Īres tirgus Latvijā patlaban atrodas diezgan smagā situācijā. Atrast dzīvokli īrēšanai ir gandrīz neiespējami. Piedāvājums ir krietni mazāks par pieprasījumu, un īres cenas šā iemesla dēļ ir krietni augstākas par iedzīvotāju maksātspēju. Kā izpētījuši Swedbank Finanšu institūta analītiķi, Latvijā īres tirgus problēmas ir izteiktākas nekā Lietuvā un Igaunijā, jo pie mums ir augstāks to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvokļus īrē. Piemēram, Igaunijā krietni lielākai iedzīvotāju daļai mājoklis ir īpašumā.
Latvijā nopirkt jaunu dzīvokli arī nav vienkārši. Ņemot vērā iedzīvotāju ienākumu līmeni Latvijā, kredīti ir pieejami tikai aptuveni 20% mājsaimniecību. Tas nozīmē, ka vairākumam cilvēku vienīgā iespēja ir īres tirgus.
Apzinot rādītājus, šķiet – valstij un pašvaldībām mājokļu, tai skaitā īres dzīvokļu, pieejamība jāizvirza risināmo uzdevumu priekšgalā. Citādi pavisam drīz būsim situācijā, ka cilvēkiem gluži vienkārši nebūs, kur dzīvot.
Nosakot mājokļu pieejamību kā prioritāti, ir skaidrs, ka valstij un pašvaldībām jādomā par to, kā mazināt jauno mājokļu pašizmaksu, jo tas ir vienīgais veids, kā uzlabot to pieejamību un arī veicināt potenciālo investoru interesi īres māju segmenta attīstīšanā.
Ko var ātri izdarīt, lai mazinātu mājokļu pašizmaksu?
- Jāpieņem jauns dzīvokļu īpašuma likums, lai atkal varētu būvēt un dalīt dzīvokļu īpašumos vairāk nekā vienu ēku. Projektējot dzīvojamos namus, tas dotu iespēju efektīvāk izmantot zemes gabalu, kas noteikti samazina pašizmaksu.
- Atteikties no nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas ekspluatācijā vēl nenodotiem īpašumiem, kā arī nepiemērot šo nodokli jaunajiem mājokļiem nākamajā gadā pēc to nodošanas ekspluatācijā. Tas mazinātu slogu, jaunajām ģimenēm iegādājoties mājokli vai investoram pirmajā gadā aizpildot ēku ar īrniekiem. Kāds tūlīt piesauks fiskālo ietekmi, bet labāk ir atteikties no viena gada ienākumiem, veicinot jaunas nodokļu bāzes rašanos.
- Atteikties no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā 2% apmērā tikko uzbūvētam dzīvokļa īpašumam, pirmo reizi reģistrējot īpašnieka maiņu. No jaunu dzīvokļu veidošanās valsts saņem arī pievienotās vērtības nodokli 21% apmērā, un šķiet loģiski atteikties no mazas daļas, lai iegūtu vairāk.
- Atteikties no nesamērīgām prasībām attīstītājam, kas saistītas ar infrastruktūras uzlabošanu. Tās ievērojami sadārdzina mājokļus iedzīvotājiem un padara objektu cenu nepievilcīgu investoriem. Piemēram, ja, būvējot Krasta kvartālu, pašvaldība mums uzliek par pienākumu nobruģēt netālo ieliņu, beigās par to tāpat nāksies samaksāt dzīvokļu pircējiem. Mēs nespēsim radīt jaunos projektus par pieejamām cenām, ja dažādu papildu nosacījumu dēļ nepārtraukti celsies jauno mājokļu pašizmaksa.
- Atteikties no infrastruktūras nodevas mājokļiem. Piemēram, Rīgā tā ir mērāma vairāku tūkstošu eiro apjomā, kamēr Viļņā un Tallinā šāda maksājuma nav vispār.
Mājokļu pieejamību un esošo situāciju Latvijas īres tirgū būtiski uzlabotu tā saucamie institucionālie investori jeb juridiskās personas, kas, iegādājoties veselu māju, piedāvātu īrēšanai tās dzīvokļus plašam iedzīvotāju lokam. Latvijā šādu īres namu pašlaik nav. Investoru ienākšana darītu mājokļus pieejamākus, īres tirgus pamazām tiktu izvests no pelēkās zonas, arī īrnieki justos stabilāk. Bonava grupas uzņēmumos Ziemeļeiropā un Vācijā šādi darījumi ar institucionālajiem investoriem ir ierasti – tie veido līdz pat 35% no biznesa. Tikko esam noslēguši pirmo darījumu arī Baltijā – parakstījām līgumu ar pensiju fondu par pirmās īres mājas (84 dzīvokļi) būvniecību Tallinā.
Esam ieinteresēti arī Latvijā atrast tādus partnerus, kas no mums pirktu uzbūvētos namus, lai tos pēc tam izīrētu. Piemēram, patlaban būvējam projektu Krasta kvartāls Maskavas ielā, kas no īres tirgus viedokļa ir ļoti laba vieta. Tāpat ir uzsākta būvniecība vēsturiski lielākajā Bonava Latvija projektā Dreiliņos Dreilinga mājas. Iespējams, ka mēs kā attīstītājs varētu gūt lielāku peļņu, pārdodot dzīvokļus atsevišķi pa vienam. Taču esam gatavi pārdot veselu ēku uzņēmumiem vai fondiem, kas ir ieinteresēti tieši īres biznesā.
Diemžēl pirmais investīciju darījums Igaunijā nevis Latvijā nav nejaušība. Institucionālo investoru ienākšanai Latvijas tirgū pastāv vairāki šķēršļi. Lai darījumi notiktu, valstij un pašvaldībām nepieciešams aktīvāk iesaistīties un veikt izmaiņas investoru piesaisti kavējošos nosacījumos. Ar to domāju īres likuma sakārtošanu, kas nav aktualizēts kopš 1996. gada un neatbilst esošajai tirgus situācijai. Tas neaizstāv izīrētāju no ļaunprātīgas īrnieka rīcības un kavē īres namu rašanos.
Manis iepriekš uzskaitīto šķēršļu novēršana nebūt nav sarežģīta, laikietilpīga vai resursietilpīga – jāizrāda tikai pietiekama politiskā griba. Krišjāņa Kariņa valdība ir apņēmusies mājokļa pieejamības jautājumu risināt. Jācer, ka jau tuvākā gada laikā varēsim konkurēt ar Igauniju un Lietuvu investīciju piesaistē, lai iedzīvotājiem būtu iespēja dzīvot jaunos mājokļos par samērīgu cenu.
Autors ir Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs
Komentāri (4)
Sskaisle 15.03.2019. 10.49
uzrakstiet man uz [email protected] – iedošu kontaktus – varēsiet izīrēt izvēloties, nevis starp simtiem , bet gan starp tūkstošiem variantu
Variet kļūt arī par manu kaimiņu – manās kāpnēs – 5 stāvi – ir pieejami 3 dzīvokļi izīrēšanai un viens pārdošanai – skatieties ss.lv
Pāri ielai ir dzīvokļi – simtiem – jaunajos projektos – nopērkami, izīrējami utt. Turpat blakus jau piekto gadu stāv privātmāja – izremontēta uz smukāko – bet maksā laikam kādu miljonu – un apkārt ir augststāvenes un tāpēc laikam nepērk
Man nevajag jūs redzēt, lai es zinātu , ka jūs vienkārši lobējiet būvniekus –
būtu mana teikšana – es uz 5 gadiem aizliegtu būvēt jaunas dzīvojamās platības, kamēr netiktu apdzīvotas esošās
Vienā – man kaimiņos esošā namā – nesen atjaunotā – man ir aizdomas, ka valsts izmitina bēgļus – uz mūsu rēķina , protams – jo tur daudz krāsaino māmiņu ar bērniniem
Un par cenu vispār nav vērts runāt – krievu tirgus dēļ, tas tiek mākslīgi sadārdzināts
lūk mans kolēgis pirms 2 gadiem apprecejās – ir piedzimis bērns = meklē dzīvokli – sieva ir skolotaja, viņš pelna ap 800 uz rokas – bet kredītu neviena banka nedod – abi skaitās nabagi …. izpētījuši to Altum – valsts – palīdzību, bet tur ar baigi bargi esot jāmaksā …
Un neba nu viņi tādi vieni
1
lindab456 > Drosma 16.03.2019. 10.39
Ideāli jau būtu – uz katru jaunbūvi noteikts % ieguldījuma vēsturiskās apbūves sakārtošanai. Ja ne, ja nav intereses un pienākuma pret kopējo pilsētvidi, tad jābūvē no nulles, tukšā vietā.
Pastāv uzskats, ka būvēt no jauna ir vieglāk nekā renovēt jau esošo. Ar šādu attieksmi neesam tālu no tā, ka vienīgais veids kā atveseļot vēsturiskos rajonus ir – veco kvartālu nojaukšana un būvēšana no jauna, kas vēsturiskajā pilsētas daļā nav iedomājams.
Grūti pateikt, kāda ir pašvaldību interese, bet šobrīd jaunie ciematiņi jau tā tiek cepti bez infrastruktūras, pieklājīgiem ceļiem. Jau esošajiem noteikumiem tiek atrasti apkārtceļi, kas notiks, ja tos vēl vairāk atvieglos!
0
Sskaisle 15.03.2019. 10.53
”Atteikties no nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas ekspluatācijā vēl nenodotiem īpašumiem ” – visīstākais būvnieku mafijas lobijs – valsts īpašumos sazagti materiāli – sagrūsti privātos objektos – kuri ir izlikti pārdošanā , bet nav kas pērk –
cik kārtās un cik nokrāsās būvnieku mafija nav apzagus valsti un tautu – bet nē – vajag vēl
to pašu LNB tagad reketē, jo tur – man vienīgais skaidrojums ir , ka tas ir NA politiskais jumts naudas pumpim
pigu – es saku pigu šitādiem gajieniem – drīzāk es uz apsudzēto solu šitos bāliņus saliktu – būtu tik man tā rocība
0
Sskaisle 15.03.2019. 10.57
“Atteikties no nesamērīgām prasībām attīstītājam, kas saistītas ar infrastruktūras uzlabošanu. Tās ievērojami sadārdzina mājokļus iedzīvotājiem un padara objektu cenu nepievilcīgu investoriem” – nē nu kungs, jūs kaunu un sirdsapziņu esiet vakariņu vietā apēdis
man nav cita skaidrojuma – nu elle un indija mūs gaida ja sitādiem dotu vaļu –
pigu – mana atbile ir 100% nē –
vel par Zolitūdes masu slepkavibu nav atsēdējuši ka jau jaunas nelietības plāno
nē – mans kategorisks nē
0