Nesen veikts Lursoft pētījums liecina, ka 2019. gada pirmajā pusgadā reģistrēti mazāk maksātnespējas, tiesiskās aizsardzības un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi (994 procesi), nekā šajā pašā periodā 2018. gadā (1047 procesi). Tomēr pēdējos divos gados ir audzis juridiskām personām ierosināto procesu īpatsvars, kas ļauj secināt – kopējais maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu rēķina. Kamēr Saeimā ir iesniegts likumprojekts, kas paredz iespēju fiziskām personām atbrīvoties no relatīvi nelielām saistībām (no 2000 līdz 5000 eiro), rodas jautājums – vai līdzīgi mehānismi tiek plānoti arī mazo un vidējo uzņēmumu pasargāšanai.
Likumprojekts parādnieku skaita samazināšanai
Fiziskās un juridiskās personas maksātnespējas process atšķiras savā būtībā. Galvenā abu maksātnespējas procesu atšķirība izriet no to mērķa. Proti, juridiskās personas maksātnespējas procesa mērķis ir kreditoru prasījumu apmierināšana pēc iespējas lielākā apmērā, kā rezultātā juridisko personu likvidē, savukārt fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis papildus saistību izpildei ir sniegt iespēju parādniekam tikt atbrīvotam no atlikušajām parādsaistībām un atjaunot maksātspēju.
Patlaban fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis ir 5000 eiro, un procesa ierosināšanai nepieciešami aptuveni 1200 eiro. Likumprojekta autoru mērķis ir loģisks – samazināt šādu parādnieku skaitu, kuriem ir grūtības izpildīt saistības un kuri nereti meklē iespējas saņemt darba samaksu veidā, kas veicina ēnu ekonomiku. Tomēr vienlīdz aktīvi būtu jāmeklē atbalsta instrumenti arī juridiskajām personām – mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – kas saskaras ar šādām problēmām.
Restrukturizēt komcerdarbību, ne tikai parādus
Viens no patlaban pieejamiem risinājumiem ir tiesiskās aizsardzības process. Statistika liecina, ka šo procesu skaits arī 2019. gadā ir saglabājies 2018. gada līmenī, t.s. veiksmes stāstu ir ļoti maz, un tas mudina domāt, ka tiesiskās aizsardzības process nav efektīvs līdzeklis. Daļai uzņēmēju Latvijā pietrūkst finanšu pratības – gan ikdienas darbībā, gan risinot finansiālas grūtības. Tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros tiek restrukturizēti parādi, taču tikpat liela uzmanība būtu veltāma komercdarbības restrukturizēšanai un finanšu pratības sekmēšanai.
Vēl viens no aspektiem, kas mazina tiesiskās aizsardzības procesa efektivitāti, ir pārāk novēlota rīcība – uzņēmumi novēloti risina finansiālās grūtības, tai skaitā uzsāk tiesiskās aizsardzības procesu, plāna izstrādi un saskaņošanu ar kreditoriem. Izglītojot un informējot uzņēmējiem par šādu instrumentu, nepieciešamības gadījumā tas tiktu izmantots savlaicīgāk. Ja fiziskās personas maksātnespējas procesā papildus kreditoru apmierināšanai to prasījumos ir paredzēti arī audzinoša rakstura tiesiskie pasākumi, lai persona apzinātos savu atbildību un nopelnītu saistību dzēšanu, līdzīgi instrumenti būtu jāparedz arī juridiskajām personām.
Pakāpeniski mainoties izpratnei par uzņēmējdarbību kopumā, mainās arī priekšstats par to, kas ir maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības process. Aizvien vairāk veiksmīgu uzņēmēju dalās savā pieredzē, atklājot, ka uzņēmējdarbības pirmsākumos gājuši cauri arī maksātnespējas procesiem, tādejādi apliecinot, ka tā ir normāla parādība biznesa vidē, kur ir augsts riska faktors un dažādi ārējie apstākļi, kas ietekmē uzņēmuma attīstību. Jo ātrāk iesakņosies izpratne par to, ka arī pēc maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesa nākotnē var veidot veiksmīgu uzņēmējdarbību, jo vairāk šādi instrumenti tiks izmantoti. Tagad gan gribētos norādīt, ka tiesiskās aizsardzības procesa statuss realitātē apgrūtina parādnieku komercdarbību, jo šādi uzņēmumi saskaras ar rezervētu attieksmi no klientiem un sadarbības partneriem.
Glābšanas izmaksas kā būtisks apgrūtinājums
Ir nepieciešami instrumenti, kas pasargātu mazos un vidējos uzņēmumus, tāpēc jāpievēršas tiesiskās aizsardzības procesa pilnveidei. Viens no pirmajiem soļiem būtu uzņēmēju izglītošana par šādu instrumentu, kā arī komunikācijas uzlabošana starp parādnieku un kreditoriem. Tāpat būtu pārskatāmas izmaksas, ko rada tiesiskās aizsardzības process – patlaban lielai daļai mazo uzņēmumu šādas izmaksas ir būtisks apgrūtinājums, rezultātā tiek apdraudēta uzņēmumu restrukturizācija kopumā.
Tāpat ir secināts, ka likumā noteiktais tiesisko aizsardzības procesu uzraugošās personas finansēšanas modelis praksē nedarbojas un rada procesa dalībniekiem papildus laika un resursu patēriņu. Arī likumā noteiktais aizliegums procesu uzraugošai personai piedalīties tiesiskā aizsardzības procesa plāna izstrādē praksē darbojas tikai daļēji un no efektivitātes viedokļa kopumā rada vairāk sarežģījumu, nekā ieguvumu.
Neatkarīgi no tā, vai Saeima apstiprinās likumprojektu par glābšanas riņķi virknei fizisko personu, nepieciešamas būtiskas izmaiņas atbalsta instrumentos mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, jo tieši mazais bizness nodarbina 66% no visiem Latvijas uzņēmumos strādājošajiem.
Autore ir biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes profesore
Pagaidām nav neviena komentāra