Martā patēriņa cenas bija par 2,8% augstākas nekā pirms gada. Ekonomistiem reizēm ir pārmērīgas spējas saskatīt visur tendences, bet varētu teikt, ka kopš pērnā rudens cenu kāpums pamazām bremzējas. Galvenokārt tas saistāms par norisēm pasaules tirgos, pamatinflācijas tendences ir drīzāk pretējas. Ir sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos inflācija vēl nedaudz mazināsies, un gadā vidēji tā būs ap 2,5%.
Pārliecinoši vislielākā ietekme uz gada inflāciju martā bija izdevumiem par mājokli, kas veidoja vairāk nekā trešdaļu kopējā cenu kāpuma. Ar mājokļa uzturēšanu saistītās preces un pakalpojumi martā bija par 5,7% dārgāki nekā pirms gada.
Te izpaužas gan pērnā gada naftas tirgus notikumu atbalss, dabasgāzes cenai augot par 26,4%, gan īres un komunālo pakalpojumu izmaksu kāpums. Īres inflācija kļūst mērenāka (no 7,7% janvārī līdz 4,1% martā), taču joprojām pārsniedz kopējo cenu kāpumu. Ūdensapgāde martā bija par 14,1%, bet atkritumu izvešana pat par 16,3% dārgāka nekā pirms gada, tas daļēji saistīts ar nodokļu izmaiņām. Labi vismaz, ka beigām tuvojas malkas un granulu pircēju ciešanu ēra — cietā kurināmā inflācija atdzisusi līdz 3,9% no 10,4% janvārī un 21,8% pērnajā oktobrī.
Nozīmīga ietekme uz patēriņa cenu indeksu bija arī pārtikai, tās gada inflācija martā palēcās no 1,3 līdz 2,6%. Dārgāka kļuva cūkgaļa un zivis, savukārt piena, tā produktu un olu cenu kritums saruka no 3,2% līdz 1,2%. Šī deflācija savukārt ir it kā atbalss 2017.-2018. gada piena cenu “burbulim”. No visām galvenajām pārtikas produktu grupām patlaban visstraujāk dārgāki kļūst dārzeņi, kuru inflācija pieauga no 13,5% februārī līdz 16,4%.
Šogad strauji kāpj maizes cenas, kas vairākus gadus bija diezgan stabilas, martā šis produkts bija par 8,0% dārgāks nekā pirms gada.
Inflāciju nozīmīgi ietekmēja arī alkoholisko dzērienu un tabakas cenas, šī produktu grupa bija par 5,4% dārgāka nekā pirms gada.
Martā mēneša inflācija bija diezgan augsta jeb 1,1%. Šajā mēnesī cenu kāpums pret iepriekšējo periodu mēdz būt vislielākais, šogad to veicināja arī akcīzes nodokļa paaugstināšana. Alkohols mēneša laikā kļuva par 3,7% dārgāks, bet apģērbi un apavi pat par 8,7%, kas ir saistīts ar sezonas maiņu.
Latvijas ekonomikas izaugsme šogad nepārprotami bremzējas, taču pagaidām vēl var teikt, ka makro rādītāji kopumā ir labvēlīgajā “ne par karstu, ne par aukstu” zonā. Ārējie apstākļi izaugsmei vairs nav tik pievilcīgi, kā iepriekšējos divos gados, taču gan apstrādes rūpniecība, gan mazumtirdzniecība un galvenās pakalpojumu eksporta nozares izskatās robustas. Arī inflācija ir mērena, tā uzskatāma par atbilstošu valstij ar Latvijai piemītošo izaugsmes tempu.
Pasaules ekonomika pagaidām turas t.s. Goldilocks jeb optimālas temperatūras zonā, bet tuvu tā apakšējai robežai. Jaunākie makro dati liecina, ka pasaules kopprodukts šobrīd aug apmēram par 3% gadā, pērn pasaules ekonomika auga par 3,5%. Riski sabalansētai izaugsmei nepārprotami ir pieauguši, jo īpaši eirozonā, kuras gada izaugsmes temps, šķiet, ir noslīdējis zem 1%. Latvijas ekonomika nepārprotami ir siltāka — IKP pieaugums ir straujāks, un pamatinflācija pakāpeniski palielinās.
Autors ir bankas “Luminor” ekonomists
Pagaidām nav neviena komentāra