Eiropas Parlaments 2018. gadā pieņēmis 134 jaunus tiesību aktus, t.sk., lai stiprinātu Eiropas iedzīvotāju drošību tiešsaistē un bezsaistē, un efektīvākai cīņai ar terorismu; mazinātu klimata pārmaiņas, stiprinātu ES ekonomisko izaugsmi un paaugstinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.
Šis ir noslēdzošais “pilnais” darba gads pašreizējam – 8. EP sasaukumam. Kopumā no 2014. gada jūlija līdz 2018. gada decembrim tas pieņēmis 971 tiesību aktu. 2019. gada 25. maijā notiks Eiropas vēlēšanas, kad ES pilsoņi ievelēs jauno Eiropas Parlamenta sastāvu (705 deputātus no 27 ES dalībvalstīm). Darbu EP 9.sasaukums sāks 2019. gada jūlijā.
Eiropas Parlamenta birojs Latvijā ir apkopojis 2018. gadā pieņemtos EP lēmumus, kas ir būtiski ikvienam ES un Latvijas iedzīvotājam.
Drošības jomā EP atbalstījis vairākus noteikumus cīņai pret terorismu un drošības stiprināšanai:
- Ceļā uz jaunu ES stratēģiju terorisma apkarošanai. 2017. gadā izveidotā EP īpašā komiteja terorisma jautājumu izpētei (TERR), rūpīgi izvērtējot pretterorisma pasākumu un politikas trūkumus ES, sagatavojusi konkrētus priekšlikumus jaunai ES stratēģijai – efektīvākai cīņai ar radikalizāciju, labākai datu apmaiņai un terorisma upuru atbalstam.
- Modernāka Šengenas informācijas sistēma – visplašāk izmantotā datubāze drošībai un robežu pārvaldībai Eiropā. 2018. gadā EP apstiprināja trīs ES likumus, lai to uzlabotu un sistēma palīdzētu cīņai pret terorismu, pārrobežu noziegumiem un nelegālu migrāciju.
Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/oktobra_jaunumi_2018/moderniz-ta.html
- Jāmin arī EP atbalstītā jaunā ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS), kas ļaus pārbaudīt ceļotājus vēl pirms iebraukšanas ES. Ceļotāji, kas varētu radīt drošības, nelegālas imigrācijas vai epidemioloģiskus draudus, nesaņems atļauju. Stāsies spēkā 2021. gadā.
- Jauni ES noteikumi cīņā ar terorisma finansēšanu. Ja atšķirības ES dalībvalstu likumdošanā apgrūtina pārrobežu sadarbību un rada nepilnības, ko var izmantot noziedznieki un teroristi, tad jaunie noteikumi naudas atmazgāšanas novēršanai un skaidras naudas plūsmu kontrolei situāciju ļaus uzlabot.
Iedzīvotāju dzīves kvalitāte
- Ģeobloķēšanas ēras beigas -> vieglāka pārrobežu iepirkšanos internetā! Līdz ar EP jaunajiem noteikumiem patērētāji var brīvi izvēlēties mājaslapu preču vai pakalpojumu iegādei – plašākas iespējas iepirkties, rezervēt naktsmītnes, iegādāties mūzikas festivālu biļetes u.c. Pārdevējs vairs nedrīkst bloķēt pieeju lapai vai novirzīt pircēju uz citu lapu viņa dzīvesvietas vai atrašanās vietas dēļ.
Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/februara_jaunumi_2018/atcelgeoblokesanu.html
- Cenu griesti ES telefonsarunām un brīdināšanas sistēmu ārkārtas gadījumiem. EP jaunie telekomunikāciju noteikumi nosaka ES iekšzemes zvanu cenu griestus: no 2019. gada 15. maija zvani nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, SMS – par 6 centiem. Tāpat visām ES valstīm būs jāievieš “apgrieztā 112 sistēma”, kas ārkārtas situācijās ļaus ar īsziņu vai mobilās lietotnes starpniecību informēt iedzīvotājus attiecīgajā apvidū. Noteiktumi arī paredz lielāku prognozējamību telekomunikāciju operatoriem, lai veicinātu ieguldījumus infrastruktūrā un 5G tīklu izbūvē.
ES ekonomika, bizness
- EP dod “zaļo gaismu” ES-Japānas tirdzniecības nolīgumam. Līdz šim vērienīgākā ES divpusējā tirdzniecības vienošanās atcels gandrīz visas muitas nodevas, ik gadu samazinot Eiropas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas par ~ 1 miljardu eiro. Lielākie ieguvēji ES: vīna, stipro alkoholisko dzērienu, gaļas, piena produktu, tekstilizstrādājumu, ādas izstrādājumu tirgotāji, dzelzceļa pakalpojumu sniedzēji un mazie un vidējie uzņēmumi. Līgums, kas spēkā stāsies 2019. gada 1.februārī, radīs 600 miljonu cilvēku lielu tirdzniecības zonu, kas aptvers trešdaļu pasaules IKP un 40% pasaules tirdzniecības.
Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/decembra_jaunumi_2018/es-japanas-ligums.html
Cīņa ar klimata pārmaiņām: rūpes par vidi & energoefektivitāte
- Aprites ekonomika: vairāk pārstrādes, mazāk atkritumu poligonos. EP pieņēma četrus likumus saistībā ar aprites ekonomiku jeb sistēmu, samazina atkritumu apjomu, nodrošinot pēc iespējas ilgāku materiālu un produktu izmantošanu un veicinot to pārstrādi un atjaunošanu. Noteikti vērienīgi atkritumu pārstrādes mērķi: no 44% patlaban līdz 55% 2025.g.; 65% – 2035.g. Poligonos: ne vairāk kā 10% atkritumu 2035.gadā. EP arī aicina dalībvalstis līdz 2030. gadam par 50% samazināt pārtikas atkritumus! Labāka atkritumu apsaimniekošana var uzlabot situāciju vides un veselības jomā, kā arī sniegt ieguldījumu cīņā ar klimata pārmaiņām.
Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/aprila_jaunumi_2018/atkritumu_skirosana.html
- Aizliegt vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus! EP pieņemtā pozīcija sarunām ar ES Padomi (ES dalībvalstu atbildīgajiem ministriem) paredz aizliegt tādu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu kā šķīvji, ēdamrīki, salmiņi, vates kociņi vai balonu kātiņi apriti ES tirgū – kopumā tie Eiropā veido 70% no jūras piedrazojuma. Aizliegums stātos spēkā 2021. gadā.
Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/oktobra_jaunumi_2018/plastmas.html
- Vērts piebilst, ka EP atbalstīja konkrētus priekšlikumus, lai veicinātu iedzīvotāju uzticēšanos un attiecīgi dzeramā krāna ūdens patēriņu – tas ir daudz lētāks un videi draudzīgāks nekā pudelēs pildīts dzeramais ūdens. EP ieteicis pasākumus piesārņotāju samazināšanai un krāna ūdens kvalitātes paaugstināšanai, kā arī tā pieejamības veicināšanai sabiedriskās vietās, restorānos un kopumā. EP sāks sarunas ar ES Padomi, kad tā būs atbalstījusi savu pozīciju par šo direktīvu.
Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/oktobra_jaunumi_2018/dzeramais-dens.html
- EP nosaka vērienīgus mērķus atjaunojamo resursu un energoefektivitātes jomās, kas spēlēs būtisku lomu ES klimata politikas īstenošanā. Līdz 2030. gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%, kas ļaus samazināt rēķinus, atkarību no naftas un gāzes piegādātājiem, uzlabos gaisa kvalitāti un saudzēs klimatu. Atjaunojamo energoresursu īpatsvaram patēriņā jāsasniedz vismaz 32%. Abus mērķus paredzēts pārskatīt 2023. gadā, bet to līmeni var vien paaugstināt, ne pazemināt. Jaunie noteikumi dos ES iedzīvotājiem tiesības ražot atjaunojamo enerģiju pašu patēriņam un pārdot neizmantoto enerģiju.
Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/novembra_jaunumi_2018/ener-tika.html
- Vērts pieminēt, ka EP atbalstīja dalībvalstu mērķu noteikšanu klimata aizsardzībai un mežsaimniecības attīstībai, mežu izciršanu pilnībā kompensējot ar jauniem stādījumiem. Nacionālie mērķi ir daļa no ES apņemšanās līdz 2030. gadam par 30% samazināt CO2 emisijas (salīdzinot ar 2005.gadu).
Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/aprila_jaunumi_2018/klimata-aizsardziba.html
- Tāpat EP atjaunināja ēku energoefektivitātes direktīvu (viens no “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” paketes likumprojektiem). Mērķis: līdz 2050. gadam veicināt ēku būvniecību ar energopatēriņu tuvu nullei. Noteiktas arī elektromobilitātes prasības jaunām un renovētām ēkām.
Jauniešiem
- Jauniešiem pavērta iespēja brīvprātīgi iesaistīties vai strādāt projektos visā ES. EP deva zaļo gaismu Eiropas Solidaritātes korpusam – brīvprātīgā darba iespējām visā Eiropā 18 līdz 30 gadus veciem jauniešiem. No 2018. līdz 2020. gadam programmai atvēlēti 375,6 miljoni eiro – projektiem vides, izglītības, imigrantu integrācijas un citās jomās
Komentāri (3)
Sskaisle 28.12.2018. 11.09
Nu nezinu gan – kā tā var būt, ka EP sludina vienu, bet Latvijas valdība dara pavisma kaut ko citu ?
Cīņa ar klimata pārmaiņām: rūpes par vidi & energoefektivitāte
Aprites ekonomika: vairāk pārstrādes, mazāk atkritumu poligonos. EP pieņēma četrus likumus saistībā ar aprites ekonomiku jeb sistēmu, samazina atkritumu apjomu, nodrošinot pēc iespējas ilgāku materiālu un produktu izmantošanu un veicinot to pārstrādi un atjaunošanu. Noteikti vērienīgi atkritumu pārstrādes mērķi: no 44% patlaban līdz 55% 2025.g.; 65% – 2035.g. Poligonos: ne vairāk kā 10% atkritumu 2035.gadā. EP arī aicina dalībvalstis līdz 2030. gadam par 50% samazināt pārtikas atkritumus! Labāka atkritumu apsaimniekošana var uzlabot situāciju vides un veselības jomā, kā arī sniegt ieguldījumu cīņā ar klimata pārmaiņām.
0
Sskaisle 28.12.2018. 11.06
Modernāka Šengenas informācijas sistēma – visplašāk izmantotā datubāze drošībai un robežu pārvaldībai Eiropā. 2018. gadā EP apstiprināja trīs ES likumus, lai to uzlabotu un sistēma palīdzētu cīņai pret terorismu, pārrobežu noziegumiem un nelegālu migrāciju. – uzklikšķinot – te nekādi dokumenti – t.i. – 3 jaunie likumi neparādās. Kāpēc tā?
Man ir laiks, es gribu izlasīt.
0
Sskaisle 28.12.2018. 11.01
Labi – šodien lasīšu – bet – nav jau viegli – nu piemrām –
Terorisma apkarošana: Eiropas Parlaments apstiprina priekšlikumus jaunai ES stratēģijai
12/12/2018
Veicis rūpīgu situācijas izvērtējumu, Eiropas Parlaments nācis klajā ar ieteikumiem cīņai ar radikalizāciju, datu apmaiņas uzlabošanai un terorisma upuru atbalstam.
· Stiprināt Eiropola un “eu-LISA” nozīmi
· Standartizēta datu apmaiņa
· Cīņa ar radikalizāciju tiešsaistē un bezsaistē
· Vienota “terorisma upura” definīcija un ES Koordinācijas centrs
Trešdien pieņemtā rezolūcijā Eiropas Parlaments rosina stiprināt Eiropola un Eiropas Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (“eu-LISA”) lomu. Par rezolūciju balsoja 474 deputāti, pret – 112, bet 75 atturējās.
Eiropas Parlamenta deputāti arī pauda satraukumu par nepietiekamu informācijas apmaiņu starp aģentūrām, kā arī starp dalībvalstīm un ES iestādēm. Rezolūcijā arī uzsvērts, ka, īstenojot pretterorisma pasākumus, ir svarīgi pilnībā ievērot pamattiesības, tostarp datu aizsardzību un vārda brīvību.
Būtiskākie Parlamenta priekšlikumi:
ciešāka Eiropā atgriezušos kaujinieku uzraudzība;
ciešāka Eiropā atgriezušos kaujinieku uzraudzība;
Es uzskatu, ka tas nav normāli – kādā sakarībā ES dalībvalstis nespēj vienoties, ka ES nedrīkst atgriezties kaujinieki, kuri ir devušies karot uz trešajām valstīm?
Kāpēc ir tik nenormāla gļēvulība, ka ES dalībvalstis ar sociālajiem pabalstiem uztur un atbalssta terorsitus?
Vienu nabaga latviešu puisi – ielika uz 10 va cik turgadiem cietumā, kamēr Beļģijā jau kuro gadu nav atcelts karastāvoklis un tur vismaz reizi mēnesī kāda rīklīti pārgriež un tur kaujinieki brauc uz fornti kā uz izklaidi un pēc tam izklaidējoties pašauj cilvēkus tepat.
Es saku , ka EP ir gļēvs un nespējīgs aizstāvēt savus pilsoņus – nu tas ir jāsaka skaidri un gaiši un tieši un konrēti
0