Pieredzējuma tūrisms – mazpilsētu veiksmes atslēga

Lielākā tūrisma vērtība digitālajā gadsimtā ir tas, ko digitālā realitāte nespēj sniegt – pieredze, mijiedarbe, saskarsme ar vietu, vidi un cilvēkiem. Tāpēc jebkuras, it īpaši mazas pilsētas tūrisma piedāvājuma veiksmes atslēga slēpjas tās spējā vērtēt sevi ceļotāju acīm un dāvāt patīkamu, vērtīgu piedzīvojumu. Katrai pilsētai piemīt kaut kas īpašs, tomēr šovasar aizvadītās Radošās darbības nedēļas “radi!2019” īstenotās radošo industriju tūrisma misijas Latvijas mazpilsētās liecina, ka nav nemaz tik viegli to identificēt. Kā mazpilsētām atrast savu īpašo identitāti, un kā šajā procesā var palīdzēt dizaina domāšana?

Pieredzējuma jeb pieredzes tūrisms kā ceļotāja mērķis

Tas, ko aizvien biežāk klienti sagaida no pakalpojumiem un par ko ir gatavi maksāt vairāk, ir pieredze. Pieredzējuma tūrisms balstās idejā, ka pats vērtīgākais, ko varam piedāvāt viesiem, ir atmiņā paliekošas emocijas un pieredze. Pieredzējuma tūrisms tiek uzskatīts par vienu no radošajām industrijām. To var dalīt dažādās kategorijās, ieskaitot kultūras tūrismu, ekotūrismu, izglītojošus ceļojumus, eksperimentālo, mantojuma un dabas tūrismu, kur aktivitātes ir draudzīgas videi, izrāda cieņu vietējai kultūrai un ļauj piedzīvot, ne tikai vērot no malas.

Atšķirībā no tradicionālā tūrisma, pieredzējuma tūrisms vienmēr ietver aktīvu līdzdalību un iesaistīšanos. Citiem vārdiem runājot, tā nav tikai pilsētas laukuma apskate vai muzeja apmeklējums; to papildina īpaša ekskursija, attiecīgā laika vai vides simulācija, 3D virtuālā realitāte, aroda prasmju izmēģināšana amatnieku darbnīcā utt., kas ļauj viesiem sajust, izbaudīt, saprast vai atklāt kaut ko īpašu par konkrēto vietu.

Vieta kā tūrisma produkts

Lai gan ar “vietu” lielākoties saprotam pilsētas, apdzīvotas vietas vai mājas atrašanās koordinātas kartē, vieta ietver arī asociācijas un sajūtas, kas rodas, dzirdot, redzot un piedzīvojot noteiktu telpu saskarsmē ar tajā dzīvojošiem cilvēkiem. Tas ir raksturlielums, kas dažām ģeogrāfiskām vietām piemīt, bet citām – nē.

Piemēram, lielpilsētas ir komplicētas un dzīvas, tās simbolizē garīgo, materiālo, sociālo, kultūras un politisko apstākļu izpausmes laika gaitā. Pilsētvide pastāvīgi mainās līdzi notikumiem un kopienas pārvērtībām, atspoguļojot iedzīvotāju vērtības un pasaules uztveri. Katras šādas izmaiņas padara pilsētu unikālu un neatkārtojamu. Atliek vien rast veidu, kā savu unikālo identitāti atklāt, kopt un ļaut piedzīvot pilsētas viesiem.

Arī katrai mazpilsētai piemīt īpašs šarms – zināms, uzspodrināms, aizmirsts vai no jauna atklājams. Tas var būt izteikti redzams vai apslēpts vietās, cilvēkos un notikumos. Taču to var atklāt un novērtēt, tikai skatoties kopīgi ceļotāja un vietējā iedzīvotāja acīm. Starp citu, mazpilsētām ir kāda vērā ņemama priekšrocība – tās savā “mazumā” ir spējīgas ātrāk mainīties, jo izmaiņas skar desmitus, simtus, varbūt tūkstošus, bet ne miljonus iedzīvotāju.

Dizaina domāšana kā atbilde uz jautājumiem

Tūrisms, tāpat kā jebkurš cits pakalpojums, ir apzināti jāizstrādā un jāattīsta, mērķtiecīgi piedāvājot to konkrētai auditorijai. Lai saprastu auditoriju, ir jāapzina tās vēlmes un vajadzības. Tas ietver pamatīgu izpēti, vispirms analizējot pašu pilsētu un tās piedāvājumu. Ko pilsēta nozīmē vietējiem iedzīvotājiem? Kas tajā ir īpašs, un vai tas piemīt tikai šai pilsētai? Kas no tā visa var būt interesants tūristiem un caurbraucējiem? Un kas ir šīs pilsētas viesi?

Tad seko nākamais etaps – iespējamā tūrisma pakalpojuma modelēšana. Šajā procesā galvenais ir potenciālais pilsētas viesis, un no viņa skatpunkta arī būtu jāizstrādā tūrisma piedāvājums. Kā viesi par mums uzzina? Kā pie mums nokļūst? Kā pārvietojas? Ko redz? Ko dzird? Ko dara? Ko satiek? Ko piedzīvo? Kur vēršas pēc palīdzības? Kur ēd? Ko pērk? Kur atpūšas? Kā dalās ar piedzīvoto? Būtībā tas nozīmē modelēt viesa ideālo ceļojumu, vai tas būtu pāris stundu, vai vairāku dienu garumā.

Dizaina domāšana daudzējādā ziņā ir spēja iekāpt “citu kurpēs” un atbildēt uz jautājumiem no viņu perspektīvas, radot produktus, pakalpojumus un procesus, kas sniedz atmiņā paliekošu pieredzi. Izvēlēties īsto mazpilsētas vērtību vai tūrisma piedāvājumu ir tikai puse no darba. Otra puse ir spēja  aizrautīgi stāstīt par sevi pareizajai auditorijai, piesaistot uzmanību, radot interesi un vēlmi apciemot pilsētu. Tā savukārt ir komunikācijas dizaina joma, kas mūsdienu digitālajā laikmetā piedāvā plašas iespējas saziņai un mijiedarbei. Tāpat ir vērts paturēt prātā, ka pilsēta ir atvērta  tūristiem visu diennakti un viņi tajā atrodas arī pēc muzeju, veikalu un apskates vietu darba laika beigām. Ko viņi tad redz un piedzīvo, ir vēl viens būtisks aspekts, kas veido pilsētas tūrisma piedāvājumu. Veiksme būs to pusē, kuri paliks “ceļotāja kurpēs”, tādējādi iekļūstot “ceļotāja galvā”.

Radošās darbības nedēļu „radi!2019” iniciē Latvijas Republikas Kultūras ministrija un rīko nodibinājums “Creativity Lab” sadarbībā ar LIAA un Latvijas Dizaina Centru. Radošās darbības nedēļas „radi!2019” jaunumiem iespējams sekot līdzi mājaslapā www.radilatvija.lv, kā arī sociālajos tīklos Facebook, Twitter un YouTube.

 

Autore ir Latvijas Dizaina centra vadītāja, Radošās darbības nedēļas “radi!2019” reģionālās attīstības programmas “Radošās tūrisma misijas” žūrijas dalībniece