Valdībai jānovērš ceļu būves nozarē draudošā katastrofa

Tā kā pašlaik sagatavotajā 2020.gada budžeta projektā finansējuma samazinājums ceļu remontiem sasniedz 52%, biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) pieprasa valdībai un Saeimai pievērst uzmanību draudošajai katastrofai, pārtraukt izlikties, ka viss ir kārtībā, un ieplānot nepieciešamos līdzekļus.

Nākamā gada budžetā, kuru Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pasludināja par lielāko Latvijas vēsturē, ceļu un tiltu uzturēšanai un remontam ir paredzēti tikai 182 miljoni eiro. No tiem kapitālajiem izdevumiem plānoti 109 miljoni eiro, kā arī papildu 7,7 miljoni, kurus solīto 70 miljonu vietā izdevās izlūgties satiksmes ministram Tālim Linkaitam.

Eiropas nauda beigusies

Dramatisko finansējuma samazinājumu izraisīja tas, ka Eiropas Savienības līdzekļi ceļu remontam ir beigušies. Politiķi gadiem ilgi par to tika brīdināti, taču izvēlējās ignorēt patieso situāciju. Rezultātā katastrofālais finansējuma samazinājums nozīmē, ka ne tikai turpināsies ceļu sabrukums un bedrainu ceļu būs vēl vairāk, bet arī būs apdraudēta ceļu būves nozares pastāvēšana.

Ceļu un tiltu būves uzņēmumi nav slota, kuru uz pāris gadiem var nolikt skapī, bet vēlāk atkal ar to sparīgi atsākt slaucīt. Vairāki gadi bez finansējuma nozīmē, ka daudzu uzņēmumu vairs nebūs, citi būs pārprofilējušies un atlaiduši speciālistus, kuru prasmēm vairākus gadus nebūs pielietojuma, pārtraukuši investīcijas modernizācijā. Ceļu būvei atsākoties, trūks darītāju, konkurence būs vāja, un tas palielinās valsts kā pasūtītājas izmaksas. Samazināsies darbu kvalitāte, jo trūks speciālistu, vairākus gadus nebūs iegādāta moderna tehnika.

Attīstības nebija

Valdība diemžēl dzīvo ilūzijās, ka jāpaciešas tikai nākamajā gadā, bet tad pilnai laimei atgriezīsies ES nauda. Patiesībā neviens nezina, cik liels būs nākamais ES budžets, kādas būs jaunās Eiropas Komisijas prioritātes un vai starp tām būs ceļu infrastruktūra, kad budžets tiks apstiprināts un – ja jā – kad finansējums būs pieejams.

Valdībai nav plāna, kā cīnīties ar tuvojošos katastrofu, satiksmes ministrs noplāta rokas – slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās. 2021. un 2022.gada valsts budžetā finansējums tiek plānots tāds pats kā 2020.gadā. Turklāt valdība labi zina, ka iepriekšējo sešu gadu budžeti pat kopā ar ES naudu nenodrošināja nekādu attīstību, tikai piebremzēja ceļu sabrukuma tempu. Valdībai arī ir zināms, cik kilometru un kādi valsts reģionālo ceļu posmi jāremontē, lai būtu iespējams īstenot pašvaldību reformu. Taču arī to, budžetu gatavojot, valdība ir ignorējusi.

LCB turpina cerēt, ka valdībā ir kāds, kas spēj saprast problēmas nopietnību un prognozējamās sekas, tajā skaitā sociālās problēmas, kas būs jārisina. Ja ceļu un tiltu būvniekiem būs ‘jākonsolidējas’, tad valdība var rēķināties ar 1600 bezdarbniekiem nozarē, kā arī ap 4500 bezdarbnieku no saistītajām sfērām: karjeru saimniecības, betona būvizstrādājumu ražošanas, transporta pakalpojumiem u.c.

Vērtība sarukusi

Pēdējo 12 gadu laikā tikai tie ceļi, kurus valsts ir paņēmusi savā aprūpē – aptuveni 21 000 km, savu vērtību ir zaudējuši par 69% jeb no 4,96 miljardiem eiro 2007.gadā līdz 1,55 miljardiem eiro 2018.gadā. Vai tā gādīgs un rūpīgs saimnieks izturas pret savu īpašumu? Ja gādīgam saimniekam kāds teiktu, ka tikai 2018.gadā viņa ekonomika, lēni braucot pa sliktiem ceļiem un bieži remontējot braucamos, ir cietusi 1,12 miljardu eiro zaudējumus, viņš, visticamāk, vismaz uzdotu jautājumu – kā to novērst?

Taču mēs dzirdam tikai mundrus ziņojumus, ka esam salabojuši tos vai citus ceļu gabaliņus! Par zaudējumiem un vērtībām – ne vārda. Ne vārda par to, ka kādam būtu jājautā: “Vai jūs esat rīkojušies tā, kā gādīgam un rūpīgam saimniekam pienāktos?” Taču tāds brīdis agri vai vēlu pienāks. LCB biedri tuvākajā laikā pieņems lēmumu par turpmāko rīcību.

Andris Bērziņš ir biedrības „Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs.