Vidējā izglītībā ir visiem nepieciešamais minimums. Iespējams, daži to neizjūt uzreiz, bet agri vai vēlu pie šāda secinājuma būs jānonāk, stāsta Rīgas Tālmācības vidusskolas absolvente Liene Osipoviča. Viņa kopā ar citiem vidusskolu absolventiem jūnija beigās saņēma atestātu par vidējās izglītības iegūšanu, taču Liene nav tipiska vidusskolniece – viņa ir trīs bērnu māmiņa, kura ikdienā darbojas kā tirdzniecības vadītāja. Viņas ceļš līdz diplomam ilga 20 gadus.
Piecas skolas 20 gados
Apstākļu sakritības dēļ neizdevās vidējo izglītību iegūt jau jaunībā. Kad līdz absolvēšanai bija atlicis tikai gads, skola piedzīvoja reorganizāciju un diploms izpalika. Tad sekoja piecu vakarskolu nomaiņa 20 gadu ilgā periodā. Ja septembrī mācības sāku ar apņēmību un sparu, tad pēc pirmā semestra sajutu, ka pietrūkst fizisko resursu, lai apvienotu darbu, skolu un ģimeni. Biju pamēģinājusi arī tālmācību, taču pietrūka zināšanu par e-vidi un iesāktais apstājās.
Neraugoties uz neizdošanos, iekšējā vēlme mācīties nekur nepazuda. Skatījos uz saviem trijiem bērniem, no kuriem vienam jau ir vidējā izglītība, un domāju – man tas ir jāizdara! Faktiski tieši tas, ka viens no maniem bērniem ieguva vidējo izglītību, kalpoja par grūdienu arī man. Ar domu “pamēģināšu vēlreiz” aizrakstīju Rīgas Tālmācības vidusskolai, kurā man visu paskaidroja un iedvesmoja sākt vēlreiz. Nemaz nezināju, ka varu vienā gadā nokārtot visus nepieciešamos pārbaudījumus, lai pabeigtu divas klases, tomēr tas izdevās.
Reizēm vienkārši trūkst īstā cilvēka, kurš varētu iedot ”maģisko spērienu”. Manā dzīvē šāds cilvēks ir. Dzīvesbiedrs ik dienu man atgādināja, ka ir jāpabeidz nepabeigtais. Un šie un citi atbalstoši vārdi lika man pārdomāt un sakārtot visu tā, lai beidzot arī nonāktu pie virsotnes, kur esmu tagad.
Mācīties manā vecumā nav viegli, bet ir arī daudz priekšrocību – mācības saliedēja ģimeni, jo bērni un dzīvesbiedrs mani atbalstīja, palīdzēja vairākos priekšmetos. Bērni palīdzēja ar angļu valodu, dzīvesbiedrs – ar vēsturi u.tml. Turklāt atklājās, ka ģimenei nav nepieciešama nepārtraukta mammas palīdzība un bērni ir pietiekami patstāvīgi, lai paši tiktu galā ar daudzām ikdienas mājas rūpēm.
Nebija diskomforta par saviem gadiem
Vēlos atgādināt, ka senais teiciens par to, ka mācīties nekad nav par vēlu, ir patiess. Iespējams, kāds jaunietis eksāmenu laikā arī paraudzījās uz mani un nodomāja – tante atnākusi mācīties, bet es pati nevienā brīdī neizjutu diskomfortu par savu vecumu.
Iespējams, tieši šis aspekts attur daudzus cilvēkus saņemties un iegūt izglītību, bet neļaujiet tam kļūt par šķērsli. Mēs nereti priekšplānā izvirzām savu bērnu, tuvinieku vajadzības, aizmirstot par sevi. Arī tas var kavēt iegūt izglītību. Patiesībā izglītota un par sevi pārliecināta mamma vai tētis bērniem un ģimenei spēj sniegt daudz vairāk.
Latvijā ir salīdzinoši liels skaits cilvēku vecumā no 25 līdz 35 gadiem, kuriem nav vidējās izglītības. Viena daļa neko nedara lietas labā, jo baidās, vai spēs to savienot ar darbu un ģimenei. Vēl daļa nav pārliecināta, ka var to atļauties finansiāli u.tml.
Gribētu aicināt darba devējus atbalstīt šādus darbiniekus, palīdzot viņiem pabeigt mācības, kā arī valstiskā līmenī padomāt par iespējamo risinājumu. Iespējams, tiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav varējuši pabeigt vidusskolu paredzētajā laikā, jādod piecu vai desmit gadu pārejas periods, kurā to var izdarīt bez maksas vai ar daļēju maksu. Domāju, ka daudziem vecākiem nav viegli pieņemt lēmumu par to, ka ik mēnesi noteiktu summu no ģimenes budžeta turpmāk jāvelta savai izglītībai. Taču šis ir ieguldījums nākotnē atmaksāsies ar uzviju.
Tagad, kad aizvadīts izlaidums un diploms ir kabatā, esmu apņēmības pilna turpināt izglītoties, ko atbalsta arī mana ģimene. Esmu iestājusies Biznesa augstskolā Turība, izvēloties studēt biznesa loģistikas vadību, un skaidri zinu, ka ar ģimenes atbalstu varēšu visu. Izglītības iegūšana man sniegusi lielāku pārliecību par sevi un arī plašākas izaugsmes iespējas darba tirgū.
Autore ir Rīgas Tālmācības vidusskolas absolvente
Pagaidām nav neviena komentāra