Aplami uzskatīt, ka jaunieši var mācīties tikai klasē skolotāja vadībā

Lai gan Latvijas vispārizglītojošajās skolās audzēkņu skaits ik gadu pārsniedz 200 000 (2017./2018. gadā – 205 113 izglītojamie, 2016./2017. gadā – 204 265 izglītojamie, 2015./2016. gadā – 202 715 izglītojamie[1]), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati liecina, ka Latvijā 10% sieviešu un gandrīz 20% vīriešu 25-34 gadu vecumā nav ieguvuši vidējo izglītību. Šis rādītājs pārsniedz vidējo OECD līmeni, turklāt jāpiebilst, ka Lietuvā šis rādītājs ir divreiz mazāks. Lai arī ir virkne darbu dažādās nozarēs, kuros nav nepieciešama vidējā izglītība, šie rādītāji liecina, ka valstī nepieciešams pilnveidot iespējas un instrumentus, lai nodrošinātu vidējās izglītības ieguvi tiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ to nevar izdarīt tradicionālā veidā.

Iemesli, kādēļ jaunieši nevar iegūt vidējo izglītību tradicionālā veidā ir ļoti dažādi – daļai to liedz veselības stāvoklis, komunikācijas problēmas vai mācīšanās traucējumi, kā rezultātā parastās skolas viņiem nav piemērotas. Vēl ir liela daļa jauniešu, kuri ir profesionāli sportisti vai mūziķi un viņu ikdiena ir piesātināta ar treniņiem, mēģinājumiem, koncertiem un sacensībām, tostarp ārpus valsts, kas nav savienojams ar skolas apmeklēšanu klātienē.

Ir arī tādi, kuri nevēlas lieki tērēt laiku katru dienu astoņas stundas pavadot skolas skolā gan sev interesējošos, gan neinteresējošos mācību priekšmetos, īpaši gadījumos, ja uz skolu jāmēro ļoti liels attālums. Individuāli saplānots mācību laiks var būt daudz efektīvāks. Par vidējās izglītības iegūšanu nereti interesējas arī pieaugušie, kuri savulaik ir pārtraukuši mācības, bet vēlāk tomēr sapratuši, ka izglītība ir nepieciešama, bet darbs neļauj ik dienas sēdēt skolas solā.

Profesionālās izglītības pilnveide

Ilgstoši darbojoties tālmācības nozarē, var secināt, ka liela daļa cilvēku, kuri savulaik uzskatījuši, ka vidējā izglītība viņiem nav nepieciešama, pēc kāda laika tomēr maina savas domas. Tie ir jau pieminētie pieaugušie cilvēki, kuri izlēmuši, ka tomēr vēlas karjeras izaugsmes iespējas, kā arī daļa profesionālo vidusskolu audzēkņu, kuri nav apmierināti ar izvēlēto profesiju.

Zīmīgi, ka daļa jauniešu ir gatavi pamest mācības arī 4. kursā, kad atlikuši vairs tikai noslēguma pārbaudījumi, un viņi diemžēl nesaņem nekādu apliecinājumu par izglītību, tikai sekmju izrakstu. Manuprāt, šajā jomā būtu jāveic izmaiņas, jo cilvēks tomēr ir ieguldījis laiku un resursus izglītības ieguvē.

Latvija kā labais piemērs Vācijai un citām valstīm

Viens no instrumentiem, kas var sekmēt vidējo izglītību ieguvušo skaita pieaugumu, ir tālmācība, kas tagad strauji attīstās visā pasaulē. Pirms desmit gadiem mēs bijām vienīgie ar aptuveni 530 audzēkņiem, taču patlaban Latvijā darbojas vairākas šāda veida skolas, bet pasaulē kopumā tālmācības ceļā iespējams apgūt ne tikai vidējo, bet arī augstāko izglītību līdz pat doktora grādam.

Konkurence sekmē kvalitāti un šajā nozarē no Latvijas labās prakses piemērus aizgūst pat Islande, Spānija un Vācija. Protams, zināšanu konkurētspēja ir atkarīga no katra audzēkņa paša spējām un vēlmes mācīties. Grūti komentēt par visām skolām, kas nodrošina tālmācību, taču mūsu veiktais pētījums, kurā piedalījās absolventi, liecina, ka 54,5% no viņiem turpina izglītības iegūšanu augstākās izglītības iestādēs ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs.

Spēja mācīties patstāvīgi

Izvēloties tālmācību, pašam ir jāvēlas mācīties, lai sasniegtu labus rezultātus. Jauniešiem ar mācīšanās traucējumiem vai zemu stresa noturību, tā ir piemērota alternatīva, jo video lekciju var skatīties tajā dienas posmā, kad koncentrēšanās spējas ir visaugstākās, arī ieskaites var kārtot mierīgā atmosfērā, ierastā vidē bez lieka stresa un satraukuma. Tāpat lekcijas var skatīties atkārtoti, iespējams, sadzirdot un uzzinot to, kas ir palaists garām pirmajā reizē.

Ir aplami uzskatīt, ka jaunieši var mācīties tikai klasē, skolotāja pavadībā. No 15 vai 16 gadu vecuma lielākā daļa bērnu un jauniešu ir pilnībā spējīgi mācīties patstāvīgi, nemaz nerunājot par pieaugušiem cilvēkiem. Iespējams, daudzviet Latvijā, kur tiek samazināts skolu skaits un bērniem jāmēro aizvien tālāks ceļš, tālmācība varētu kalpot kā risinājums, jo internets pie mums ir labākā kvalitātē, nekā ceļi. Turklāt tālmācībā iesaistītie pedagogi, uzkrājot pieredzi, gadu no gada uzlabo īpaši veidotos mācību līdzekļus.

Informācijas trūkums

Desmit gadu laikā Latvijā ir daudz paveikts tālmācības attīstībai, taču joprojām ir virkne mājas darbu, kas vēl jāpaveic. Ja kādreiz par šādu iespēju zināja vien retais, tagad tā gūst arvien lielāku popularitāti, taču noteikti būtu jāiegulda darbs pie informācijas izplatīšanas. Tālmācība nav domāta visiem, taču dzīvē gadās dažādas situācijas, un informācija par šādām iespējām kādreiz var lieti noderēt.

Izglītības satura reforma nesīs būtiskas pārmaiņas visā vispārējās izglītības sistēmā, un ceru, ka būs uzlabojumi arī tālmācības nozarē, lai nākotnē būtu iespējams vēl aktīvāk iesaistīt skolēnus, un redzēt, kā viņi mācās, veidojot atgriezenisko saiti.

Noteikti gribētos uzlabot arī sadarbību ar izglītības politikas veidotājiem, jo nereti ierēdņi, kuri veido attiecīgos Ministru kabinetu noteikumus, īsti neapzinās vai nenovērtē, kas ir tālmācība, un kāda ir potenciālā mērķauditorija. Bet, ja pirms desmit gadiem tālmācība kā izglītības ieguves forma bija tikai pieminēta Izglītības likumā, tad tagad tālmācība ir minēta gandrīz visos izglītības jomas normatīvajos dokumentos. Noteiktai cilvēku grupai noteiktās situācijās tālmācība ir lieliska iespēja iegūt izglītību un līdz ar to paaugstināt savas dzīves kvalitāti.

 

Autors ir Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors

[1] Izglītības un zinātnes ministrijas statistikas dati