Pusotra mēneša laikā bērnu slimnīcā nomira divi zīdaiņi: viens nebija saņēmis vakcīnu pret garo klepu, otrs — K vitamīna devu, lai arī vecāki to vēlējās. Kāpēc mediķi to palaida garām, un ko darīt, lai tas neatkārtotos?
Kristīne savu trīsarpus mēnešus veco Vanesu zaudēja 3. novembrī un kopš tā brīža katru dienu iet pie meitas kapa. Jau nedēļu viņa atkal ir darbā, Kristīne ir viesmīle Vecrīgas kafejnīcā. «Mājās bija smagi. Meitas dārziņā, vīrs darbā, es — viena. Domāju — nomiršu, tāpēc atsāku strādāt,» saka Kristīne. Trīs un piecus gadus vecās meitas dzimušas Rīgas Dzemdību namā, visas potes saņēmušas pēc kalendāra. «Es neesmu pret vakcināciju, arī Vanesu gribējām vakcinēt,» saka Kristīne. Meitiņa saņēma tuberkulozes poti un K vitamīnu, bet poti, kas pienākas divu mēnešu vecumā, ģimenes ārsts ieteicis vēlāk. «Atnācām potēties, bet māsiņa teica, ka vakcīnas nav. Ārsts noplātīja rokas,» Kristīne atceras. Tā bija kompleksā pote, kurā ietilpa arī garais klepus.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.