Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka ārpus valsts robežām kopumā atrodas 186 798 Latvijas valstspiederīgie[1]. Visvairāk cilvēku uz dzīvi apmetušies Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā. Lielākā daļa uz ārzemēm devušies darba un labākas dzīves meklējumos.
Biznesa augstskolas Turība students Krišjānis Zauers, kurš savulaik arī izmēģinājis veiksmi ārzemēs, gandrīz trīs gadus nostrādājot Dānijā, uzsver, ka iegūta vērtīga pieredze, zināšanas un iepazīta citu valstu kultūra, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Iemesls, kāpēc tik daudzi latvieši paliek dzīvot ārzemēs, ir motivācijas trūkums un pārāk maza vēlme cīnīties, lai arī Latvijā sasniegtu labākus dzīves apstākļus.
Lielāks atalgojums un vides maiņa kā motivācija
Mana motivācija doties strādāt uz ārzemēm bija ļoti līdzīga kā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju – lielāks atalgojums. Pārtraucot darba attiecības Latvijā, trīs mēnešu laikā nopietni pārdomāju savu tālāko darbības plānu un pieņēmu izaicinājumu, iegūt jaunu pieredzi ārpus Latvijas. Izvēlējos tieši Dāniju, jo tur dzīvoja un strādāja vairāki mani draugi, turklāt uz šo valsti devos divas reizes.
Strādāju lielākajā Dānijas būvniecības uzņēmumā, kura darbība vērsta uz dažāda veida grīdu un apkures sistēmu ierīkošanu. Nemaz neapsvēru iespēju strādāt citur, jo biju labi izpētījis Dānijas darba vidi, turklāt būtisku lomu lēmuma pieņemšanā spēlēja arī piedāvātais augstais atalgojums.
No pieredzes varu teikt, ka būtiski, lai visi ar darbu saistītie jautājumi ir zināmi jau pirms došanās uz galamērķi – dzīvesvieta, atalgojums, pienākumi un citi specifiski jautājumi, kurus neizpētot, var rasties nepatīkami sarežģījumi. Vēlme iegūt jaunu pieredzi, draugu pamudinājums un jaunības entuziasms dzina mani uz priekšu. Atskatoties uz piedzīvoto, varu teikt, ka iegūta vērtīga pieredze, uzlabotas komunikācijas prasmes, iepazīta citas valsts kultūra un cilvēki, kuru domāšana un dzīves uztvere atšķiras no mums – latviešiem.
Valodas zināšanas ļāva ātri iejusties
Iekārtošanās darbā nesagādāja problēmas, turklāt manu pārliecību par izvēli stiprināja fakts, ka uzņēmumā jau strādāja liels skaits darbinieku no Latvijas. Dzirdēti ne mazums piemēri, kad viesstrādnieki no citām valstīm tiek apkrāpti, izmantojot viņu nezināšanu vai vieglprātību, bet šis nebija tāds gadījums. Ir labi, ja jaunajā darbavietā vai vismaz pilsētā, kurā uzturies, ir uzticamības persona, kas palīdz iedzīvoties un sakārtot visus ar uzturēšanos un darbu saistītos jautājumus. Manā gadījumā labas angļu valodas zināšanas un uzticams cilvēks galamērķī ļāva iejusties ātrāk un veiksmīgāk, arī vietējie iedzīvotāji mani uzņēma sirsnīgi.
Tehnoloģiju attīstība un rūpes par darbinieku
Darba apstākļi Dānijas uzņēmumā bija nodrošināti augstākajā līmenī, rūpnīcas telpās redzēju tikai jaunas un modernas tehnoloģijas. Pienākumi tika sadalīti skaidri un saprotami ikvienam darbiniekam. Uzreiz pamanīju rūpes par darba drošības līmeni un darbinieku labsajūtu uzņēmuma iekšienē, radot papildus motivāciju strādāt. Liels pluss, ka par darbu brīvdienās saņēmām papildu samaksu. Bija izveidota bonusu sistēma pēc principa – izdari vairāk, saņem vairāk.
Viss atkarīgs no paša darbinieka. Ir lietas, kuras mēs varētu aizgūt no viņiem, piemēram, 35 stundu garu darba nedēļu. Paši dāņi iemācījušies veicamo darba apjomu izdarīt četru darba dienu laikā, iegūstot nevis divas, bet trīs brīvdienas nedēļā. Jāteic, vairākos aspektos viņi ir soli mums priekšā, taču tas tikai norāda, ka Latvijā ir vieta izaugsmei!
Arī Latvijā iespējams labi nopelnīt
Darbs ārzemēs veido noderīgu pieredzi, taču nav ilgtermiņa risinājums. Manuprāt, iemesls, kāpēc tik daudz latvieši paliek dzīvot ārzemēs, ir motivācijas trūkums un pārāk maza vēlme cīnīties, lai arī Latvijā sasniegtu labākus dzīves apstākļus. Protams, ir patīkami, ja nav jādomā par izdzīvošanu, rēķinu maksājumiem, vēl jo vairāk, paliek nauda cita veida izdevumiem, bet uzskatu, ka arī Latvijā iespējams dzīvot labi, lai gan tas prasa lielākas pūles. Bez cīņas un sevis ieguldīšanas uzvaru nesasniegt nevienā jomā. Viss atkarīgs no paša cilvēka un viņa gribasspēka mainīt un uzlabot savu dzīvi.
Manas lielākās dzīves vērtības ir ģimene, draugi, piederība dzimtenei un patriotiskums, tomēr lielāks atalgojums pamudināja braukt prom un strādāt ārzemēs. Nav noslēpums, ka tieši šis aspekts ietekmējis lielu daļu latviešu. Dānijā nopelnīju daudz – stundas likme, salīdzinot ar Latvijas vidējiem rādītājiem, bija vismaz četras vai piecas reizes lielāka. Tomēr sapratu, ka ģimene, draugi un sava valsts vērtējami augstāk par naudu, tāpēc esmu atgriezies dzimtenē!
Nauda, protams, ir nepieciešama, bet tā nespēj radīt māju sajūtu. Ne jau naudā, bet ģimenē un līdzcilvēkos atradīsim lielo laimi. Vienmēr esmu dzīvojis ar pārliecību, ka Latvija ir mana iespēju zeme. Ja man tiktu dota iespēja braukt vēlreiz, es atteiktos. Man patika dāņi, viņu dzīves uztvere, ikdienas ritms un valsts kultūra, es vēlētos iemācīties dāņu valodu, taču patstāvīgam, ilgtermiņa darbam vēlreiz nepiekristu. Izcila valsts, ar kuras uzņēmējiem dibināt kontaktus un veidot sadarbību biznesā. No Dānijas var atvest zināšanas, biznesa veidošanas un vadīšanas metodes, darba specifikas iezīmes u.c vērtīgas prasmes, taču jāstrādā ir mājās – Latvijā!
Autors ir Biznesa augstskolas Turība students
[1] Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2018. gada 1.jūlija dati
Pagaidām nav neviena komentāra