Izglītība ir UNESCO prioritāte, jo tieši tā ir daļa no cilvēktiesībām un vienlaikus arī veido pamatu mieram un ilgtspējīgai attīstībai. Ikvienam, kas iesaistīts izglītības procesā, ir dota iespēja mainīt pasauli, lai mazinātu draudus, ko rada klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības mazināšanās, ekoloģiskās katastrofas un pārmērīgs patēriņš.
Ilgtspējīgas attīstības mērķi, kurus līdz 2030. gadam apņēmušās sasniegt ANO valstis, tai skaitā Latvija, dod lielisku iespēju izvērsties izglītībai. Joprojām atvērts ir jautājums, vai to izmantojam, un galvenais neatbildētais jautājums – vai un kā mēs mainām pasauli? Vai katrs no mums ir gatavs skaidri apzināties, kā mūsu rīcība, pieņemtie lēmumi un spertie soļi ietekmē to, kas notiek apkārt?
No izglītības procesa patlaban tiek sagaidīts, lai tas stiprina spēju, pirmkārt, “izkāpt ārā no kastes“ – no ierastā domāšanas veida, dzīvesveida vai uzvedības veida. Tam vajadzīga drosme, apņēmība, bet varbūt vienkārša ieklausīšanās savā sirdsapziņā.
Otrkārt, nepieciešams “iekāpt citās kurpēs” – eksistē dažādi veidi, kā mēs uztveram to, kas notiek mums apkārt. “Iekāpt citās kurpēs” nozīmē pārliecināties par to, ka neeksistē tikai viens redzējums. To ir daudz vairāk, un, atklājot pasauli, mēs atveram paši savas personības robežas un paplašinām redzesleņķi.
Izglītībai jāsekmē elastīgu personību veidošanos. Tādu personību, kuras spēj reaģēt. Uzdot jautājumu – ko es šodien uzzināju – ir svarīgi. Taču vēl svarīgāk ir jautāt, kur es varu izmantot šīs zināšanas un kā vārdā es rīkojos? Līdzās prasmēm būtiskas ir attieksmes, kuru veidošanās procesā viens no spēcīgiem faktoriem ir tieši skola.
Latvija jau ceturto gadu skolas aicina piedalīties Pasaules lielākajā mācību stundā. Šogad tās tēma ir līdzdalība ar saukli “Laiks rīkoties!”. Ikviens ir aicināts doties īpašā pastaigā tuvākajā apkaimē un noskaidrot, ko vēlas un domā citi kopienas locekļi, kādus uzlabojumus vai pārmaiņas vēlas ieraudzīt, kādai rīcībai meklē sabiedrotos vai padomdevējus. Iepazīstot cilvēkus un vidi sev apkārt, ir jāmācās ieraudzīt arī pasaule kopumā un ko pats varu tajā mainīt, sekmējot ilgtspējīgu attīstību un veidojot mierpilnu dzīvestelpu. Mēs katrs esam daļa no šī lielā uzdevuma. Neatliekot neko uz vēlāku laiku, bet rīkojoties tūlīt.
Izglītība ilgtspējīgai attīstībai darbībā faktiski nozīmē to pašu, ko pilsoniskā izglītība, un to ir ļoti būtiski atcerēties – izglītības ilgtspējīgai attīstībai nākotne ir vērtību vertikāles izveidē – veidot sabiedrību, kas ir alternatīva patērētāju sabiedrībai.
Turklāt, kā uzsver UNESCO 2018. gada publikācija “Problēmjautājumi un tendences izglītībā ilgtspējīgai attīstībai”, izglītībai ilgtspējīgai attīstībai ir jāspēj pielāgoties mainīgajai noskaņai sabiedrībā un tendencēm, kas tajās ienāk.
Autore ir UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre
Pagaidām nav neviena komentāra