Teātra zinātniece Silvija Radzobe kopā ar kolēģiem radījusi grāmatu 100 izcili Latvijas aktieri. Tās atvēršanas svētki ir šonedēļ. Grāmatā apkopotie stāsti par teātra izcilībām rāda arī līdz šim noklusēto un mazāk patīkamo teātra pusi, kurai intervijā žurnālā Ir pieskaras Radzobe.
Grāmatā ir daudz jauna par 20. gadsimta 40.—50. gadu Latvijas teātri, par ko līdz šim bija zināms visai maz. Radzobe uzskata, ka grāmata varēs “kalpot plašākiem zinātniskiem sacerējumiem par to, kā laika gaitā mainījies latviešu aktieru spēles stils, teātra prasības, publikas gaume. Arī par to, kā aktieru darbu ietekmējis ideoloģiskais diktāts, kas raksturīgs gan padomju laikam, gan Ulmaņa autoritārajam periodam.”
Viņa intervijā stāsta, ka no jauno laiku pozīcijām 20. gadsimta 40.—50. gadi Latvijas teātrī līdz šim nebija izanalizēti. “Padomju laikā bija jāslavē šī perioda sasniegumi, bet pēc neatkarības atgūšanas pētnieki bijuši pārāk slinki, lai izlasītu šī perioda lugas, izrāžu recenzijas, iedziļinātos, izprastu, ko tās īsti nozīmē.”
“Mēs grāmatā necentāmies noklusēt izcilo mākslinieku pretrunas, apkopojām arī izteikumus presē. Viens no baigākajiem un smieklīgākajiem grāmatā ir citāts, kā izcilā māksliniece Lilita Bērziņa raksta pateicību Staļinam — ka tas bijis viņas mūža lielākais notikums, redzēt Staļinu Maskavas viesizrāžu laikā,” stāsta Radzobe.
Arī par teātra grandu Eduardu Smiļģi viņa teic, ka viņš klanījās padomju varai, “pārkāpjot jebkādas gaumes robežas”. “Varbūt viņš to darīja, lai glābtu no represijām ne tikai sevi, bet arī savu teātri — to es nevaru pateikt, bet režīma slavināšanas liecības, ko var atrast avīzēs, ir šausmīgas,” saka teātra zinātniece.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Komentāri (5)
ak 14.02.2019. 17.18
“Pēc neatkarības atgūšanas pētnieki bijuši pārāk slinki, lai…” Nedomāju, ka slinkums vien bija pie vainas. Galvenā pārmija novirzīšanai no mūsu sāpīgās pagātnes apzināšanas bija cita. Muļķīgi aizvērt acis uz to īstenību, ka Latvijas atdalīšanās no PSRS, neatkarības deklarācija, Latvijas Republikas kontinuitāte, Satversmes darbības atjaunošana notika mūsu pašu iekšējo vadošo “gaišo” spēku virzībā, kuriem tauta deva nepārprotamu atbalstu. Citādu mums vienkārši nebija. Mani tas nav pārtraucis mulsināt, kā lielākā daļa vakardienas kompartijas funkcionāru šodien spējīgi aktīvi un efektīvi darboties LPSR un sociālisma demontāžā. Tā transformācija, kas nebija ne evolūcija, ne revolūcija ar pretinieku masveida iznīcināšanu, ir unikāla parādība. Tieši šī īpatnība, man liekas, ir tā svarīgākā, kas bijušajiem “gaišajiem” spēkiem, kuri arī šodien vēl ieņem izšķiroši svarīgos varas posteņus, liek piesardzīgi attiekties pret LPSR perioda (t.sk. čekas maisu) detalizētu izpēti. Tās ir šo cilvēku bailes no pazemojuma, no izstumšanas. Pašlaik darbojas drošs vairogs – “politiskā izrēķināšanās” vai “nacionālais naids”.
1
Sskaisle > ak 14.02.2019. 19.22
nē – nē un miljons reižu nē –
Vai tad mums nebija aktīvi enerģiski literāti, gleznotāji , mūziķi, kuri nesadarbojās ar čekistiem un par to tika būtībā iznīcināti kā radošas personības?
Vai tas nebija Knuts Skujenieks , kurš pat izsūtījumā stāvēja karcerī plikām pēdām ledusaukstā ūdenī un sev teica – es to neizturēšu, bet izturēja trīs dienas
un ja čekas varas pārlikšanu no vienas padlatvijas varas gaņģiem uz šodienas Latviju tu nosauc par sekmīgu sociālisma demontāžu, tad maigi sakot – tu esi prasts nelietis – melis
1
ak > Drosma 14.02.2019. 23.09
Ak,Dusma! Ar vienu pašu Knutu Skujenieku, un, varbūt, vel kādu desmitu viņam aptuveni līdzīgu, diemžēl, visus vadošos amatus atjaunotajā LR aizpildīt nevarēja. Tur, no pirmā izbīļa attapušies, saskrēja veiklākie “komunisma cēlāji”. Vai aizmirsi, kā apdzēsa Tautas Frontes sākotnējo garu un izstūma vai apdūmoja tās sākotnējos līderus? Ko Īvāns sadomāja paiet malā? Kurš zin tā lūzuma laika iemeslu, klusē kā zivis un izliekas par beigtām zivīm? Nesāc palikt smieklīga ar savu “čekas varas pārlikšanu no vienas padlatvijas varas gaņģiem uz šodienas Latviju…” Vēlreiz lēni atkārtoju: manis pieminētie notikumi bijuši 1990. gadā periodā, plus – mīnus pusgads. Un tieši par tiem es runāju. Man nav ienācis prātā būt tik stulbam, ka iedomātos kaut ko no tā pārlikt “uz šodienas Latviju”. Manā izpratnē vara ir attiecības starp cilvēkiem un tā nav nekāda bagāža ko var pārkraut no ratiem vilcienā, kurš vēl nav pienācis. Taču cilvēki masveidā ar dažādu motivāciju (kura man vairumā nav zināma un, kā jau teicu, neizprotama) pameta iepriekšējo, dažam labam ērti iesēdēto (un pat ļoti aktīvo) komunisma cēlāju platformu un veidoja garus sarakstus uz Tautas Fronti, LNNK, Pilsoņu Kongresu. To es piedzīvoju un redzēju savām acīm tajā daudzskaitlīgajā uzņēmumā, kur tolaik strādāju. Ja pietiks pacietības, izlasīsi, tava darīšana. Man nebija mērķis kaut kā taisnoties tavā priekšā. Redzēju tavus paviršos spriedumus un kļūdainos secinājumus, kas man liek būt piesardzīgākam saskarē ar taviem tekstiem. Bet visumā tu esi simpātiska.
0
Sskaisle 14.02.2019. 10.17
Jā, izcili, jā super – paldies
Vispirms jāizlasa , protams. Tomēr – kā es spriežu – inteliģence, jo īpaši radošā inteliģence īpaši priviliģēta tika jau sākot ar Ulmaņlaikiem – bet kas svarīgi – zemi, mājas, mašīnas – piemēram, tam pašam Pēterim Lūcim taču piešķīra par uzticību ulmaņa režīmam – ne tā? Savukārt, tie, kuri pat tikai iepīkstējās kritiski – tika salikti melnajā sarakstā – tādā, kas tika izveidots priekš medijiem – kuri mākslinieki , radošās inteliģences pārstāvji ir tie, kurus nav vēlams pieminēt, bet aizliegts slavināt ….
Ja būtu atklāta , godīga saruna par šādiem mūsu nesenās – ulmaņlaika vēstures jautājumiem šodienas sabiedrībā , tad mums – šodienas latviešu tautai būtu vieglāk izprast to traģēdiju, ko mēs saucam par radošās inteliģences pārdošanos čekistiem un attiecīgi komunsitiem.
Tas, kas notiek šodienas kultūras dzīvē – kad tiek apbalvoti un dārgi uzturēti visas šodienas politmafijas apdziedātāji kuļturščiki , kad nauda tiek arī politmafijas bezmaksas biļetēm, pieņemšanām un komandējumiem utt. Kad netiek īstenota nopietna kultūrpolitika , lai izglītotu , lai kulturizētu sabiedrību , bet tieši otrādi – kad notiek skolu, kultūras iestāžu slēgšana , bet esošo banalizēšana līdz umpapā līmenim …. – tas viss ir ar dziļām saknēm no ulmaņlaikiem ….. nezinu , kad tikšu pie šīs enciklopēdijas studēšana s – nupat man māja pilna ar nelasītām grāmatām , kuras moka mani kā pārmetums – bet jā –
noteikti daudz kas atkarīgs, cik lielu uzmanību mēs paši šsim izdevumam piešķirsim – par to spriedīsim , vai nobāzīsim zem tepiķa , lai var droši rullēt uz priekšu pa ierastām sliedēm
1
+3
-1
Atbildēt
@Sskaisle > Drosma 14.02.2019. 10.26
čekas kalpi ar saviem mīnusiem klāt, to es arī saucu par čekas ietekmi šodien – ja vien varētu viņi man nevis vienu bet 100 indīgas lapsenes uzsūtītu
0