2018_12_Jānis-Rokpelnis_55.png
***
augusts ir mans laiks
krītošu ābolu
nosists prāts
krītošu zvaigžņu
nodedzināts pajums
beidzot esmu viens un kails
tāpēc aizmūk mūzas un grācijas
rakņājos debesīs
netīri nagi
noķēpāts papīrs
***
visas krītošās zvaigznes
sabirst galvā
galva nakts izsmēķu pilna
vēl viena zvaigzne krīt
sudraba pelnus kaisot
lētajā pelnutraukā
galva nakts izsmēķu pilna
nu jau ar kaudzi
tā nepretenciozi top
gaismas pils
***
papīru pielūgsmes laiks.
papīra priekšā visi krīt ceļos,
dokuments debesīs valda,
zibeņodams kā Zevs.
papīram vienmēr taisnība.
velti to apstrīd zeme.
burti tek asinsvados,
smadzenes čaukst un drukā
stiprus papīrus, cietus kā tērauds.
cilvēces vēsture papīrgrozā
iestūķēta starp citām drazām.
jauni papīri brēc dzemdību namos.
neviens nejūt, ka tuvojas Sērkociņš.
