ES aizsardzības līdzeklis pret ASV sankcijām INSTEX ir aktivizēts

Kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par izstāšanos no starptautiskā kodolieroču līguma ar Irānu un izlēma Irānai uzlikt sankcijas, Francijas prezidents Emanuels Makrons pauda lielu sašutumu par Francijas un ES suverenitātes pārkāpšanu. Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss mudināja izveidot sistēmu, kā tirgoties ar Irānu, neizmantojot ASV SWIFT naudas pārvedumu sistēmu.

Firma INSTEX tika dibināta Francijā, lai veicinātu likumīgu tirdzniecību ar Irānu ārpus ASV sankcijām. Francijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes ārlietu ministri atklāja INSTEX ES ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmē Bukarestē 31. janvārī. Ministru paziņojumā nav norādīts, ka draudu novērtējums, ko 29. janvārī atklāja ASV izlūkošanas aģentūras, konstatēja lielas atšķirības starp CIP un citu aģentūru un prezidenta Trampa secinājumiem. No tā vissvarīgākā atklāsme Eiropas Savienībai ES ir, ka Irāna neattīsta kodolieročus un ka Irāna ir ievērojusi kopējo visaptverošu rīcības plānu (JCPOA), ko bieži sauc par Irānas kodolieroču līgumu. Drošības padome šo līgumu Irānai ar piecām pastāvīgām padomes dalībvalstīm, kā arī Vāciju un ES apstiprināja 2015. gadā savā lēmumā Nr. 2231.

Tramps no JCPOA izstājās, apgalvojot, ka līgums ir fundamentāli kļūdains un ka viņam ir pierādījumi tam, ka Irāna pārkāpj nolīgumu. Viņš nav sniedzis pārbaudāmus pierādījumus. Izraēlas militārais izlūkdienests arī apstiprinājis, ka Irāna nepārkāpj JCPOA. Tas ir pretrunā premjerministra Benjamina Netanjahu teiktajam, kurš izvirza tādas pašas pretenzijas kā Tramps.

2018. gada 6. augustā Tramps uzspieda Irānai vienpusējas sankcijas bez Kongresa piekrišanas, pamatojoties uz ārkārtas pilnvarām pēc tam, kad Kongress nebija atbildējis uz Trampa lūgumu piešķirt atļauju. ANO Drošības padome nav autorizējusi Trampa uzspiestās sankcijas. Tā kā ASV sankcijas ir pamatotas uz maldīgu informāciju, ES nostāja, ka tās ir nelikumīgas, ir pareiza. Var uzskatīt, ka ASV ir pārkāpusi Drošības padomes lēmumu Nr. 2231, jo tā izstājās no JCPOA, pamatojoties uz nepatiesu informāciju.

Tā paša gada novembrī Tramps uzspieda eksteritoriālas sankcijas pret Irānu, kas aizliedza tirdzniecību ar Irānu, ja darījums pat nav saistīts ar ASV. Principā – ja firma grib tirgoties ar Irānu, tad tai būs slēgts ASV tirgus. ASV nacionālās drošības padomnieka Džona Boltona nodoms ir Irānas naftas eksportu novest līdz nullei un veicināt ekonomikas sabrukumu. Boltons jau vairāk nekā desmit gadus atbalsta režīma maiņu Irānā. Viņš kopā ar Trampa padomniekiem Rūdiju Džuliani un Gingriču 2017. gada jūlijā uzrunāja MEK kongresu ar aicinājumu līdz 2019. gadam gāzt Irānas valdību. Boltons par ASV nacionālās drošības padomnieku kļuva 2018. gada aprīlī. Viņam trūkst izpratnes par Irānas destabilizēšanas draudiem, kas ir vairāk nekā trīs reizes lielāka valsts nekā Sīrija, un viņu atbalsta Saūda Arābija un Izraēla.

ES statūti nosaka, ka šīs Trampa sankcijas ir nelikumīgas. ES uzņēmumi, kas ievēro sankcijas, var tikt sodīti. Vācija, Francija un Apvienotā Karaliste ir izstrādājušas INSTEX, lai ES uzņēmumi varētu veikt darījumus Irānā, neizmantojot SWIFT naudas pārvedumu sistēmu. Mērķis ir atvieglot humānās palīdzības preču tirdzniecību.

Trampa vienpusējās sankcijas ir apjomīga krāpšana

Sankcijas par Irānas nepareizu rīcību tiek piemērotas bez pārbaudāmiem pierādījumiem. Tie ES uzņēmumiem rada zaudējumus desmitiem miljardu apmērā. Smagāka nasta ir ciešanas, kas tiek uzliktas Irānas iedzīvotājiem. Mēreni noskaņotais premjerministrs Rouhani 2013. gadā uzvarēja strīdīgās vēlēšanās ar solījumu, ka kodolieroču izstrādes apturēšana izbeigs sankcijas un uzlabos dzīves apstākļus Irānas iedzīvotājiem. JCPOA sāka darboties tikai 2016. gada 16. janvārī pēc tam, kad Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) bija apliecinājusi, ka Irāna neizstrādā kodolieročus. Īsajā laikposmā, kad JCPOA bija spēkā, Irānas iedzīvotāji guva tikai nelielu labumu. Konservatīvie spēki, kas grib, ka Irānai ir kodolieroči, ar nepacietību vēlas izstumt Rouhani no varas.

Trampa dziļi kļūdainais lēmums palielina Rouhani izredzes uz neveiksmi. Sekas var būt dažādas, sākot ar to, ka Irānas kodolieroču veicinātāji iegūtu varu, vai Irāna ieslīgtu haosā, iespējams, pilsoņu karā.  Boltons, kas mēģina gāzt Irānas valdību, veicina briesmas, pat eksistenciālu draudu Eiropai.

JCPOA vājums, jo nerisina Irānas draudus, kam nav saistības ar kodolieročiem

Tramps apgalvo, ka JCPOA ir kļūdaina, jo nerisina draudus, kas ietver Irānas atbalstu Asada režīmam Sīrijā, atbalstu Hezbollah un citām teroristu grupām, kā arī Irānas ballistisko raķešu attīstībai. JCPOA tika izveidota kā instruments kodolieroču izplatīšanas kontrolei, balstoties uz gandrīz desmit gadu ilgām sarunām Drošības padomes ietvaros. JCPOA nekad nebija domāts, lai risinātu visas problēmas ar Irānu. 2009. gada samitā par kodolieroču izplatīšanu Irānas centieni iegūt kodolieročus tika apzīmēti kā drauds visai pasaulei, kas prasa daudzpusēju (multilateral) risinājumu, balstoties uz Drošības padomi. Visi Drošības padomes pastāvīgie locekļi un arī ES 2010. gadā pieņēma Drošības padomes rezolūciju Nr. 1929, kas īstenoja bargas sankcijas pret Irānu.

Trampa izstāšanās no JCPOA un sekojošā vienpusējo sankciju ieviešana ir kaitējusi Drošības padomei kā institūcijai. JCPOA ir liels Drošības padomes panākums, kurai bija spēcīgs atbalsts no visām piecām pastāvīgajām dalībvalstīm, kā arī no ES. Ja JCPOA netiks atmesta, Drošības padome tiks nostiprināta. Tas ir ļoti svarīgi, jo ANO hartā Drošības padomei ir centrāla loma globālas sadarbības veicināšanā, lai novērstu tādus draudus kā klimata maiņa, kari un citus būtiskus apdraudējumus.

ASV atteikšanās no JCPOA un tās mēģinājums piemērot eksteritoriālas sankcijas ES uzņēmumiem ir vājinājusi, ja ne bloķējusi ASV un ES kopīgas rīcības iespējas, lai risinātu vairākas problēmas ar Irānu. Arī Irāna nav palīdzējusi ar tādām graujošām darbībām kā, piemēram, MEK kongresa bombardēšanas mēģinājums 2018. gadā.

Francija ballistisko raķešu izstrādi ir ietvērusi kā nosacījumu, lai varētu atcelt sankcijas. Tomēr Irāna apgalvo, ka tā koncentrējas uz savu raķešu precizitātes attīstīšanu, nevis to darbības jomas paplašināšanu, un tādējādi turpina pilnībā ievērot JCPOA.

Kas sekos INSTEX?

INSTEX radītais atvieglojums ES uzņēmumiem un tirdzniecības partneriem Irānā, kā arī mērenajai Ruhani valdībai droši vien būs mazs. Alternatīva varētu būt, ka ES palīdz saviem uzņēmumiem iesūdzēt Trampa administrāciju tiesā par krāpšanu, jo sankcijas ir pamatotas uz krāpniecisku informāciju. Starptautiskā Tiesa (IJC) varbūt šo lietu varētu uzņemties izskatīt. IJC jau ir lēmusi pret Trampa administrāciju par šīm sankcijām. Tomēr Trampa administrācija jau ir smagi iedragājusi ASV un ES attiecības, tāpēc varētu sagaidīt atriebību.

Lai gan vienpusējās ASV sankcijas ir negodīgas, daudz efektīvāka būtu lietu virzība. Papildus INSTEX ES ir pieejami vairāki risinājumi, kas var palīdzēt stabilizēt Irānu un reģionu, kā arī stiprināt Drošības padomi.

Kosmosa izmantošana mierīgiem mērķiem piedāvā ES unikālu platformu, lai īstenotu Irānas centienus un palielinātu Drošības padomes kapacitāti.

Irāna 1957. gadā bija starp ANO kosmosa telpas izmantošanas komitejas (COPUOS) dibinātājiem. Irāna ir viena no nedaudzām valstīm, kas ir kosmosā patstāvīgi palaidusi satelītus. Irāna Kosmosa dienu (Space Day) svin kopš 2009. gada. Kosmoss piesaista studentus, un tas ir būtisks elements, lai risinātu tādus jautājumus kā sausums Irānā vai vajadzība paplašināt satelītu komunikācijas iespējas lielākam skaitam tās iedzīvotāju.

ASV ārlietu ministrs Maiks Pompeo nekavējās uzbrukt Irānas mēģinājumam janvāra vidū palaist 200 kg lielu satelītu, sakot, ka tas ir mēģinājums izstrādāt raķetes, kuras var aprīkot ar kodolieročiem. Nenoliedzami, bez piegādes mehānisma kodolieročiem nav vērtības. Tomēr kosmoss ir vitāli svarīgs visām valstīm.

COPUOS ir sākusi Space2030 programmu, lai risinātu jautājumu par kosmosu kā ilgtspējīgas attīstības virzītājspēku. COPUOS plāns ir, ka ANO Ģenerālā asambleja 2020. gada sesijā apstiprinās Space2030 programmu no 2021. līdz 2030. gadam. Ja JCPOA kā daudzvalstu iniciatīva var ierobežot Irānas kodolieroču ambīcijas, tad kāpēc gan nemēģināt veikt ambiciozu pasākumu, lai palīdzētu Irānai un citām valstīm attīstīt savas spējas kosmosa izmantošanai mierīgiem nolūkiem, vienlaikus kontrolējot ballistisko raķešu tehnoloģijas?

Bijušais ASV prezidents Baraks Obama 2009. gadā vadīja Drošības padomes augstākā līmeņa sanāksmi par kodolieroču neizplatīšanu, kurā tika pausts plašs daudzpusējs atbalsts KVRP un ar to saistītajām sankcijām. Vācija kā pašreizējā Drošības padomes locekle un gaidāmā prezidente 2019. gada aprīlī varētu aicināt ES vārdā sarīkot Drošības padomes samitu, lai risinātu jautājumu par kosmosa izmantošanu miermīlīgiem mērķiem. It sevišķi saistībā ar draudiem, ko rada ballistiskās raķetes, kurās ir kodolieroči.

Irānai un citām tādām valstīm kā KTDR ir tiesības uz kodolenerģijas izmantošanu miermīlīgiem mērķiem. Irānai un KTDR ir tiesības arī uz kosmosa izmantošanu mierīgiem mērķiem. Kāda politika varētu būt efektīva, lai efektīvi veicinātu kosmosa izmantošanu mierīgiem mērķiem, vienlaikus samazinot ballistisko raķešu radītos draudus?

Augstākā līmeņa sanāksme varētu būt nākamais solis JCPOA procesā pēc 2009. gada augstākā līmeņa sanāksmes par kodolieroču neizplatīšanu. JCPOA apbalvoja Irānu par atteikšanos no kodolieročiem. Nākamais solis varētu dot iespēju Irānai sadarboties ar ES kosmosa izmantošanā mierīgiem mērķiem. Kas zina, galu galā Irāna varētu kļūt par aktīvu Mēness ciemata locekli. ES, nevis ASV, ir iespēja uzņemties vadību.

Autors ir Latvijas Universitātes FOTONIKA-LV pētniecības platformas stratēģis

Šajā rakstā paustie viedokļi neatspoguļo Latvijas Universitātes viedokli