Nesen Rīgas dome iepazīstināja sabiedrību ar ideju ieviest nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu no viesiem, kas apmetas pilsētas naktsmītnēs. Nodevu plānots ieviest no 2021. gada 1. janvāra. Balstoties uz datiem par viesu skaitu naktsmītnēs, aptuvenie ieņēmumi varētu būt trīs miljoni eiro gadā. Pati nodeva neradītu problēmas, ja būtu skaidrs un konkrēts iegūto līdzekļu izlietojuma plāns, caurspīdīga domes un tās pakļautībā esošo iestāžu darbība, kā arī ieviests regulējums īstermiņa istabu, dzīvokļu, māju vai citus apartamentu īrei tieši no īpašnieka – airBnb.
Trīs miljoni eiro gadā
Līdzīga nodeva pastāv virknē Eiropas pilsētu un tas nav nekas nosodāms, tomēr mulsumu raisa plānotais līdzekļu izlietojums. Rīgas domes izstrādātie noteikumi paredz visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu maksāt pašvaldībai nodevu viena eiro apmērā par katru nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja atpūtnieks pilsētā uzturas ilgāk. Aptuvenie aprēķini liecina, ka tie varētu būt trīs miljoni eiro gadā, no kuriem aptuveni 83 000 eiro plānots izlietot, lai nodrošinātu trīs štata vietas darbiniekiem, kas nodarbosies ar šīs nodevas iekasēšanu.
Citi līdzekļu izlietošanas mērķi definēti gana vispārīgi un abstrakti, piemēram, Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstība un popularizēšana. Ņemot vērā Rīgas domes vadības līdzšinējo darbību, pastāv bažas, ka pilsētas popularizēšana var izvērsties arī par Rīgas mēra reklamēšanu, kas kādreiz jau notikusi par nodokļu maksātāju līdzekļiem un tagad, iespējams, varētu tikt finansēta no Rīgas viesu maciņiem.
Ieņēmumu izlietošanas pārraudzību paredzēts nodot Rīgas Tūrisma attīstības birojam. Proti, tai pašai iestādei, pret kuras amatpersonām šā gada maijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sāka kriminālprocesu par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu, viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu. Ņemot vērā šo aspektu, Rīgas domei daudz svarīgāk būtu domāt par biroja reputācijas atjaunošanu un tēla veidošanu, veicinot nozares uzticību iestādei un nodevas administrēšanai. Ņemot vērā tūrisma nozīmi kopējā tautsaimniecības kontekstā, saistošo noteikumu izstrādei, ko nodrošina Finanšu un administrācijas lietu komiteja ilgtermiņā būtu jāiesaistās arī Pilsētas attīstības komitejai.
Padome ar neatkarīgiem pārstāvjiem
Informējot par nodevas ieviešanas plāniem, Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) parakstīja arī sadarbības memorandu ar viesmīlības un tūrisma nozares pārstāvošajiem uzņēmumiem un organizācijām – Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociāciju un biedrību Latvijas Kongresu birojs. Memorandu parakstījušie apņēmās līdz 30. septembrim apstiprināt nodibinājuma Rīgas Tūrisma attīstības birojs konsultatīvo padomi, kurā būtu pārstāvētas tūrisma nozares asociācijas un uzņēmumi.
Nodibinājuma līdzšinējā darbība liecina par šādas padomes nepieciešamību, tomēr rodas jautājums – kā nodrošināt, lai padomē ir neatkarīgi un profesionāli tūrisma un viesmīlības nozares pārstāvji, nevis Rīgas domes vadībai pietuvināti cilvēki?
airBnb kā tirgus niša atstāta pašplūsmā
Būtisks klupšanas akmens nodevas iekasēšanas plānā ir tās attiecināšana uz viesnīcām, kamēr Rīgā strauji attīstās arī airBnb, kas netiek regulēts un no šiem ieņēmumiem netiek iekasēti nekādi nodokļi. Virknē Eiropas pilsētu jau ir ieviesti dažādi regulējumi airBnb – pirms izīrēšanas jāsaņem atļauja, jāslēdz līgumi un tie jāreģistrē atbilstošās institūcijās u.tml.
Patlaban Rīgā vien ir 980 šādi dzīvokļi. Šī tirgus niša ir atstāta pašplūsmā. Nav arī noteikumu, kas paredz dzīvokļu īpašnieku atbildību un pienākumus. Tāpat nav skaidrs, vai visi maksā nodokļus un ievēro vēl virkni dažādu prasību, kas attiecas, piemēram, uz viesnīcām.
Nopietni jāpilnveido arī ideja atbrīvot darījumu tūrismu no šīs nodevas. Līdzīgs nosacījums ir spēkā arī citviet, piemēram, Berlīnē, un tā ir loģiska rīcība. Tomēr pirms tam jāizstrādā kritēriji, kas ļautu nošķirt darījumu tūrismu no citiem tūrisma veidiem, un tie jāiekļauj attiecīgajos Rīgas domes noteikumos.
Pēc šo kritēriju izstrādes un ieviešanas, airBnb regulējuma ieviešanas, kā arī skaidra un detalizēta līdzekļu izlietojuma plāna izstrādes var atgriezties arī pie diskusijas par nodevas ieviešanu. Tāpēc viens no optimālākajiem pašreizējiem risinājumiem būtu konkrēti termiņi mājasdarbu veikšanai, un tikai pēc tam noteikts termiņš nodevas ieviešanai.
Autors ir biznesa augstskolas “Turība” asociētais profesors, Tūrisma pētniecības centra vadītājs
Pagaidām nav neviena komentāra