Spēļu atkarība un alkoholisms – līdzīgāki, nekā varētu šķist

Lai gan sabiedrības izpratne par atkarībām līdz ar vispārējām zināšanām par veselīgu dzīvesveidu laika gaitā pieaug, joprojām nereti sastopams uzskats, ka jebkura atkarība ir netikums, niķis, nespēja “saņemties”, nevis slimība, kam vajadzīga ārstēšana un īpaša kontrole visas dzīves garumā. Atkarību veidi ir dažādi, taču to izraisošās vielas vai darbības iedarbojas uz cilvēku līdzīgi, mazinot trauksmi, uzlabojot garastāvokli, izsaucot eiforiju, radot fiziska un psihiska pacēluma izjūtas, uzvedības un sensorās uztveres izmaiņas. Tāpēc cilvēki rod atkarībās šķietamu risinājumu, kad dzīvē saskaras ar problēmām, kuras pašu spēkiem nespēj vai nevēlas risināt.

Vairākums speciālistu atzīst – atkarība ir slimība, kas ar laiku progresē, nelabvēlīgi ietekmējot cilvēka veselību, spēju iekļauties sabiedrībā, finansiālo situāciju un vispārējo dzīves kvalitāti. Piemēram, patoloģiska azartspēļu atkarība 1980. gadā oficiāli atzīta un iekļauta starptautiskajā psiholoģisko slimību klasifikatorā.

Azartspēļu atkarības rašanās procesā iesaistīti visi tie paši neiroķīmiskie mehānismi, kas organismā darbojas narkotiku, alkohola, seksuālo izjūtu, mīlestības un citu ļoti spēcīgu emociju ietekmē.

Aizvien biežāk zinātnieki visā pasaulē pievēršas pētījumiem psiholoģijā, ģenētikā un neiroloģijā, salīdzinot dažādus atkarību veidus, to savstarpējo mijiedarbību un procesus, ko atkarības veicina cilvēku smadzenēs un nervu sistēmā, lai atrastu pēc iespējas efektīvāku ārstēšanu. Vairāk nekā 20 gadu garumā veiktie pētījumi rāda, ka atkarību izraisošās vielas vai darbības var būt atšķirīgas, taču uz cilvēku tās iedarbojas līdzīgā veidā, un nereti viena atkarība ir cieši saistīta ar citas rašanos. Diemžēl tas, ko redzam – ja cilvēks cieš no vienas atkarības, tas nepasargā viņu no citām, drīzāk otrādi.

Kā rāda dažādi pētījumi, viena no visciešākajām saiknēm veidojas starp spēļu atkarību un alkoholismu vai narkotisko vielu atkarību. Lai gan spēļu atkarība un alkoholisms šķiet divas pilnīgi dažādas lietas, tām ir daudz vairāk kopīgā nekā atšķirīgā.

Atkarību iedīgļi abos gadījumos lielākoties veidojas jau bērnībā vai pusaudža gados, puišiem parasti agrāk nekā meitenēm, un pieņemas spēkā, cilvēkam pieaugot. Turklāt abu šo atkarību risks ir lielāks, ja kāda no tām piemīt pirmās pakāpes radiniekiem, respektīvi, ja vecāki dzer vai spēlē, pastāv četras reizes lielāka varbūtība nekā pārējā sabiedrībā, ka arī bērni nonāks atkarību varā.

Šīs atkarības arī norit līdzīgi. Tām vērojams viļņveidīgums, kad cilvēks izdzīvo reibumu, abstinenci, var piedzīvot arī atturības periodus. Turklāt atkarīgajam laika gaitā vajag aizvien vairāk, lai gūtu cerēto efektu. Alkoholiķiem un narkomāniem nepieciešama lielāka deva, jo, attīstoties atkarībai, organisms spēj izturēt lielāku vielas daudzumu, un tādi paši procesi notiek spēlējot – arī spēlmaņi laika gaitā riskē ar aizvien lielākām summām, lai gūtu gandarījumu. Iemesls abos gadījumos ir viens – gan apreibinošu vielu lietošana, gan spēlēšana izraisa dopamīna pieplūdumu smadzeņu apgabalā, kas atbildīgs par labsajūtu.

Gan spēlmaņi, gan no apreibinošām vielām atkarīgie viegli padodas apkārtējās vides kairinājumiem – spēļu vai alkohola reklāma var likt cilvēkam atturības periodā izjust neatvairāmas alkas iedzert vai uzspēlēt.

Un visiem atkarīgajiem ir līdzīgas uzvedības problēmas – viņi kavē, saskaras ar grūtībām laika plānošanā un lēmumu pieņemšanā, krītas viņu darbaspējas.

Čikāgas Universitātes pētnieki, aptaujājot Anonīmo spēlmaņu programmas dalībniekus un cilvēkus, kuri vēršas pēc palīdzības pie atkarību speciālistiem, secinājuši, ka 10–20% cilvēku, kuriem ir alkohola vai narkotisko vielu atkarība, ir saskārušies arī ar azartspēļu problēmām, un pat vairāk nekā 70% spēļu atkarīgo atzinuši, ka viņiem ir problēmas ar pārmērīgu alkohola lietošanu.

Daudzi speciālisti ir vienisprātis, ka abas šīs atkarības viena otru būtiski ietekmē. Vairums spēļu zāļu piedāvā alkoholiskos dzērienus, lai klienti atraisītos un zaudētu modrību. Spēlmaņi lieto alkoholu vai narkotikas, lai nosvinētu uzvaru vai “slīcinātu bēdas” pēc zaudējuma un nomāktu vainas apziņu par nospēlēto naudu. Savukārt cilvēki, kuriem ir bijušas problēmas ar alkoholu, ir trīsreiz vairāk pakļauti spēļu atkarības riskam nekā pārējie pat tad, ja alkoholu ilgstoši nelieto – spēles radītais efekts var atsaukt atmiņā dzerot gūtās patīkamās izjūtas, pēc kurām organisms joprojām ilgojas. Pēc dažu pētnieku domām, procesi, kas notiek cilvēka smadzenēs, ļauj apgalvot, ka spēļu atkarība un atkarība no apreibinošām vielām nav divas dažādas problēmas, bet gan vienas problēmas divas atšķirīgas izpausmes.

Lai kāds būtu atkarības veids, cilvēks, kurš cieš no atkarības, tādējādi ir atradis veidu, kā nostumt malā savas dzīves problēmas. Tāpēc jāmeklē cēlonis – garīgās veselības problēmas, neatrisinātas emocionālas traumas, ģenētiskais mantojums, līdzatkarība bērnībā, depresija. Tas gan nenozīmē, ka spēļu atkarīgajam automātiski veidosies arī citas atkarības, un otrādi. Bet izaicināt sevi un pārbaudīt savu spēju robežas nevajadzētu, jo jau ar vienu atkarību paša spēkiem tikt galā nav iespējams.

Sociālās iniciatīvas ”Spēles brīvība” mājaslapā www.spelesbriviba.lv atrodama biedrības “Esi brīvs” sagatavotā informācija par atkarības un līdzatkarības riskiem un norādes uz efektīvākajiem risinājumiem, kā arī speciālistu izstrādāts tests, kas ļaus izprast atkarības vai līdzatkarības apmēru.

Iniciatīvas ietvaros īpaši sagatavoti biedrības “Esi brīvs” psihoterapijas speciālisti sniedz konsultācijas ar atbalsta tālruņa starpniecību spēļu atkarīgājiem un viņu tuviniekiem. Telefona līnijas darbību nodrošina krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”, kas sociāli nozīmīgos jautājumos krīzes konsultācijas sniedz jau 19 gadus.

Konsultāciju tālrunis 29323202 atkarības skartajiem un viņu tuviniekiem darbojas no pirmdienas līdz sestdienai laikā no plkst. 12 līdz 20. Iniciatīvu finansiāli atbalsta spēļu biznesa uzņēmums “Alfor”.

Autore ir biedrības “Esi brīvs” vadītāja