Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums maijā turpināja augt, tomēr vairs ne tik strauji kā iepriekšējos mēnešos, it īpaši aprīlī. Pārdošanas apjomi (apgrozījums, no kura izņemts ārā cenu efekts) maijā palielinājās par 1,2%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Šā gada piecos mēnešos vidējais pieaugums ir bijis trīs reizes straujāks.
Tādās lielās preču grupās kā pārtika un auto degviela maijā tika novērots kritums par attiecīgi 0,5% un 2,8%. Savukārt nepārtikas preču grupā (izņemot degvielu) pārdošanas apjomi auga par 4,2%, salīdzinot ar pērno maiju, kas gan arī bija lēnāk nekā iepriekšējos mēnešos. Mēnešu dati var būt diezgan svārstīgi, tāpēc par lēnāku pieaugumu, kas seko straujam kāpumam, satraukties nevajadzētu.
Darba tirgus situācija joprojām ir labvēlīga darba ņēmējam un veicina algu pieaugumu, kas vidēji valstī ir vairāk nekā divas reizes straujāks par inflāciju.
Vidējā neto alga pirmajā ceturksnī auga par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, savukārt inflācija bija vien ap 3%. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspējas kāpums ir vērtējams ar pozitīvu zīmi, kas ir laba ziņa tirgotājiem. Augošā pirktspēja palīdz mazināt iedzīvotāju skaita un tātad arī potenciālo pircēju skaita samazināšanās negatīvo efektu uz mazumtirdzniecības apgrozījumu. Mazumtirdzniecības apjomi (salīdzināmajās cenās) vēl nav sasnieguši 2007. gada līmeni, lai gan ir ļoti tuvu tam. Savukārt mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdoto preču apjoms uz vienu iedzīvotāju jau ir lielāks nekā 2007. gadā. Gaidāms, ka šie abi rādītāji arī turpmākajos mēnešos turpinās augt.
Aptaujas par iedzīvotāju noskaņojumu, kas ietver iedzīvotāju vērtējumu par ekonomikas situācijas attīstību, ģimenes finansiālo stāvokli un plāniem veikt lielus pirkumus, kopumā rāda, ka noskaņojums patlaban ir diezgan labs (augstāks nekā vidēji pēdējo 20 gadu laikā), kas atkal ir laba ziņa tirgotājiem. Tomēr maijā un jūnijā tas nedaudz pasliktinājās, kas var nedaudz ietekmēt mazumtirdzniecības rādītājus tuvākajos mēnešos.
Jūnija aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāji nākamo 12 mēnešu laikā plāno tērēt mazāk tādu lielu pirkumu iegādei kā mēbeles, elektriskās un elektroniskās iekārtas. Interesanti, ka šis rādītājs jūnijā noslīdēja pēdējo deviņu gadu zemākajā līmenī. Protams, viena mēneša rādījums var būt izņēmums, tāpēc jāseko līdzi, kā tas attīstīsies turpmāk. Ņemot vērā, ka nav vērojams būtisks pasliktinājums mājsaimniecību finansiālās situācijas vērtējumā, iespējams, ka mājsaimniecības izvēlas savus ienākumus novirzīt citu preču un pakalpojumu iegādei. Tā pati aptauja rāda, ka nākamo 12 mēnešu laikā tiek plānots tērēt mazliet vairāk mājokļa uzlabojumiem vai remontam nekā pērn, kā arī šogad ir pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas nākamā gada laikā apsver mājokļa iegādi vai būvniecību.
Autore ir Swedbank galvenā ekonomista Latvijā v.i.
Pagaidām nav neviena komentāra