Žurnāls: Kam palīdzēs deinstitucionalizēšanas projekts?

Bērnunamu un lielo sociālās aprūpes namu iztukšošanai pašvaldībās uz papīra jau sadalīti 92 miljoni eiro. Taču Rīga atteikusies piedalīties projektā, un tas neskar arī lielās valsts institūcijas, tāpēc eksperti secina — par maz ir to cilvēku, kuriem dārgais «deinstitucionalizācijas» projekts patiešām palīdzēs, ceturtdien raksta žurnāls Ir.

Deinstitucionalizācijas projektu valdība jau 2015. gada decembrī sāka ar finansējuma sadali pieciem lielajiem Latvijas plānošanas reģioniem, un līdz šā gada beigām četri miljoni eiro jau ir izmantoti galvenokārt vajadzību apzināšanai, DI plānu izstrādei, nedaudz arī pakalpojumu apmaksai. Plāni ir uzrakstīti un valsts līmenī oficiāli apstiprināti.

Turpmākajos četros gados visā Latvijā notiks jaunu aprūpes vietu būvniecība, remontēšana un iekārtošana 44 miljonu eiro vērtībā, bet vēl 48 miljoni jāizmanto galvenokārt pakalpojumu apmaksai. Visvairāk līdzekļu — 24 miljonus — tērēs Rīgas plānošanas reģionā, kas arī bez Rīgas (kura plānā neiesaistījās) aptver plašas teritorijas no Kandavas līdz Lielvārdei un tālāk līdz Salacgrīvai, kopā 28 novadus un vēl Jūrmalu.

Tomēr, iedziļinoties piecu reģionu plānos, grūti aptvert, kas īsti notiks. Par plānu izstrādātājiem iepirkumu ceļā izvēlētas profesionālas konsultāciju firmas. Izņēmums ir tikai Rīgas reģions, kur plānu rakstīja Sustento — organizācija cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Fakts, ka lielākoties plānus izstrādāja cilvēki, kuru ikdiena nav saistīta ar sociālo darbu, būtiski pazemināja izpildījuma kvalitāti, secina Alternatīvās bērnu aprūpes dienesta pārstāve Linda Zīverte.

Turklāt ir pieci reģionālie plāni, bet nav viena kopēja. «Trūkst valstiska skatījuma,» norāda Zīverte. Piemēram, nav apzināts, cik tad valstī kopumā ir bērnu, par kuriem vecāki nerūpējas, cik no viņiem dzīvos mazajos bērnunamos un cik — audžuģimenēs.

Skaidrību mazina arī tas, ka Rīga atteikusies no līdzdalības DI projektos. Neiesaistās vēl trīs novadi — Līvāni, Cibla un Jaunjelgava (tajos nav sociālās aprūpes iestāžu).

Toties Rīgā tādu ir daudz, kopā 74 sociālās iestādes — gan valsts, gan pašvaldības un sabiedrisko organizāciju. Lielākais ir valsts sociālās aprūpes centrs Rīga ar 1017 cilvēkiem, to skaitā gandrīz 200 bērniem. Vēl 164 bērni dzīvo Rīgas pašvaldības bērnunamā.

Rīgas pašvaldība projektā nepiedalās, jo Labklājības ministrija nav paskaidrojusi, kas notiks ar astoņām tās pārraudzībā esošajām valsts sociālās aprūpes iestādēm, Ir noskaidroja Rīgas domes Labklājības departamentā. Ja to nezina, nav iespējams plānot resursus.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.