Stendera pētniece • IR.lv

Stendera pētniece

Māra Grudule ir pārliecināta, ka agri vai vēlu nonākam pie jautājuma — kas es esmu kā latvietis? Foto — Matīss Markovskis
Pauls Daija

Ar literatūrzinātnieci Māru Gruduli sarunājas Pauls Daija

Māra Grudule (1963) ir literatūrzinātniece, Dr. philol., LZA īstenā locekle. Līdztekus profesores darbam Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece. Nozīmīgu monogrāfiju un plašu monogrāfisku pētījumu autore kolektīvajās monogrāfijās. Pašlaik saistīta ar Garlība Merķeļa 250. jubilejai veltītas konferences organizēšanu.

Pauls Daija (1984) ir Dr. philol., strādā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centrā. Grāmatu Apgaismība un kultūrpārnese (2013) un Literary History and Popular Enlightenment in Latvian Culture (2017) autors. Pēta vācbaltiešu kultūras vēsturi un latviešu grāmatniecību 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā.

 

Latviešu literatūras vēsturē pastāv priekšstats par «senākā posma literatūru», dažkārt sauktu arī par «pirmsnacionālo» literatūru — reliģiska un laicīga satura grāmatām, kas sacerētas laika periodā no 16. līdz 19. gadsimta pirmajai pusei un kuru autori lielākoties bijuši Baltijas vācu mācītāji. Šis periods — bieži atradies literatūras vēstures perifērijā — jau daudzus gadus ir literatūrzinātnieces, filoloģijas doktores Māras Grudules redzeslokā. Pateicoties viņai, latviešu senākā posma literatūras vēstures izpēte ir ieguvusi starptautisku rezonansi, iekļaujoties Rietumeiropas kultūras vēstures kontekstos. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu