Giedre Kazlauskaite. Halles tirgus

Giedre Kazlauskaite

Giedre Kazlauskaite

Visām tirgus vietām ir savi muļķīši —
šļūc, apkrāvušies ar maisiem,
murmina zem deguna, bet tā, lai arī
garāmgājēji dzirdētu.

Krasavica, — man saka;
patiešām, trāpīja
kā naglai uz galvas.

Šeit daudz tādu, ar
īpašiem vaibstiem.

Rindā pēc vistas gaļas
izdzirdu čiepstošus cālīšus —
lūkojos apkārt, varbūt kāds kanārijputniņš
no suvenīru nodaļas, vai zvirbuļi
pažobelē, salidojuši no lauka;
bet nē, tie patiešām bija pēkšņi
no olām izšķīlušies cālīši.

Pārdevēju dziedāšana, replikas,
krustu mešana pret aizdomīgu večiņu —
Dievs ir mans liecinieks, es jūs nekrāpju.
Divas piedāvātā apģērba toņkārtas —
melnpelēks un spilgtā krāsā;
pēc tā vienmēr atpazīsti estētisko kārtu.

Lielisks, reibinošs kičs:
satura šizu vainago pūkas un spīdumiņi.
Jaunlaulāto skulptūriņas blakus krustā sistajam —
ceru, ka līdzīgā paradīzē
rezidē Šimborska.

Jaunākajā žurnālā

Manī runā arī emocijas

«Ar gadiem kļūst aizvien skaidrāks, kādā bezizejā Latvija 1940. gadā atradās,» saka vēsturnieks Aivars Stranga.
  • Proza
  • 26.06.2025.

Gliemežu dienasgrāmatas

Ilustrācija – Agnese Apine
Leja līnijas kalnu grēdā uz dienvidiem no Lantonijas abatijas. Alfrēda Votkinsa foto, Early British Trackways, Moats, Mounds, Camps, and Sites
  • Eseja
  • 26.06.2025.

Labējo maršs

Pie Stepana Banderas pieminekļa Ļvivā Ukrainā viņa 116. dzimšanas dienā. 2025. gada 1. janvāris. Foto – Jurijs Djačišins, AFP/LETA
  • Saruna
  • 26.06.2025.

Tuvāk pamatiem

Janīna Kursīte.
  • Raksts
  • 26.06.2025.

Uz Meksiku pēc grāmatas un saules

Teotivakanas senpilsētā pie piramīdām. No raksta autores personīgā arhīva