Bordāns: Mēs vēlamies no politikas izspiest ārā tiešu sponsoru ietekmi

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns stāsta par valdības veidošanu, Artusa Kaimiņa izdošanu, attieksmi pret sabiedriskajiem medijiem un attiecībām ar Poliju.

 

Piektdien preses konferencē teicāt, ka valdībai būtu jābūt «misijai». Ņemot vērā raibo politisko spektru, kādi jautājumi varētu vienot jūsu vadīto koalīciju?

Mēs no sava viedokļa esam uzstādījuši un uzskatām, ka tas tiešām var vienot — tiesiskums un efektīva pārvaldība. Un ir vairākas lietas, kuras visas jaunās partijas gandrīz visas  iezīmējušas vēlēšanu kampaņā, kurās gribētu noņemt problēmas, kuras ir radītas iepriekš. Piemēram, tas pats OIK, dzelzceļa elektrifikācija, atsevišķi iepriekšējo valdību uzsāktie projekti, kur, kā mēs saskatām, ir vismaz nesaimnieciskums, bet varētu būt arī korupcija.

Aicinājāt arī izvilkt no atvilktnēm visus likumprojektus, kurus tauta sen gaidījusi. Vai jums ir konkrēts saraksts ar tādiem?

Man nav tāda konkrēta saraksta, piedāvāju to atmiņā no Tieslietu ministrijas laikiem, kad piedāvāju sarakstu ar lietām, kuras varētu darīt, un par daudzām no tām darbinieki teica — jā, mums jau ir, piemēram, šķīrējtiesu likums. Es uzrakstīju kādus sešus punktus, kas tur būtu jāieliek, un tie faktiski viens pret vienu sakrita ar likumprojektu, ko apmēram pirms desmit gadiem darba grupa bija jau izstrādājusi. Un tad mēs to ar dažiem labojumiem likām galdā un virzījām uz priekšu. Un es domāju, ka līdzīgi ir arī citās ministrijās. Es zinu, ka VARAM ir bijušas vairākas lietas, kuras nav gājušas uz priekšu.

Piemēram?

Visā, kas saistīts ar novadu vai, kā to sauc, reģionu reformām noteikti varētu būt labas iestrādes.

Tātad arī administratīvi teritoriālā reforma, novadu skaitu samazināšana varētu būt jūsu valdībai izdarāms darbs?

Administratīvi teritoriālā reforma, bet es neteiktu šobrīd konkrēti — kuras rezultātā samazina novadu skaitu. Jo tā ir tāda konkrēta lieta. Šobrīd jāskatās, manuprāt, uz novadu un valsts pārvaldes efektīvāku darbu un tad tālāk — kādā veidā tas tieši izpaudīsies. Jo, manuprāt, problēma ir bijusi, ka koalīcijas partijas, kas agrāk ir bijušas valdībā, ir baidījušās pieņemt izšķirīgākus lēmumus un ir lietojušas vārdu “reformas”, bet tās patiesībā ir bijušas vai nu iepriekšējā darba turpinājums, vai nu nekas tāds īpašs. Nu, piemēram, tieslietu ministra tā saucamā maksātnespējas reforma. Tas jau bija turpinājums no tā, ko mēs 2013. gadā darījām, un nevienas jaunas reformas tur arī nav. Arī tie paši tiesu nami — tas bija 2013. gadā iesākts darbs, pat vēl iepriekš.

Kāpēc jūs domājat, ka valdība, kurā ir piecas partijas, kurām katrai ir veto tiesības, būtu spējīga pieņemt izšķirīgus lēmumus?

Bet kādas vēl ir koalīcijas vispār dabā? Mēdz būt koalīcijas no divām partijām — arī tām ir veto tiesības. Es domāju, ka šis arguments ir, neteikšu, ka piedomāts, bet kaut kādā ziņā ne pārāk atbilst… Mēs neskatāmies uz jautājuma būtību, izvirzot šo argumentu. Bet tas, ka veto tiesības — tā vienmēr ir koalīcijā.

Tam var piekrist. Bet kāpēc valdība, kurā katrai partijai ir šādas veto tiesības, būs gatavāka spert izšķirīgus soļus nekā iepriekšējās valdības, kurām bija tāda pati situācija.

Bet paskatīsimies no otras puses — kāpēc ir izdevīga valdība ar maksimāli daudz partijām? Tad tas ir neefektīvi. Atkal partijas varēs piesegties viena aiz otras, ka nevarēja veikt nekādas reformas, pieņemt nekādus lēmumus, jo ir daudzas partijas, vairāk jāsaskaņo. Turklāt, runāsim tieši — šīm partijām, izņemot JKP, visi lēmumi ir jāsaskaņo ar vēl kādu, kas stāv aiz viņiem, kam viņi ir pateicīgi par nokļūšanu Saeimā, jo viņi ir viņus sponsorējuši. Tas nozīmē, ka pagarinām to soli par vēl kaut kādiem ietekmes spēkiem. Mēs šos ietekmes spēkus vēlamies maksimāli samazināt, lai to būtu pēc iespējas mazāk. Un, otrkārt, mēs vispār vēlamies izspiest no politikas ārā tiešu sponsoru ietekmi uz politikas lēmumu pieņemšanu. Un ar kaut ko vajag sākt. Un šis «kaut kas» ir visa Ventspils gala izņemšana.

Jūs mēģināt pamatot, kāpēc negribat ņemt ZZS. Bet jautājums ir nedaudz cits — jūs sakāt, ka jūsu valdība varēšot spert kādus izšķirīgus soļus, ko iepriekšējās valdības nevarēja. Kāpēc jūs domājat, ka jūsu valdības koalīcija — ar vai bez Ventspils — būs spējīga spert izšķirīgus soļus, ja iepriekšējās nespēja?

Tāpēc, ka šeit esam mēs. Kaut vai tāpēc, ka šeit esam mēs. Un iepriekšējās valdībās Jaunās konservatīvās partijas nebija. Te ir arī citas partijas — arī Attīstībai/Par!, varbūt Vienotība tiešām būs jaunā. Un ir arī jauna partija KPV LV. Šis ir citādi. Nu, mēs darīsim visu iespējamo, lai varētu, bet mums jau ir jārēķinās ar to, ko cilvēki ir ievēlējuši.

Jūs pieminējāt KPV LV. Piektdien preses konferencē teicāt, ka ZZS neņemšana valdībā ir principa jautājums. Vai tos pašus principus varētu attiecināt arī uz KPV, par kuras diviem vadītājiem ir aizdomas par iespējamajiem kriminālnoziegumiem un kuriem arī, iespējams, ir ietekmīgi sponsori?

Es domāju, ka tikpat labi mēs varam runāt arī par Attīstībai, kurai arī, iespējams, ļoti ietekmīgi sponsori.

Varam runāt arī par Attīstībai, bet jautājums šobrīd bija par KPV.

Ar to es gribēju norādīt, ka mums jārēķinās, ka politika šajā gadījumā ir nevis vēlamā, bet gan iespējamā rezultāts. Iespējamais ir samazināt šo ietekmējošo spēku ietekmi uz valdību, cik vien tas ir iespējams. Jāsāk ir ar vienu. Tad mēs lūkojamies uz vēlētāju gribu. No dažādiem publiskiem un partijas iekšējiem noskaņojumiem un arī balsojumiem, un izteiksmes formām — visa, kas veido partiju, — ir nenoliedzama norāde, ka vēlētāji no mums sagaida, ka mēs palīdzam atbrīvoties Latvijai tieši no tiem vecajiem ietekmes spēkiem. Tas ir viens.

Otrkārt, mums ir principiāla nostāja arī attiecībā uz iekšlietu ministra posteni, un premjers arī garantē darbu ar tiesiskumu. Premjera amats dod tiesības un iespējas rūpēties par tiesiskuma ievērošanu. Tas var kalpot kā pamata nodrošinājums. Ja jebkurš cits mēģinās izmantot situāciju un atjaunot vai pavairot savu ietekmi uz politiku, sastapsies ar ļoti smagām sekām. Mēs maksimāli izmantosim visas mūsu tiesiskās iespējas un sviras, lai, tiklīdz kāds mēģinās nelikumīgi izmantot varu, viņš tiks sodīts.

Vai tātad uzskatāt premjerministra un iekšlietu ministra tandēmu par būtiskāko valdībā?

Jā. Tie mums ir vieni no atslēgas posteņiem, lai izpildītu arī mūsu vēlētāju gribu. Jūs, piemēram, minējāt Kaimiņu, KPV un tamlīdzīgi. Bet vai jūs zināt, kas ir Mihails Levčuks, Sergejs Bardiga, Staņislavs Ovčarenko?

Nē, nezinām.

Nu, tie ir šādi cilvēki. (Rāda datorā plakātus ar 9. maija simboliku un “par ģimeni”.) Vienīgais, ko par viņiem var atrast internetā, ir šādas bildītes. Bet viņi ir vieni no lielākajiem Attīstībai vai Par! ziedotājiem, kopā noziedojuši precīzu summu — 20 tūkstošus, kaut gan katrs [ziedojis] atsevišķi. Un man nākas tikai izteikt minējumu, kāpēc par, teiksim Inesi Voiku šādi cilvēki ir vēlējušies noziedot 20 tūkstošus. (KNAB partiju finanšu datu bāzē sadaļā dāvinājumi un ziedojumi uzrādīts, ka partija Latvijas attīstībai 09.05.2018 saņēmusi no Sergeja Bardigas 4500 eiro, no Staņislava Ovčarenko – 5200 eiro un no Mihaila Levčuka 5400 eiro – red. piez.). Tāpēc, runājot par to, starp ko mums nākas izvēlēties —, nākas izvēlēties starp visiem politiskajiem spēkiem, kas ir ievēlēti.

Bet jūs esat gatavs piedāvāt KPV tieši Satiksmes ministriju. Vai, ņemot vērā jūsu teikto, ka svarīgākais tandēms valdībā būs premjerministrs un iekšlietu ministrs, jūs vienkārši provocējat Šleseru — ja mēģinātu tur kaut ko nozagt, tad jūs viņu pieķertu?

(Smejas) Nu, jā… Nu, atkal — ministrijas ir tādas, kādas ir, un partijas ir tādas, kādas ir. Mēs piedāvājām ekonomikas ministra posteni cilvēkiem, kuri ir visu laiku solījuši OIK apkarot. Paskatīsimies, kā viņi to izdarīs. Un attiecībā uz to cilvēku, kas mums ir — viena lieta, ka mēs piedāvājam savu redzējumu, sadalot starp visām partijām, un, otrkārt, ir konkrēts cilvēks, ko izvirzīs, to arī mēs, visa koalīcija kopā, vērtēsim.

Cilvēku vienmēr var atrast, galvenais ir, kas aiz viņa stāv.

Nu, varbūt arī tā — tas gan vairāk ir kā joks, bet var būt arī provokācija. Es jau minēju — žēlastību mēs neesam [izrādījuši] pat pret saviem partijas biedriem. Atceraties Ķekavas stāstu. Ķekavas izpilddirektors bija mūsu partijas biedrs. Tiklīdz parādījās, ka viņam ir kāda saikne ar iespējamām nelikumībām, un viņš nerīkojās tā, kā mūsu partijas ētika prasīja, viņš tika izslēgts. Un mēs tāpat rīkosimies arī valdībā.

Precizējumam — vai jūs piedāvājāt KPV Satiksmes ministriju vai viņi to prasīja?

Mēs piedāvājām. Tika runāts, bet tā nebija kaut kāda viņu prasība absolūti.

Par KPV diezgan drīz varētu būt ļoti konkrēts jautājums par divu biedru izdošanu kriminālvajāšanai. Vai KPV ir formāli vai neformāli runājusi ar jums par iespēju neatbalstīt šādu tiesībsargātāju lūgumu Saeimai?

Nē, nekā tamlīdzīgu. Ar mums nav iespējamas tādas sarunas. Ja būs pieteikums, atbilstoši izskatīsim, atbilstoši balsosim. Nekādas pazeminātas prasības tikai tāpēc, ka kāds ir koalīcijā, mums nebūs.

Un tomēr jūs publiski esat pieļāvis, ka pieteikums varētu būt nekvalitatīvs. Vai tātad pieļaujat, ka varētu neatbalstīt lūgumu izdot?

Tas ir nekorekts jautājums. Es pieļauju izdot, nevis pieļauju neizdot. Kad atnāks pieteikums un tajā parādīsies konkrētas lietas, protams, ka būs lēmums. Bet, lūdzu, nevajadzētu šādā veidā.

Raidījumam Nekā personīga jūs teicāt, ka krimināllietā «diezgan daudz spekulāciju varētu būt, negribētos izteikties par spekulācijām». Acīmredzot jums ir šaubas par šīs lietas būtību.

Es neesmu redzējis šo lietu. Vai jums ir pārliecība? Tāpat man. Jūs uzdodat man jautājumu, vai nepieciešams pateikt — jā, es izdošu Kaimiņu un kas nu vēl tur varētu būt. Un es pateikšu — jā, es izdošu. Vai man ir šobrīd uz galda dokuments? Man viņa nav! Protams, nekādas atkāpes nebūs! Un, lūdzu, to uzrakstiet, pasakiet. Šī vēlme provocēt mūs uz kaut kādiem izteikumiem un norādīt uz kaut kādu mūsu iespējamo sadarbību ar likumpārkāpējiem ir pilnīgi lieka. Mēs to nekad neesam darījuši un nedarīsim — absolūti izslēgts.

Līdz šim, kad tiesībsargātāji nākuši uz Saeimu ar lūgumu kādu deputātu izdot, tam vienmēr ir bijis pamats.

Ļoti labi! Es par to tikai priecāšos, ka atnāks kvalitatīvs materiāls.

Ir arī gadījums ar Saeimā ievēlēto JKP deputātu Sandi Riekstiņu, ko Konkurences padome ir sodījusi par karteļa veidošanu. Ķekavas domes pārstāvi izslēdzāt, bet šajā gadījumā ir jau sods par pārkāpumu.

Sandis Riekstiņš to ir pārsūdzējis, un mēs izlemsim, tiklīdz tas tiks izskatīts.

Vai esat izlasījis Konkurences padomes lēmumu?

Es esmu iepazinies. Neesmu studējis, esmu redzējis. Esmu runājis ar Sandi Riekstiņu, un es ļautu šobrīd viņam pašam izteikties par šo jautājumu. Mani tomēr nepamet sajūta, ka veselu gadu šis jautājums Konkurences padomē stāvēja atvilktnē — nevaru spriest, kāpēc, — bet divas dienas pirms debatēm [ekonomikas ministra] Ašeradena kunga pakļautībā esošajai Konkurences padomei…

Pārraudzībā…

Pārraudzībā — pēkšņi nāk klajā ar šādu paziņojumu. Man tas arī liekas interesanti. Bet neapšaubīšu likumīgus lēmumus. Un, lūdzu, vēl izvērtēsim… Es jau esmu pateicis par to apmēru — par neatļautu vienošanos mazai kompānijai, kura konkursam piedāvāja mazāko cenu. Nu, lūdzu, ņemsim saprātīgi vērā visu. Viena lieta ir nelikumīgas lielas afēras, otra lieta ir astoņu cilvēku, gandrīz tiešā, burtiskā nozīmē grāvraču kompānija, kura iztīra grāvjus un veic kaut kādas ierīcības. Izveidot šo par tādu mega stāstu arī liekas dīvaini. Bet mēs sekosim līdzi, kāds būs lēmums.

Tātad, ja pārsūdzība nebūs veiksmīga, jūs izslēgsiet viņu no partijas?

Kāpēc jūs uzreiz stādāt jautājumu par izslēgšanu no partijas? Mēs to izlemsim. Un es gribētu pateikt — ja žurnālu lasa arī kāds no uzņēmējiem, jo īpaši tādu dažu cilvēku kompāniju uzņēmējiem, tad es ieteiktu viņiem aizdomāties, ko nozīmē iestāties partijā. Sandis Riekstiņš ir saņēmis gan piedāvājumus piedalīties Rīgas domes konkursos — un ir no visiem atteicies —, gan atteikumus konkursos, kur viņš ir gribējis piedalīties, un tas viss ir bijis saistīts ar dalību politikā. Es domāju, ka mūsu valstij tā ir viena no pašām lielākajām nelaimēm, ka cilvēki tiek pakļauti dažādiem administratīviem uzbrukumiem tieši tajā brīdī, kad viņi nolemj būt pilsoniski aktīvi. Tas iznīcina mūsu valsti. Tas iznīcina cilvēku vēlmi iesaistīties politikā. Tas nogalina cilvēkos vēlmi vispār būt aktīviem. Ja mēs runājam par to, kāpēc ir zema vēlētāju aktivitāte, tad šis ir viens no tādiem apstākļiem.

Mēs vaicājam par Riekstiņu tāpēc, ka esat uzlikuši sev ļoti augstu latiņu.

Jā, ļoti pamatoti.

Varbūt var piekrist, ka pārkāpums nav no smagākajiem, taču, izlasot Konkurences padomes lēmumu, var redzēt, ka pārkāpums ir.

Jūs arī izvirzāt sev augstu latiņu, un es, protams, gribētu izteikt lielu atzinību. Par mediju brīvību, es domāju, jūs varat visvairāk pateikt, esat to daudz aizstāvējuši un arī praktiski darījuši. Bet šos divus apgalvojumus, Ozoliņa kungs, es gribētu, lai jūs atsaucat. Jo tā ir, nu, vistīrākā viltus ziņa, vai arī norādiet, kur es esmu izteicies par Orbānu kā par… vai vispār pieminējis viņa vārdu. Es domāju, ka tā ir kļūda kaut kāda bijusi. Jūs te rakstāt [rāda interviju ar Mārtiņu Dauguli žurnāla Ir pēcvēlēšanu numurā]: «Priekšvēlēšanu diskusijās mani izbrīnīja Bordāna, no vienas puses, ļoti stingrais «nē» Saskaņai un jebkādiem prokremliskiem spēkiem, bet, no otras puses, atsaukšanās uz Ungāriju, kur Orbāns ir labs Putina draugs.» Un: «Bet Bordāns mums stāsta, ka apkarošot korupciju, būdams kā Orbāns.» Nevienā vietā tā nav bijis. Nu, kļūdījāties laikam. Bet tas ieņēma tā kā diezgan būtisku šīs intervijas sastāvdaļu visā tajā diskursā, un ar šo ieganstu Ovčarenko sponsorētā partija Attīstībai/Par! tagad nu mums norāda, ka mēs esam demokrātijas apkarotāji. Pabrika kungs nenāk uz diskusijām, uz sarunām par valdību.

Tā ka es domāju, ka šis koalīcijas veidošanas sarunu laiks ieies vēsturē ar to, ka koalīcija tiek veidota citādāk nekā parasti. Un, ja arī tā būs diezgan asa brīžiem, tad tas nāks tikai par labu politiskās pašattīrīšanās procesam, kas notiek Latvijā. Tas nekad nav viegls — arī man pašam un Riekstiņa kungam, un visiem mūsu biedriem.

Kāda ir, jūsuprāt, varbūtība, ka koalīcija netiks izveidota?

Varbūtība, protams, pastāv vienmēr. Ļoti reāla droši vien.

Vai bez ZZS ņemšanas valdībā jums ir vēl kādas «sarkanās līnijas»?

Man šobrīd nav tādu «sarkano līniju». Varbūt vienošanās procesā varētu parādīties kāds «jā vai nē» jautājums. Iekšlietu ministrija varētu būt tāds jautājums, vispār tiesiskais bloks. Mēs apzināti piedāvājām JKP tikai vienu no tiesiskuma ministrijām, otru, Tieslietu ministriju, partijai Vienotība.

Ja esat izvirzījuši tiesiskumu par savu galveno mērķi, kāpēc negribat arī Tieslietu ministriju?

Tāpēc, ka tādā gadījumā varētu būt disbalanss. Mums varētu pārmest, ka gribam gan Ministru prezidentu, kura pārraudzībā ir KNAB, gan Tieslietu ministriju, kam pārraudzībā ir Satversmes aizsardzības birojs, gan Iekšlietu ministriju, kam ir citi specdienesti — ka tas viss it kā ir vienas partijas rokās. Mēs redzam, ka Jaunā Vienotība varētu būt no tām partijām, kam varētu būt kandidāts un varētu uzticēt šo ministriju.

Vai tas nozīmē, ka šajā valdībā nevirzīsiet ideju par šo dienestu apvienošanu, kas ir jūsu programmā?

Mūsu plānā galvenais punkts bija padarīt dienestu darbus par efektīviem. Lai ilustrētu, kas ir izdarāms, kā piemērs tika nosaukta šo dienestu apvienošana. Proti, izveidojot tādu dienestu un sistēmu, kas ir analoģiska tam, kāds ir Igaunijā. Vai to izdarīt vienā vai otrā veidā, ir tehniskas dabas jautājums, un to var darīt dažādi — apvienot vienas vai apvienot citas, vai vienkārši likvidēt kādu un funkcijas pārdalīt. Bet viens ir viennozīmīgi skaidrs — ka neviens, es domāju, nevar apgalvot, ka šobrīd dienesti strādā efektīvi. Man pat liekas, ka tie pārsvarā strādā uz sevi, uz kaut kādu darba saglabāšanu. Atšķirībā no Igaunijas, mēs neesam redzējuši ne noķertus spiegus….

Ir bijuši gan.

Jā, nu, pēdējā laikā atklātu korupcijas lietu nav, bet ir tikai Jura Juraša un Jutas Strīķes sākto lietu beidzot pacelšana un iedarbināšana. Viņi piecus gadus tiesājās par palikšanu amatā KNAB un visā tajā laikā šīs lietas bija nogremdētas. Un tagad, kad viņi ir projām, tad šajā brīdī, pirms vēlēšanām tiek paceltas lietas. Tas ir ļoti labi, bet nav dzirdēts par kaut kādām jaunām lietām. Un varētu daudz minēt — ar ko Drošības policija nodarbojas, un tā tālāk. Tā ka ir skaidrs, ka šie dienesti ir, pirmkārt, atbrīvojami no jebkādas politiskas ietekmes, un, otrkārt, tajos ir izveidojama profesionāla vadība, sākot tieši ar vadību.

Mums ir vairāk informācijas no publiskiem avotiem, kas, piemēram, šobrīd notiek KNAB. Iespējams, tur Straumes reformu rezultātā tieši paši talantīgākie izmeklētāji varētu būt pielikti pie papīru rakstīšanas, kā rezultātā viņi, visdrīzāk, varētu vienkārši pamest biroju. Ko neizdarīja Streļčenoks, to varbūt šobrīd pabeigs Straume. Es negribētu, ka tas notiek.

Tā varētu gandrīz par katru dienestu runāt. Turklāt viņu tiešām ir fiziski daudz, un tas nozīmē, ka katram no viņiem ir administratīvais aparāts. Un, ja mēs runājam par birokrātiskā aparāta samazināšanu, tad mēs runājam par to, lai samazinātos vadošo amatpersonu skaits — priekšnieki, vietnieki, viņu aparāts — un palielinātos vai būtu labāk atalgots tieši personāls.

Bet vai paliek spēkā jūsu plāns Drošības policijas, SAB un KNAB vietā veidot vienu Nacionālās drošības biroju?

Tieši kādā veidā tas būtu izdarāms, to mēs noteikti kopīgi lemsim.

Kā tas notiktu praktiski — vai jūs izveidotu šādu biroju un tad likvidētu šīs trīs iestādes, vai arī vispirms tās likvidētu, un tad veidotu jauno?

Nē, nē, nu, reorganizācijas notiek pakāpeniski, nevis kaut ko nodibina un tad kaut ko likvidē. Tas ir reorganizācijas plāns, un reorganizācijas plāna ietvaros vienkārši arī notiek vai nu apvienošana, vai nu funkciju pārdale — tas notiek ar vienu dokumentu.

Jūs parasti uzsverat, ka apvienosiet trīs no 11 drošības dienestiem. Vai jūs tiešām uzskatāt KNAB par drošības dienestu?

Savā ziņā. Nu, pirmkārt, tā, protams, ir cilvēkiem saprotamas valodas lietošana, kad mēs priekšvēlēšanu laikā lietojām «drošības dienests».

Bet, piemēram, Kriminālpoliciju vai prokuratūru jūs taču nesaucat par drošības dienestu. Kāpēc tieši KNAB dēvējat par drošības dienestu?

Mēs nodēvējām, jo, manuprāt, tas atbilst tai būtībai. Jo korupcija šobrīd ir valsts drošības jautājums. To daži no maniem kolēģiem premjera amata kandidātiem uzskatīja par dīvainu. Roberts Zīle teica — kā, par kādu drošību jūs runājat, drošība taču ir amerikāņu tanki, vai tad viņi te korupciju apkaros. Un mana tēze ir, ka šobrīd valsts drošību visvairāk apdraud korupcija, un tas ir drošības jautājums. No tā izriet, ka KNAB es uzskatu par valsts drošības iestādi.

Bet tā ir tiesībsargāšanas iestāde.

Jā, juridiskā valodā to sauc par tiesībsargāšanas iestādi. Politiski mēs to varam saukt par drošības iestādi.

Runādams par šo trīs — tātad vienas tiesībsargāšanas iestādes un divu drošības dienestu — apvienošanu, jūs parasti piesaucat kā paraugu Igauniju. Taču Igaunijā ir gan ārējās izlūkošanas dienests…

Mēs arī nelikvidēsim militārās izlūkošanas dienestu. Bet ārējā izlūkošana ir viena SAB funkcija, taču viņi to neuzsver, un atbilstoši likumam nav tāda ārējās izlūkošanas dienesta, starp citu, Latvijā.

Tā ir SAB funkcija. Bet Igaunijā, tāpat kā Latvijā, dažādām funkcijām ir dažādi dienesti — ārējās izlūkošanas dienests, iekšējās drošības dienests jeb KaPo, par ko visi ir dzirdējuši, un ir arī Korupcijas noziegumu birojs Kriminālpolicijā.

Jā, ļoti labi! Es jau minēju, ka par plānu, kā tieši tiks reorganizētas drošības iestādes, ziņos Ministru prezidents un iekšlietu ministrs.

Bet kas tad iznāk esam tas Igaunijas paraugs, ko jūs visu laiku piesaucat kā pamatojumu savam plānam?

Igaunijas paraugs ir tas, ka viņiem ir trīs šādas iestādes. Mums šobrīd ir gandrīz desmit vai vairāk par desmit dažādi, lai arī kā to nenosauktu. Ir policijā Iekšējās drošības birojs un vēl dažādi.

Nu, piemēram, kādi?

Drošības policija.

DP ir viens no tiem dienestiem, kuru jau apvienosiet ar KNAB.

Jā, ļoti labi.

Ir DP, SAB un Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Kādi vēl, kā sakāt, kopā vairāk nekā desmit?

Policijā ir vairāki atsevišķi dienesti, iekšpusē policijā.

Tad tos jūs likvidēsiet?

Nekas netiks likvidēts. Nekas netiks likvidēts. Viss tiks apkopots mazākā skaitā efektīvāk darbojošos tiesībsargājošo iestāžu struktūrā. Nekas netiks likvidēts, neviena funkcija Latvijas valstī netiks pārtraukta. Vienkārši to veiks, pirmkārt, kompetentāki cilvēki, otrkārt, to veiks pārskatāmākas struktūras iestādes, kas savā starpā mazāk konkurēs, bet vairāk sadarbosies. Šobrīd ir novērojams, ka šīs vairākās iestādes atsevišķi vāc informāciju, ir apgrūtinoši ar šo informāciju savstarpēji dalīties, vāc informāciju varbūt kādreiz viena par otru un tamlīdzīgi. Un lielākā daļa no šī darba tā arī aiziet, nevis sabiedrības intereses nodrošinot, bet gan nodarbojoties ar šādu mazefektīvu darbu. Tas būtu jāizbeidz.

Bet jūsu piedāvātais lielais drošības dienests tātad nodarbotos ar iekšējo drošību, ar ārējo izlūkošanu un ar korupcijas apkarošanu? Kurā valstī varat nosaukt kaut ko līdzīgu? Igaunijā tā nav. Kurā ir?

Mēs piedāvāsim savu redzējumu, piedāvāsim konkrētu plānu, kā tas notiks, un tad mēs to stādīsim jums priekšā un atklāsim.

Tātad jums vēl nav plāna?

Mums ir plāns. Bet mēs jums stādīsim priekšā kā iekšlietu ministra un Ministru prezidenta, un tieslietu ministra redzējumu.

Kāpēc nevēlaties redzēt Rinkēviču kā ārlietu ministru?

Es vēlos redzēt viņu kā ārlietu ministru. Bet ir iespējas, ar ko mums jārēķinās, veidojot koalīciju, un es redzu, ka Rinkēviča kungs ļoti labi var veikt arī aizsardzības ministra funkcijas. Manuprāt, nevajag novērtēt vienu ministru augstāk par otru. Vēl vienu no Jaunās konservatīvās partijas jaunievedumiem, ko mēs centīsimies ieviest — ka augstākās amatpersonas, gan ierēdņi, gan arī politiķi, ik palaikam nomainīs savu dienesta vietu vai darbavietu. Mēs domājam, kā varētu atgriezties — un tas, iespējams, arī būs viens no mūsu piedāvājumiem — un uzsākt izveidot normālu civildienestu ar nolūku izveidot profesionālus civildienesta darbiniekus. Tas ir nedaudz ārpus ministru jautājuma, protams, bet tomēr cieši saistīts. Tā ka ierēdņi, nepazeminot viņus, atlaižot no darba vai tamlīdzīgi, bet pēc noteikta laika tiek rotēti un ir spējīgi darboties dažādās ministrijās. Līdzīgi ir ar ministriem.

Ja jūs sākāt savu atbildi ar tādu interesantu konstatējumu, ka jārēķinās ar koalīcijas partneriem, vai var secināt, ka kāds cits partneris nevēlas redzēt Rinkēviču pašreizējā amatā?

Nē, nē. Mēs apskatījām, kāds varētu būt iespējamais sadalījums starp partijām, kas ir gandrīz līdzīgās proporcijās ievēlētas Saeimā, un saskatījām, ka tur varētu būt šāds risinājums. Un piedāvājām — nosauksim to par oriģinālo vai netipisko piedāvājumu —, ka koalīcijas partneri izvēlētos ārlietu ministru.

Ir pilnīgi skaidra Saskaņas attieksme pret Rinkēviču, ir arī viņa lēmumi par «melnajiem sarakstiem», nesenā asā izteikšanās par Krieviju Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā. Viņa nomainīšanu pret profesionālu diplomātu, kurš noteikti nevarētu būt tik ass pret Krieviju, varētu interpretēt kā vēlmi noņemt asumus attiecībās ar Krieviju.

Nevajadzētu meklēt šādus [signālus]. Protams, ja mēs meklējam, kādus signālus atrast un rādīt, var daudz ko izdarīt. Var arī iztulkot vēlētāju vēlmi, teiksim, iebalsot mazāk Jaunās Vienotības deputātu Saeimā tāpēc, ka viņiem nepatika ārpolitika, ko veica Rinkēvičs. Bet es domāju, ka tas absolūti tā nav.

Bet varbūt tam var fonā saskatīt jūsu piedāvājumu iedot Satiksmes ministriju KPV, kas ir, iespējams, Šlesera atkarībā. Mūsu pēdējie satiksmes ministri un kandidāti nemitīgi izteikušies par labām attiecībām ar Krieviju. Saliekot abas lietas kopā….

Es domāju, ka jums pašam ir diezgan grūti salikt šādu [kopsakarību], jo tas ir diezgan neloģiski.

Nav grūti un ir loģiski — ja ārlietu ministrs traucē labām kaimiņattiecībām un tranzītam, tad, atdodot Satiksmes ministriju ar Šleseru saistītai partijai, jānoņem šī spriedze attiecībās ar Krieviju.

Tāpat kā jūs izsakāt tagad šo pieņēmumu, es šobrīd izsaku pieņēmumu, ka Jaunupa ietekmē esošā partija Par! arī vēlas Satiksmes ministriju un ir cilvēki, kas jau dala departamentus. Jūs izsakāt pieņēmumus, es arī izsaku pieņēmumu. Un pilnīgi drošs par to, ka nav ietekmes no sponsoriem, es diemžēl esmu tikai par Jauno Konservatīvo partiju. Līdz ar to man ir ļoti sarežģīti atstāt Vienotības ministru ekonomikas ministra amatā, zinot, ka OIK jautājums ļoti ilgi bijis viņa pārraudzībā. Man ir ļoti sarežģīti attiecībā uz Satiksmes ministriju, zinot, ka katrai no šīm partijām, arī Nacionālajai apvienībai, kuru mēs pavisam nepieminam, arī ir savas intereses un ļoti ilgstoši ir bijušas.

Tāpēc, ja es būšu premjers, darīšu maksimāli visu, lai tiktu absolūti kontrolēta katra ministra pat tikai vēlme paskatīties uz Latvijas sabiedrības un valsts interesēm kaitīgu ietekmi, uz kaitīgiem lēmumiem. Pirmajā dienā, tiklīdz kaut kas tāds tiks manīts, tiks pieņemti asi soļi. Bet šobrīd man ir šāds piedāvājums, kas ir, starp citu, piedāvājums apspriešanai visām partijām, saliekot visu spektru, visas iespējas. Būtiski pateikt, ka šis ir piedāvājums, un vismaz es esmu pieradis sarunas vest tā, ka piedāvājums ir, un tas nozīmē, ka visi ir brīvi cilvēki, neviens te nevar nevienu piespiest, un tālāk katrs izteiks savus priekšlikumus un piedāvājumus. Ja potenciālie koalīcijas partneri minēs, nezinu, par satiksmes vai par iekšlietu ministru, vai par VARAM, vai par jebkuru citu savas domas, tad notiks apspriešana, un mēs skatīsimies.

Pirms vēlēšanām piedāvājāt samazināt ministriju skaitu līdz astoņām. Vai šis piedāvājums vēl ir spēkā?

Mēs pat esam iestrādājuši zināmus soļus, kā tas jau varētu notikt tieši šajā piedāvājumā. Piemēram, partijai A/P! mēs piedāvājam finanšu ministra posteni un veselības un labklājības ministru posteņus. Labklājības un veselības ir starp tām ministrijām, kuras varētu būt apvienojamas. Šis solis dotu iespēju to paveikt. Neviens no potenciālās koalīcijas arī neteica, ka tas tā nevarētu būt, noraidoši nebija. Tad tas notiktu līdzīgi, kā mēs runājām par drošības struktūru apvienošanu un pārstrukturizēšanu. Nekas nenotiks vienā dienā vai radot kaut kādus drošības caurumus. Arī ministrijās. Tad šie ministri, kas, pieņemsim, būtu no vienas partijas, varētu uzsākt procesu un gada laikā pabeigt šo ministriju funkciju apvienošanu. Beigās nonākt [pie tā], ka ir viens ministrs.

Diezgan daudz cilvēku ir izteikuši izbrīnu, ka jūs neesat sev pieprasījuši Finanšu ministriju. Tas jums kā premjeram neapgrūtinātu darbu?

Droši vien, ka apgrūtinātu, bet, ņemot vērā, ka mums ir 16 vietas no 100, un citiem ir līdzīgi, tad, tāpat kā jautājumos par ekonomikas, ārlietu, satiksmes un visiem citiem ministriem, mums ir jāskatās piedāvājums, kas varētu būt pieņemams visām partijām. Mēs esam gatavi to turpmāk arī apspriest.

Visbeidzot par VARAM. JKP interese par to daudziem droši vien bija pārsteigums, jo iepriekš tas nebija parādījies jūsu prioritāšu lokā. Kāpēc?

Debatēs es dažreiz izteicos.

Programmā tas nav.

Programmā tas nebija iezīmēts. Es piedalījos gan premjeru, gan VARAM ministru debatēs. Varbūt tas nāca pakāpeniski, ar sapratni, ka šis ir viens no šobrīd vājajiem posmiem Latvijas valdības darbībā un politikā vispār, bet varētu būt tieši stiprākais posms. Pirmkārt, tur ir jautājums par finansējumu visai Latvijai, Latvijas tautsaimniecībai, Latvijas sociālie un sociālekonomiskie jautājumi. Tas ir arī finansējums reģioniem, pa novadiem. Mums ir cits redzējums, kā tam vajadzētu notikt. Ir arī šis administratīvi teritoriālais jautājums. Ne tikai iedalījums, bet arī tas, kā mēs veidojam Latvijas apdzīvotību un Latvijas karti. Tā ir VARAM ministrija. Tā arī varētu būt viena no prioritātēm mūsu partijai.

Tas jums dotu arī lielāku ietekmi pār Ventspili un Rīgu.

Arī, protams. Mēs esam arī pašvaldību deputāti un mums ir arī pieredze pašvaldību darbā, jo īpaši saistībā ar Rīgu. Mēs ļoti apzināti uzskatām, ka ir nepieciešams veidot citas attiecības ar pilsētām. VARAM ir iespējas tiešām ietekmēt visu, kas saistās ar tiesiskumu pašvaldībās un finansējuma izlietošanu.

Jūs diezgan bieži esat pieminējuši A/P!, bet mēs neesam pieskārušies Nacionālajai apvienībai. Jums lielākie strīdi pirms vēlēšanām faktiski bija tieši ar viņiem. Juris Jurašs publiski apvainoja Raivi Dzintaru un Imantu Parādnieku naudas saņemšanā no maksātnespējas administratoriem un vērsās KNAB. Tātad viņš acīmredzot uzskatīja, ka tur bija kriminālpārkāpums. Tagad jūs ar viņiem sēžat pie viena galda. Netika ierosināta lieta, bet jūs acīmredzot uzskatāt, ka viņi ir pārkāpuši likumu.

Galvenā ziņa bija šāda: brīdī, kad es biju tieslietu ministrs un izjutu spiedienu, tai skaitā arī no šiem kungiem no NA par lēmumu pieņemšanu un likumprojektiem un vispār attieksmi pret maksātnespējas administratoru jautājumiem, mēs esam konstatējuši, ka [NA pārstāvji] ir bijuši parādā šiem pašiem [maksātnespējas administratoriem]. Tas ir būtisks jautājums politikā. Kā politiķi mēs par to vienmēr runājam, tas arī ir centrālais jautājums — politiķu neatkarība. Panākt Latvijā politiķu neatkarību no ārējiem finansētājiem. Būtu viena situācija, ja Parādnieka kungs un Dzintara kungs būtu aizņēmušies naudu no kaut kādiem ar lauksaimniecību saistītiem cilvēkiem vai no būvniekiem, par kuriem Tieslietu ministrija mazāk atbild. TM gan ir ietekme gandrīz par visu. Piemēram, Baiba Broka ļoti bieži nāca konsultēties Tieslietu ministrijā saistībā ar Maxima celtnieku kompānijām. Bet nē, viņi bija parādā un joprojām ir. Vismaz Parādnieka kungam ir parādi par gandrīz miljonu (2107. gada amatpersonas deklarācijā I. Parādnieks uzrāda parādsaistības 710 886,41 eiro – red.). Tam visam ir ietekme. Sēžam vai nesēžam pie viena galda… Mūsu uzdevums ir nevis būt labiem, draudzīgiem vienam ar otru, simpātiskiem, foršiem cilvēkiem. Mūsu uzdevums ir domāt par to, kā mēs strādājam. Protams, kampaņas laikā norādīt uz tām nebūšanām, kuras mēs gribam novērst. Mēs norādījām ar konkrētiem piemēriem, kā politiķi ir atkarīgi no tiem, par ko viņi pieņems lēmumus. Tieslietu ministrijā viņi pieņem lēmumus par maksātnespējas administratoriem, un tajā pat laikā viņi ir parādā.

Iesniegums KNAB tomēr nozīmē, ka uzskatāt, ka ir bijis kāds kriminālpārkāpums.

Iesniegums KNAB nozīmē, ka mēs lūdzam izvērtēt. Mēs esam arī rakstījuši KNAB, piemēram, par Ušakova darbību, par to, kā viņš Rīgas pilsētas Facebook kontu pārvērta par savu privāto.

Bet jūs ar Ušakova kungu nesēžat pie viena sarunu galda.

Piedāvājiet tad mums kādu risinājumu. Es esmu ar mieru izveidot valdību no mūsu partijas un varbūt ar A/P!. Vai tas ir iespējams? Tas ir iespējamību jautājums.

Bet tad jūs apmierina KNAB atbilde, ka tur nav bijis pārkāpums?

Nē, mūs neapmierina, jo KNAB apmierinājās ar formālu jautājuma izskatīšanu. KNAB, starp citu, nav jāizskata tikai jautājums par krimināllietas ierosināšanu vai neierosināšanu. Ņemot vērā, ka KNAB ir korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, viņiem bija jānorāda, ka tur ir tieša ietekme. Kaut kādai norādei bija jābūt, ka ir pastāvējusi tieša ietekme, iespējamība par šo ietekmi. Tas arī liecina, ka KNAB šobrīd nestrādā efektīvi, ka ir nepieciešama reorganizācija. Diemžēl viņi nestrādā efektīvi. Diemžēl izrādās, ka viņi varētu strādāt vēl neefektīvāk kā iepriekšējā laikā. Tas viss ir saistīts ar izmeklētāju kontingentu, kas strādā, un ar vadības attiecībām. KNAB nekas nav beidzies par labu. Mūsu ieskatā tur nav uzvarējusi cīņa ar korupcija.

Arī par NA atkal varētu pacelties tas pats jautājums, kuru mēs prasījām par KPV. Tie ir cilvēki, kuri, iespējams, ir pārkāpuši likumu, un jūs ar viņiem sēžat pie viena galda.

Jā, es jums piekrītu. Tiešām abos gadījumos, gan KPV, gan NA, ir jautājumi. Tur var arī būt problēmas. Bet es nesaredzu problēmu mums pieņemt lēmumus, balsot, vadoties tikai no likuma un tikai no politiskām prasībām. Mēs esam gatavi parādīt labākos standartus, kā jārīkojas politiķiem.

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt politiķu atkarību no naudas, varētu būt partiju finansēšana no valsts budžeta ar ļoti stingriem kritērijiem, ierobežojot visus ziedojumus no ārpuses. Kāpēc tas jums nav programmā?

Programmā varbūt nepagūst ietvert visu. Nešaubos, ka tas ir noteikti ierakstīts mūsu dokumentos vienā vai citā formā. 4000 zīmju programmu mēs veidojām ļoti praktisku, katru no vajadzīgajiem likumiem mēs neaprakstījām. Ir daudz vajadzīgu likumu.

Tas būtu pietiekami radikāls veids, kā ierobežot naudas varu.

Mēs ar lielāko prieku. Es domāju, ka tas būs viens no pirmajiem likumprojektiem, kuru mēs izstrādāsim un ierosināsim, un piedāvāsim. Tas mūsu partijai būtu ļoti izdevīgi, ņemot vērā, ka mums faktiski ziedotāji ir biedri un nav šobrīd valsts finansējums bijis nekad. Tagad tas būs un es būtu tieši par to ļoti gandarīts.

Valdība šajās dienās iesniegs Eiropas Komisijai savu redzējumu par nākamā gada budžetu, kas uzliks arī rāmjus — cik ir plānoti ieņēmumi, cik varētu būt izdevumi. Tur telpas papildu tēriņiem, jaunām iniciatīvām nebūšot. Tas acīmredzot nozīmē, ka jūs nevarēsiet izpildīt savu solījumu jau nākamgad ieviest minimālo pensiju — 200 eiro.

Tā gluži nav. Bet, protams, jārēķinās ar to [fiskālo] telpu, kas ir saskaņojama ar EK.

Jūs rēķināsieties ar to?

Mēs nevaram nerēķināties. Mēs jau esam savos iepriekšējos aprēķinos ar to rēķinājušies un to iekļāvuši. Bet mēs arī esam iekļāvuši tādu sadaļu kā izmaiņas. Mēs esam gatavi runāt ar EK. Redzam argumentus, kā varētu pamatot, ka noteiktos posteņos ir jāizdara kaut kādas atkāpes. Piemēram, runājot par minimālo pensiju, šī sliekšņa palielināšanu. Mums gan OECD, gan arī EK ir norādījuši uz senioru nabadzības situāciju un ka šīs minimālās pensijas ir nesamērīgas.

Visi uzskata, ka tās ir par mazu.

Esam arī debates un dokumentos norādījuši, kur redzam papildu ienākumus. Tad ir arī soļi, kur redzam tēriņu samazināšanu. Budžets tiešām būs pirmā lieta, ko uzreiz sāksim skatīt, pētīt. Varbūt pirmo, otro mēnesi tur varētu darboties kaut kāds tehniskais budžets, bet pakāpeniski mēs to virzītu uz mūsu plānu izpildi, rēķinoties arī ar citu koalīcijas partneru redzējumu un ar budžeta sabalansēšanu.

Es to prasu, jo partijas pirms vēlēšanām nosauktais finanšu ministra kandidāts Krišjānis Feldmanis kādā blogā ir rakstījis, «ka 2019. gada budžeta deficīta palielināšana visticamāk notiktu bez EK saskaņojuma».

Tas bija sen, un viņš laikam ir labojis šo tekstu. Protams, ka mēs ievērosim.

Otrs jautājums ir par konservatīvām vērtībām. Jūs pagājušajā nedēļā teicāt, ka A/P! izvirzīja iekļaujošu sabiedrību kā prioritāti, ko jūs uztvērāt kā konfrontējošu nostāju. Kas tieši ir konfrontējošs jēdzienā «iekļaujoša sabiedrība»?

Šis izteikums ir jāskatās kontekstā ar jautājumu par to, cik viņi sarunās bija atsaucīgi vai neatsaucīgi. Kā vienu, ne pašu sarežģītāko piemēru, ka tur tomēr bija tāds mēģinājums tā kā pozicionēties. Nevis uzreiz tā atvērti runāt par koalīciju, nevis kā pirmos izvirzīja mūsu jautājumus par budžetu un par citiem jautājumiem, bet ka bija tieši šis. Mūsu divām partijām ir atšķirīgi programmatiski uzstādījumi. Man ir prieks, ka veidojas normāla dažādu politiku partijas Latvijā, un ar laiku tas varētu tā arī palikt un tieši tā arī iezīmēties. Šeit jautājums ir saistīts ar likumiem par ģimenes jautājumiem. Godīgi sakot, citus [atšķirīgus uzstādījumus] es pat īpaši neskatu.

Tātad ir runa par viendzimumu partnerattiecībām.

Viendzimumu partnerattiecības. Neko vairāk īpaši konfrontējoši es nesaskatu. Tomēr tas uzreiz rada kaut kādus jautājumus, par kuriem mūsu partijas biedri varētu teikt «nē», bet A/P! atkal citādi, un tas kavētu koalīcijas sarunas. Es piekrītu, ka šobrīd ir situācija, kad mēs nenorobežojamies no liberālām vai sociālām partijām. Mēs uzskatām, ka prioritāte ir tiesiskums, kas interesē visus, un efektīva pārvalde, tas interesē visus. [Tas otrs arī] interesē visus, vai viņi uzskata vienādi vai otrādi, bet tas varbūt nebūtu prioritārais.

Jūs līderu debatēs nosaucāt Poliju kā Latvijas tuvāko interešu partneri. Varbūt jūs varētu plašāk pastāstīt, ko jūs ar to saprotat, jo Polija identificējas arī ar neiecietību šajos sociālajos jautājumos.

Es nezinu, vai to tā… Jūs to tā noformulējāt, ka viņi identificējas ar neiecietību.

Starptautiski to tā uztver.

Tas ir vērtējums, bet es to uz sevi neattiecinu. Es nosaucu Poliju kā partneri tīri no militārās, no ģeopolitiskās drošības aspekta. Jā, tur ir kaut kāds konservatīvisma jautājums. Mēs esam konservatīva partija, un arī tur ir konservatīvisms, un tāpēc atkal tie ir kaut kādi jautājumi par konservatīvu vai liberālu pozīciju. Bet tā nav pozīcija par tiesiskumu, pasarg’ Dies’, vai vēl kaut ko. Jautājums mums ir konkrēti ģeopolitisks. Polija ved sarunas un droši vien, ka tur izvietos Amerikas vai NATO militārās bāzes. Latvijai tas ir svarīgi. Visi saprātīgi domājoši cilvēki saprot, ka droši vien Zviedrija tik labi nesaprot vai tik spēcīgi neiesaistīsies [mūsu drošības jautājumos], lai arī viņiem interesē Latvijas drošība no sava interešu viedokļa. Bet Poliju tas interesē identiski kā Latviju. Polijai [šajā jautājumā] intereses ir identiskas ar Latviju. Nedod Dievs, bet kāda konflikta gadījumā tā droši vien būtu pirmais un pēdējais palikušais sabiedrotais. Arī šeit ir līdzība ar iepriekš minēto jautājumu. Droši vien, ka mums varētu būt no A/P! atšķirīgs viedoklis par Polijas valdošās partijas attieksmi pret iekļaujošu sabiedrību, bet gadījumā, ja mums ir svarīga drošība, tad mēs to liekam priekšplānā un jautājumus par, piemēram, iekļaujošu sabiedrību tur neliekam. Politiski būtu citāda attieksme. Mēs no viņiem nenorobežosimies, jo tas nozīmētu, ka mēs vājināsim arī sadarbību militārā aspektā. Polijas armijas kareivji šobrīd dien ļoti atbildīgi Ādažos, un es esmu pamanījis, ka Polijas politiķi ar to lepojas. Viņi atzīst, ka tas ir viņu labs solis, labs darbs. Kaut kā noniecināt šo sadarbību būtu nelabi un neveicinoši.

Nav runa par noniecināšanu, un nav tikai runa par kādas valdības konservatīvismu vai attieksmi. Ir konkrēti EK pārmetumi, kritika Polijai par tiesnešu rindu tīrīšanu, par mēģinājumiem pakļaut tiesu sistēmu valdošās partijas kontrolei. Kā jūs to vērtējat?

Mums ir svarīgs drošības jautājums. Mēs nevienā brīdī neaizveram acis uz kaut kādiem pārkāpumiem attiecībā uz tiesu sistēmu, uz vēl kaut kādiem jautājumiem. Tieši tad, [ja ir labas attiecības], ir iespējamas sarunas arī par šiem [jautājumiem], ja ir nepieciešams. Es nezinu, vai Latvija var ietekmēt Polijas iekšpolitiku, bet, ja mums būs labas attiecības drošības aspektu dēļ, būs iespēja runāt arī par šiem jautājumiem. EK pārmetumi Polijai, iespējams, ir pamatoti, iespējams, nav pamatoti — nekomentēšu. Tomēr EK pārmetumi neierindo Poliju kaut kādā autoritāras valsts statusā.

Polija ir Eiropas Savienībā.

Par to arī ir runa, manuprāt. Tā nav sadarbība ar noziedzīgiem režīmiem, tāpēc detaļas katrā valstī varētu atšķirties.

Vai ir pamatots Eiropas Parlamenta aicinājums sākt procedūru pret Ungāriju par tiesiskuma un preses brīvības pārkāpumiem?

Man ir grūti komentēt, vai ir pamatoti vai nepamatoti. Ungārija mums nav ne piemērs, ne paraugs, ne arī «neparaugs». Ungārija ir Ungārija. Esmu uzticējies līdzšinējai Latvijas politikai attiecībā uz šo jautājumu, uz to, ko Rinkēviča kungs ir paudis kā ārlietu ministrs. Tāpēc man šeit nav nekāda sava specifiska viedokļa, jo īpaši attiecībā uz Ungāriju. Man liekas, ka Polija varētu būt kaut kas saprotamāks priekš Latvijas, mēs varētu ietekmēt viens otru. Balkānu valstis un Dienvideiropas valstis ir nedaudz citā situācijā, tas ir cits stāsts un jautājums.

Ungārija nav gluži Balkāni.

Bet robežojas, vairāk nekā Polija.

Viens no JKP līderiem Gatis Eglītis piektdien tvītoja: «Kauns @ltvzinas par J. Bordāna šīsdienas preses konferences tendenciozo atspoguļojumu un sižeta vēstījumu Panorāmā. Korumpētās politiskās sistēmas pakalpiņi tiks regulāri iedarbināti, lai nepieļautu JKP nākšanu pie varas.» Šis tvīts izraisīja neizpratni daudzos, tajā skaitā arī žurnālistos. Vai jūs uzskatāt Panorāmas žurnālistus par «korumpētas politiskās sistēmas pakalpiņiem»?

Eglīša kungs atšķirībā no manis Latvijas politiskajā vidē vēl nav bijis. Desmit gadus dzīvojot Rietumeiropā, viņš jutīgāk reaģē uz dažādām mediju izpausmēm, ar ko viņš sastopas. Es varbūt kaut ko padomāju, bet neizdaru secinājumus un it sevišķi tos nerakstu tvītā. Vairs nē. Pieļauju, ka arī esmu kādreiz kaut ko tādu [rakstījis], ka ir pasprucis. Es domāju, ka Eglīša kungs rīkojās strauji un pauda savas bažas tajā brīdī.

Tātad tā ir emocionāla reakcija.

Es domāju, ka Eglīša kungam likās, ka [notikumi] nebija pietiekošo objektīvi atspoguļoti. Tas bija tajā situācijā. Bet es jau saku, ka mēs esam pieraduši paklusēt.

Viņš pēc tam tviterī rakstīja: «Valstī būtu jāstiprina sabiedriskie mediji kā spēcīga un profesionāla alternatīva dažādu ekonomisko grupējumu kontrolētajiem medijiem.» Ko tas praktiski nozīmētu? Vai jums ir kādi plāni reorganizēt sabiedriskos medijus, veikt kādas izmaiņas personālā?

Jums nav jāatbild uz manu retorisko jautājumu, bet es kādreiz arī uzdodu šādu pretjautājumu – sakiet, vai jums liekas, ka Latvijā šobrīd mediji ir brīvi?

Kā nu kurš.

Es tieši tāpat atbildu, un ir izpausmes, kas, manuprāt, arī sabiedriskajos medijos izpaužas. Es pats esmu nosacīti politiski cietis vai ticis kritizēts par to, ka es 2013. gadā aizstāvēju Latvijas Radio no, manuprāt, nepareiza soļa, kas varētu samazināt viņu redakcionālo neatkarību. Gāja runa par LR pievienošanu Latvijas Televīzijai. Dažādi var skatīties uz to jautājumu. Es arī nesaku, ka tur viennozīmīgi viss ir nepareizi, bet man likās, ka tajā brīdī tas bija solis samazināt radio redakcionālo neatkarību. Ar to es gribu teikt, ka es gan agrāk, gan arī turpmāk tieši rūpēšos, lai mediju brīvība pastāvētu maksimāli. Esmu gatavs par to saņemt kritiku, atbildēt uz visiem jautājumiem, kas man varbūt dažkārt nepatīk. Mācīšos labāk atbildēt un izmantot izdevību paskaidrot, nevis kaut ko aizliegt. Mums nav padomā un nav plāna kādām speciālām reorganizācijām. Protams, brīžos, kad atbilstoši likumam būs tiesības izteikt viedokli, pieņemt lēmumus, mēs domāsim par personālvadības jautājumiem, lai maksimāli nodrošinātu sabiedrisko mediju profesionalitāti, neatkarību. Es būtu priecīgs, ja kā pilsonis varētu droši justies, ka Latvijas Televīziju vada cilvēks ar autoritāti sabiedrībā, par kuru es varu būt tikpat drošs, kā par labāko drošības dienesta vadītāju. Neteiksim, ka viņš visiem patīk, bet visi saka, ka tas ir īsts profesionālis, un mums nav nekādu šaubu, ka viņš varētu izdabāt vienam vai otram pie varas esošam vai pie varas neesošam. Parasti jau pie varas esošam politiskajam spēkam.

Jums šobrīd nav tādas pārliecības?

Nu, neuzsākšu ļoti dziļu analīzi, bet… Nu, man nav sajūtas, ka tas ir viss kārtībā. Nesalīdzināšu ar citiem, neteikšu, ka ir bijis labāks. Bet es gribētu, ka tā būtu.

Ko jūs darītu, lai to panāktu? Vai arī jūs vienkārši ļautu esošajai sistēmai strādāt un sevi uzlabot?

Es domāju, ka tas notiks tāpēc, ka mēs esam ienākuši politikā, mums būs sava ietekme arī Saeimā un valdībā jebkurā gadījumā. Ļoti mazu laiku, tikai nepilnus divus gadus esmu bijis Tieslietu ministrijā, bet es redzēju, kā tā vide sāka mainīties, kad tajā ir laba politiskā vadība, kurai nav sava privātā ieinteresētība, kura mēģina strādāt tā, kā tam jābūt. Arī cilvēki apkārt sāk strādāt citādi. Atrodas arī profesionāļi, kuri saka – jā, es arī tagad gribu iesaistīties jūsu kopējā komandā un strādāt. Domāju, ka tas notiks.

Tātad izmaiņas notiks, saglabājot esošo institucionālo ietvaru, bet mainot gaisotni.

Es domāju, ka jā. Tāpat kā valdībā vai drošības dienestos, tāpat medijos personālvadība tomēr ir izšķirošais. Struktūras maiņas jautājumi ir sekundāri. Tie dažreiz dod iespēju veidot citādu personālvadību. Piemēram, kad es biju tieslietu ministrs, tad ieslodzījumu vietu pārvaldes struktūrā mēs neko nemainījām, bet nomainījām tikai vadītāju. Tur sāka mainīties arī struktūra, bet viņi to paši sāka uzlabot.

Vai jums ir padomā konkrētas personas, kuras vajadzētu nomainīt sabiedriskajos medijos?

Nē, nav.

Jūs pieļāvāt, ka jums būs ietekme valdībā – citēju – jebkurā gadījumā. Vai jūs pieļaujat, ka jums neizdosies izveidot valdību, un vai jūsu teikto var tulkot, ka jūs piedalītos arī citā valdībā, piemēram, kurā būtu ZZS?

Nē.

Valdībā, kurā ir ZZS, jūs neiesiet nekādā gadījumā?

Nē.

Varētu izveidoties pata stāvoklis, kurā šī jūsu sarkanā līnija veicina Saskaņas tiešāku vai netiešāku iesaistīšanu valdībā. Vai, jūsuprāt, tas būtu adekvāts rezultāts?

Tādā gadījumā tas nebūtu mūsu lēmums.

Tas būtu rezultāts strupceļa situācijai, kuru radījusi jūsu atteikšanās piedalīties jebkurā citā valdībā.

Man liekas, ka mēs esam pārāk tālu aizgājuši. Tā ir pārāk hipotētiska situācija.

Ņemot vērā, ka ir diezgan skaidrs uzstādījums no dažiem medijiem, politiskiem spēkiem…

A, jūs arī sakāt, ka ir mediju uzstādījums!

Par Dienas Biznesa nostāju diezin vai kāds šaubās. Bet pirms vēlēšanām cilvēki baidījās, ka Saskaņa varētu nonākt valdībā. Jūsu nevēlēšanās iet ar ZZS varētu tikt izmantota kā instruments, lai panāktu šo rezultātu.

Negribu ar šādām runām veicināt šādu scenāriju, jo tad jau var izdomāt, ko mēs darīsim.

Cilvēki, kas šādas lietas plāno, ne to vien ir izdomājuši.

Ja mēs nomināli būsim valdībā, ko būs izveidojuši tie paši, kas tagad runā — vai tur ņemsim Saskaņu, vai ņemsim ZZS, vai vēl kaut ko, — vai tādā gadījumā tur Saskaņa nebūs iekšā?

Es domāju, ka viņa patiesībā arī tādā gadījumā tik un tā būs iekšā, un mēs tajā piedalīties nevēlamies. Ir jāmaina politika. Mēs to veicināsim. Mēs rādīsim ar savu piemēru. Tas ir bijis mans politiskais ceļš pēdējos gados, un es domāju, ka arī manu kolēģu, ka mēs neiesaistījāmies kādos politiskajos veidojumus vai vispār politikā, kur mūs varētu izmantot. Kurā mēs tiekam izmantoti kā sejas, aiz kuru mugurām, aiz kuriem politiku patiesībā realizē citi cilvēki. Mēs vienmēr arī turpināsim [ieturēt] šādu pozīciju ar mērķi, lai tādi kļūtu visi. Es neesmu naivs. [Nav tā], ka nekad nemēģinās. Vienmēr visos laikos mēģina. Tāpēc ir konsekventi jāieveido tādas tradīcijas, ka neviens politiķis negribēs būt vienkārši tāds algas saņēmējs un seja. Esmu novērojis — kad partijas iet uz [sarunām], vieni cilvēki ir tie, par kuriem balso, bet pavisam citi cilvēki nāk uz sarunām par valdības veidošanu. To es redzēju agrāk un arī šodien, kad pats esmu iesaistījies valdības [veidošanā]. Tas ir nepareizi. Tas parāda, kas ir īstie pie galda sēdētāji un runātāji. Visi ar to samierinās. Es negribu ar to samierināties.

Diezgan bieži dzird cilvēkus runājam, ka pēc šīm vēlēšanām nevarēs izveidot valdību un tas viss novedīs pie ārkārtas vēlēšanām. Vai jūs saredzat tādu iespēju?

Es domāju, ka nē. Es domāju, ka tas bija sākotnējais mēģinājums, lai kaut kā izteiktu savu vilšanos par rezultātu, vai mēģinājums paskatīties, kā tas sanāk. Es domāju, ka nē. Es pat nedomāju, ka mēs esam tik ļoti unikāli Eiropas kontekstā. Septiņas partijas parlamentā – tas nav nekas unikāls.

Jautājums tieši par Moneyval ziņojumu, kura ieteikumu izpilde ir viens no valdības svarīgākajiem uzdevumiem nākamā gada laikā. Ir uzdeva visām partijām par to jautājumus. Jūsu atbildē bija viens teikums, par kuru gribēju uzdot papildus jautājumu. Jūs rakstījāt: «Ja netiek sniegti konkrēti pierādījumi, panākt ASV Finanšu ministrijas (FinCEN) 311 lēmuma atcelšanu, kas ir iznīcinošs Latvijas finanšu sektora reputācijai.» Vai jūs apšaubāt FinCEN rakstīto, ka ABLV banka sistemātiski nodarbojās ar naudas atmazgāšanu?

Es neapšaubu. Ir lēmums pieņemts…

Ir priekšlikums par lēmumu, bet lēmums vēl nav pieņemts.

Ja Latvijai ir iespējams šo ziņojumu atcelt… Pirmkārt, ir ļoti labi, ka tāds ziņojums ir bijis. Tas ir izkustinājis no vietas… Uzvarot vēlēšanās, mēs to vienalga būtu darījuši, bet iepriekšējai valdībai varbūt viss palicis [pa vecam], tā ka [FinCEN ziņojums] deva ļoti labu grūdienu. Tomēr es domāju, ka nevajag tāpēc sagraut iestrādes. Latvijā var būt labs finanšu sektors bez netīrās naudas, ieviešot dārgus, bet vajadzīgus kontroles mehānismus, uzlabojot finanšu policijas darbību un visu pārējo specdienestu vai drošības dienestu darbību. Arī finanšu kontroles, kapitāla tirgus kontroles dienestu. Taču, ja ir šis FinCEN ziņojums un uzstādījums, tas ir uz ilgu laiku.

Tas ir par vienu banku.

Tas tomēr ir ļoti liels kauna traips visai reputācijai, reputāciju graujošs un bremzējošs faktors Latvijas finanšu sektoram, kas ir ekonomikai ļoti nozīmīgs. Ja tas būtu iespējams… Es uz šo teikumu nelieku īpašu uzsvaru. Atbildu tāpēc, ka jūs jautājat. Nav tā, ka man šobrīd ir specifiski izstrādāti plāni, ka tas ir kaut kāds centrālais jautājums, valdības vai mans personiskais uzstādījums. Nē. Bet patiešām, ja [ziņojumu] ir iespējams [atcelt], Latvijai būtu labāk, nevis sliktāk.

Jau martā, kad valdība sāka veidot plānus, kā reaģēt uz FinCEN ziņojumu, Gatis Eglītis publicēja rakstu Delfos, kurā skarbi kritizēja valdību un teica, ka ir nepareizi centieni panākt atteikšanos no čaulu kompānijām un nerezidentu depozītu apjoma samazināšanu bankās līdz 5%. Vai jūs uzskatāt, ka šie soļi bija kļūdaini – samazināt čaulu kompāniju skaitu un nerezidentu depozītus?

Bija kļūdaina tehnika, piemēram, pasakot kaut kādus noteiktus procentus, [kuros jāiekļaujas]. Eglīša kungam ir jāprasa, ko tieši viņš komentē, bet es saskatu, ka tā bija zināmā mērā tipiska sliņķa pozīcija. Iepriekš mēs pievērām acis — ai, mums tā vispār nav problēma, labāk paslaucīsim zem tepiķa. Tad kāds paraudzījās, lūk, jums tur nav kārtībā, un tad mēs nojaucām visu māju. Manuprāt, viņš norādīja, ka tas ir tas, kas ir kļūdaini. Mūsu politika būtu pragmatiska, visu Latvijas ekonomiku ne tad saudzējoša, bet reāli attīstoša. Es absolūti, viennozīmīgi uzskatu, ka ir jāiet prom ne tikai no tēla, bet arī [no realitātes], ka Latvija ir Krievijas netīrās naudas atmazgāšanas teritorija. Viennozīmīgi.

Kā vērtējat valdības līdz šim ir izdarīto un 25. septembra lēmumu par tālāko Moneyval rekomendāciju ieviešanas plānu?

Virziens ir pareizais, valdība neko nost nejauks no tā, kas ir. Bet, manuprāt, mēs varēsim to ieviešanu un plāna realizāciju izdarīt pragmatiski un efektīvi. Tā, lai Latvijā varētu darboties finanšu sistēma, lai tā būtu efektīva. Es saprotu valdības rīcību, jo mēs patiešām bijām ļoti tuvu tai kraujas malai, mūs varēja vienkārši atslēgt no starptautiskās finanšu aprites. Bija jāiet projām no tās situācijas, kad mums ir daudz profesionāļu finanšu darbības sfērā, bet tā ir nepārraudzīta un acīmredzot korumpēta.

Tad principā jūs saredzat lomu Latvijā mazākām, vietēja kapitāla bankām, kuras pamatā nodarbojas ar nerezidentu apkalpošanu.

Viņi varētu strādāt zem ļoti stingras kontroles. Atkal jautājums ir par personālvadību. Mana izpratne ir tāda, ka valstij arī diezgan dārgi maksā veikt pilnībā visas kontroles funkcijas. Tad varētu būt speciālistu un valdības kopīgs lēmums — vai mēs, rupji runājot, slēdzam visu ciet, vai arī ieguldām šīs nozares uzraudzībā, ja mēs izrēķinām, ka tas var atmaksāties un ekonomikai nest labumu. Šobrīd tās nerezidentu bankas ekonomikai daudz labuma nenes. Ja to var pavērst tā, ka tas nes Latvijas ekonomikai labumu, un, ieguldot [uzraudzībā], mēs kaut vai izlīdzinām [izmaksas], tad ir svarīgi, ka ekonomika darbojas, ka mums ir daudzas nozares, kas Latvijā funkcionē. Tāds ir mans redzējums.