Par tiesisku valsti un caurskatāmiem procesiem: pārdomas par VID ģenerāldirektora atlasi

Simtgades svinību noskaņā un ar to sakritušajā valdības nomaiņā, kas vēl nav vainagojusies ar rezultātu, noteikti daudzi ir aizdomājušies par to, kādā valstī mēs visi gribētu nākotnē dzīvot. Pieņemam, ka dažādiem cilvēkiem šī aina var būtiski atšķirties, taču lielākā daļa parasti piesauc ekonomiski attīstītu, pārtikušu valsti ar rietumniecisku kultūru. Bieži vien arī cildinām mūsu ziemeļu kaimiņus, kas daudzās jomās esot mūs pārspējuši.

Vēsture pierādījusi, ka ekonomikas attīstība ir cieši saistīta ar valsts institucionālo procesu sakārtotību. Piemēram, Lielbritānijas izrāviens viduslaikos un tam sekojoša industriālā revolūcija bija iespējama, tikai pateicoties absolūtas varas neesamībai šajā valstī – Tjūdoru un Stjuartu savstarpējiem ķīviņiem. Tas ļāva izveidoties uz uzņēmējdarbību orientētai vidusšķirai jeb džentrijiem un viņu ierosinātajai parlamentārajai, proti demokrātiskajai, valsts pārvaldei.

Sakārtota un stabila valsts pārvaldes struktūra ir ekonomikas virzītājspēks un ārvalstu investīciju magnēts, kas signalizē par stabilitāti un inovācijām labvēlīgu augsni.

Nenoliedzami, ka kopš neatkarības atgūšanas Latvija paveikusi lielu darbu institucionālās vides sakārtošanā un mēs varam būt pamatoti lepni par sasniegumiem daudzās jomās un nozarēs. Taču ne viss noris tik ātri, kā gribētos, un bieži vien mēs virzāmies vienu soli uz priekšu, bet pretējā virzienā speram pusotru.

Viens no iemesliem, kāpēc pozitīvās pārmaiņas Latvijā mēdz buksēt, ir arī vispārēja tieksme graut visu veco pie katras valdības nomaiņas.

Kā piemēru var minēt Amrop pieredzi VID ģenerāldirektora atlases konkursa organizācijā. Ņemot vērā iepriekšējo, ne tik veiksmīgo konkursu uz šo amatu, Amrop tika pieaicināts kā tirgū labi pazīstama starptautiska atlases kompānija ar milzīgu pieredzi augstākā līmeņa vadītāju meklēšanā, lai palīdzētu Valsts kancelejai piesaistīt pēc iespējas vairāk profesionālus un atbilstošus kandidātus ar nevainojamu reputāciju.

Darbs notika kopš vasaras beigām, un sadarbība ar Valsts kanceleju bija ļoti veiksmīga, produktīva un varam ļoti augstu novērtēt šīs institūcijas profesionalitāti un atbildību. Kopā ar Valsts kanceleju kandidātu novērtēšanas komisijā mēs pieaicinājām vairākus privātā sektora augstākā līmeņa vadītājus, kas “uz savas ādas” nobaudījuši pārmaiņu ieviešanu lielās organizācijās un ir spējīgi novērtēt augstākā līmeņa vadītāju profesionālās kompetences.

Nevar noliegt, ka VID ģenerāldirektora atlase ir klasificējama kā paaugstinātas sarežģītības projekts. Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis atzinis, ka tas bijis sarežģītākais atlases konkurss, ko viņš šajā amatā ir vadījis. Pateicoties proaktīvai kandidātu uzrunāšanai un, nenoliedzami, arī rūpīgi izvēlētai Nominācijas komisijai ar valsts un privātā sektora pārstāvjiem, tai skaitā vadītājiem, kuri guvuši pieredzi valdes priekšsēdētāja amatos (šis apstāklis paaugstināja pieteikušos kandidātu skaitu par 25%), mums izdevās izvēlēties labāko un atbilstošāko kandidātu no pašreiz pieejamajiem.

Izvēlētā VID vadītāja pieredze pārmaiņu vadībā, stratēģiskais redzējums, komandas vadība, orientācija uz rezultātu sasniegšanu un mērķtiecība ir novērtēta gan Amrop strukturēto interviju, spēju un personības testu, kā arī atsauksmju ievākšanas procesā.

Diemžēl tagad mums nav pārliecības, ka kandidāte varēs nekavējoties ķerties klāt pie pienākumu pildīšanas, jo pašreizējā valdība, kas ierosinājusi konkursu, nevēlas uzņemties atbildību par kandidātes virzīšanu amatā. Bet jaunajai valdībai, iespējams, būs savas prioritātes.

Iespējams, topošās valdības pārstāvju viedoklis ir, ka prasības kandidātam izvirzīja aizejošā ministre un ka viņu redzējumā prasības būtu citādākas. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka VID ģenerāldirektora amata prasību noteikšanā vadošā loma bija konkursa personālatlases partnerim, starptautiskajam personāla atlases uzņēmumam Amrop.

Mēs nācām ar saviem ieteikumiem gan amata prasību noteikšanā, gan svarīgāko kompetenču izvēlē. Šīs kompetences bija nevainojama reputācija, pieredze mērogojamu organizāciju vadīšanā, starptautiska un/vai starpresoru sadarbības pieredze, izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvo procesu, budžeta plānošanu, veiksmīga pārmaiņu vadīšanas pieredze, stratēģiskais redzējums un pārmaiņu vadīšana, kā arī komandas vadīšana, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties vadību, orientāciju uz rezultātu sasniegšanu. Kopumā prasības atbilst starptautiski labās prakses piemēriem, kas tiek izvirzītas vadoša līmeņa vadītājiem, ņemot vērā izaicinājumus un uzdevumus, kas VID īstermiņā un ilgtermiņā jāsasniedz.

Publiskajā telpā kā viens no VID ģenerāldirektora uzdevumiem tika minēta arī digitalizācijas kompetences nepieciešamība, tomēr šī kompetence tieši netika iekļauta amata prasībās. Kāpēc tā?

Amrop pieredze, atlasot vadītājus ar digitalizācijas un pārmaiņu kompetencēm, liecina, ka šādi profesionāļi ir ļoti ierobežotā skaitā. Līdz ar to ir jārēķinās, ka tādu vadītāju, kas guvuši pieredzi ne tik daudz kā sistēmu eksperti vai projektu vadītāji, bet kuri strādājuši vismaz valdes, padomes vai uzņēmuma vadītāja amata līmenī un ir spējīgi izveidot, attīstīt un vadīt uzņēmumu digitālo stratēģiju, atalgojuma prasības ir sākot no 7500 eiro bruto pamatalgas līmenī, kam papildus jāparedz prēmijas un citi labumi.

Ņemot vērā VID ģenerāldirektora amatam noteikto ierobežojošo atlīdzības apmēru, kas liedza uzrunāt noteiktus vadošos profesionāļus tirgū ar padziļinātu digitalizācijas pieredzi, Amrop ieteikums bija amatam izvirzītajās prasībās paredzēt vispārīgo pārmaiņu vadības pieredzi un stratēģisko redzējumu.

Bet tikmēr VID jau kopš marta strādā bez vadītāja. Un, lai gan pašreizējā pienākumu izpildītāja lieliski tiek galā ar iestādes ikdienas darbiem, ir skaidrs, ka jebkādi stratēģiskie lēmumu un attīstība tiek bremzēti, gaidot jauno vadītāju. Privātajā biznesā šāda situācija nebūtu pieļaujama, jo tās rezultātā uzņēmums nestu zaudējumus.

Ņemot vērā, ka atlases konkurss noritēja pēc labākajiem starptautiskajiem korporatīvās pārvaldības prakses kanoniem un gala kandidāte ir izvēlēta, izvērtējot 144 potenciālos kandidātus, nav pamata uzskatīt, ka nākamais konkurss būs rezultatīvāks, jo mūsu pārliecinošā pieredze rāda, ka šādos apstākļos katrā nākamajā konkursā pieteikušos kandidātu kvalitāte (pieredze, kompetences, profesionālās prasmes un reputācija) ir aizvien vājāka un pieteikumu skaits mazāks.

Cerēt, ka VID varēs pieņemt darbā Mareku Helmu, kurš uzbūvējis progresīvu VID ekvivalentu Igaunijā, ir vairāk nekā naivi, gan ņemot vērā Igaunijas nodokļu iekasēšanas sistēmas būtiskās atšķirības, gan arī Helma kunga pašreizējo karjeras attīstību un atlīdzību.

Ja mēs gribam dzīvot tiesiskā valstī, ir konsekventi jārīkojas saskaņā ar tiesiskas valsts principiem un nav jāgrauj caurspīdīgi un politiski neitrāli procesi tikai tāpēc vien, ka tie ir uzsākti iepriekšējas valdības uzdevumā.

Autore ir “Amrop” vadošā partnere