Ivans Golunovs pēc atbrīvošanas no apcietinājuma. Foto: TASS
Reti tā sagadās, tomēr šoreiz tā bija. Dienā, kad no apcietinājuma Maskavā tika atbrīvots Rīgā bāzētā neatkarīgā Krievijas medija Meduza žurnālists Ivans Golunovs, piedalījos Eiropas ietekmīgās domnīcas ECFR (European Council on Foreign Relations) darba seminārā Sanktpēterburgā, kur biju aicināta runāt par Baltijas-Krievijas attiecībām. Tur atklātas, iekšējas diskusijas formātā apspriedām katras puses pozīcijas.
Manas runas laikā Rīgā pie Krievijas vēstniecības pulcējās Ivana Golunova atbalstītāji. Sacīju – Latvijas pilsoniskā sabiedrība tuvplānā redz, kas notiek Krievijā, pie jums iecienītais režisors Serebreņņikovs ir mājas arestā, uz izdomātu apsūdzību pamata apcietināts Golunovs, daudzi Krievijas demokrātiskās opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji raduši patvērumu Baltijas valstīs. 2014. gada nelikumīgā Krimas aneksija Latvijā ir dzīvā atmiņā, bet konkrētu, drosmīgu Krievijas cilvēku liktenis rada papildus negatīvu attieksmi. Auditorijā par Golunova arestu zināja visi. Reti kuru tas bija atstājis vienaldzīgu.
