet Bank” paziņoja, ka ir paredzējušas vietējos uzņēmējus un iedzīvotājus kreditēt par 170 miljoniem eiro. Daļa mazo un vidējo uzņēmumu to uztver kā zaļo gaismu biznesa attīstībai, citi – ar piesardzību atceras 2008. gada kreditēšanas bumu un tā sekas. Dažādiem startup uzņēmumiem ir vērts apdomāt šādu iespēju, taču pirms tam jāveic nopietna mērķa tirgus izpēte. Turklāt finanšu pratība un pārdomāta aizņemšanās joprojām ir aktuāls jautājums – ne tikai juridiskajām, bet arī fiziskajām personām.

Eiropas Centrālās bankas lēmuma ietekmē

Pirmkārt, varētu rasties jautājums, kas pamudinājis vietējā kapitāla bankas pieņemt šādu lēmumu? No vienas puses to, iespējams, ietekmējuši Eiropas Centrālās bankas (ECB) septembrī pieņemtie lēmumi, kas, reaģējot uz eirozonas izaugsmes palēnināšanos un inflācijas rādītājiem, lēma par eirozonas tautsaimniecības izaugsmes atbalstu, tai skaitā kreditēšanas aktivizēšanu. Latvijā, kur līdz šim ECB sniegtās monetārās iespējas nav pilnībā izmantotas, jo banku kreditēšana bijusi ārkārtīgi piesardzīga, to var uzskatīt arī par atbalsta pasākumu Latvijas ekonomikas stimulēšanai.

No otras puses, banku solis pretī vietējam mazajam un vidējam biznesam varētu balstīties uz ārvalstu kapitāla plūsmas samazinājumu. Ārvalstu klientu noguldījumu sarukums Latvijas banku sektorā bija vērojams jau kopš 2015. gada, tomēr 2018. gadā tas paātrinājās un gada laikā kopumā ārvalstu klientu noguldījumu atlikums samazinājās par 37,4% jeb 2,4 miljardiem eiro. Notikumi banku sektorā neatstāj izvēli un uz ārvalstu klientu apkalpošanu orientētās bankas vienkārši ir spiestas mainīt savus biznesa modeļus.

Laba iespēja nelieliem startup

Apstākļu spiestas vai virzoties uz mērķi – stimulēt ekonomiku, bet bankas lēmušas vietējos uzņēmējus un iedzīvotājus kreditēt par 170 miljoniem eiro. Patlaban grūti skaidri atbildēt, vai šī summa vērtējama kā liela – tas atkarīgs, vai kredītņēmēji lielākoties būs uzņēmumu vai fiziskas personas. Kreditēšanas nosacījumi noteikti būs stingrāki salīdzinājumā ar 2008. gadu, tomēr tā varētu būt arī laba iespēja nelieliem startup uzņēmumiem.

Lai gan jau daudz un plaši tiek runāts par atbildīgu aizņemšanos, tomēr gribētos atgādināt, ka ikvienam uzņēmumam, pirms lēmuma par kredītu, nepieciešams veikt rūpīgu mērķa tirgus analīzi. Nav jēgas uzņemties kredītsaistības tikai tāpēc, ka bankas sniedz šādas iespējas. Pirms tam ir vērts izpētīt, kādas nākotnes prognozes pauž ekonomisti, kādas izmaiņas iespējamas starptautiskajā ekonomikā u.tml. Tas viss ietekmēs iespējas atmaksāt aizdevumu.

Jāpiezīmē, ka, pieņemot lēmumu par kreditēšanu, bankas novērtē uzņēmuma spēju atmaksāt kredītu nākotnē, balstoties uz vēsturiskajiem finanšu datiem un prognozējamo uzņēmuma naudas plūsmu nākotnē. Bankas primāri skatās uz uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas raksturo uzņēmuma pelnītspēju, parādu slogu un pašu kapitāla apjomu. Lielās bankas pārsvarā ir konservatīvākas nekā mazās bankas, taču arī to prasības vairāk nav pārmērīgi stingras.

 

Autore ir Biznesa augstskolas “Turība” profesore

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu