OIK – pārmērīgs slogs iedzīvotājiem un tautsaimniecībai

Pēdējā laikā daudz runāts par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību. Kas ir OIK sistēma, kāda bijusi tās ietekme uz mājsaimniecībām un uzņēmējiem, ko var secināt, izpētot ciparus par elektroenerģijas ražotājiem – OIK saņēmējiem, atbalstu, ko tie saņēmuši, nodokļus, ko nomaksājuši, un kāda Latvijai ir pievienotā vērtība no šīm elektrostacijām? Ekonomikas ministrija veikusi novērtējumu, sniedzot atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.

Kā zināms, elektroenerģijas obligātais iepirkums (OI) ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.

2017. gadā OI ietvaros tika iepirkts 1 567 GWh elektroenerģijas, līdz ar to kopējās OI izmaksas sasniedza 266,3 milj. EUR jeb salīdzinājumam 1% pret IKP. Kopumā 2017. gadā atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros saņēma 408 elektrostacijas, no kurām 35% bija hidroelektrostacijas, 23% – koģenerācijas stacijas, 14% – biogāzes stacijas, 14% – biomasas stacijas un 13% – vēja elektrostacijas.

Pašreizējā Latvijas ekonomikas attīstības līmenī esošais OIK maksājuma apmērs elektroenerģijas gala lietotājiem rada pārāk lielu slogu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz Latvijas globālo konkurētspēju ilgtermiņā.

Latvijā ir viens no lielākajiem atbalstiem enerģētikas nozarei, kamēr kopumā ekonomiskajā attīstībā Latvija ir vien 65% līmenī no ES vidējā rādītāja (IKP uz vienu iedzīvotāju).

Būtiski atzīmēt, ka starptautiskā – Ziemeļvalstu un Baltijas pieredze – apliecina, ka optimāls atbalsta līmenis būtu līdz 0,3% no IKP. Saskaņā ar Fizikālās Enerģētikas institūta aprēķiniem, kā arī Baltic Energy Technology Scenarios 2018 (BENTE) pētījuma rezultātiem optimālais atjaunojamo energoresursu (AER) subsīdiju apjoms ir līdz 14 EUR/MWh virs tirgus cenas.

Vienlaikus jāapzinās, ka mums ir būtiski sasniegt Latvijai noteikto mērķi – 2020. gadā nodrošināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas gala patēriņā 40% apmērā. Taču par kādu cenu?

Izanalizējot OIK sistēmas makroekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību, ir skaidrs, ka sekojot tehnoloģiju attīstības tendencēm un globālajiem izaicinājumiem, Latvijai ir jāpārskata atbalsta mehānisma efektivitāte atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai, nolūkā padarīt to ekonomiski pamatotāku.

Līdz šim ieviestie atbalsta mehānismi ir bijuši motivējoši, lai ražotāji uzsāktu projekta plānošanu un investētu elektroenerģijas ražošanā, izmantojot AER, tomēr pašreizējā Latvijas ekonomikas attīstības līmenī esošais OIK maksājuma apmērs elektroenerģijas gala lietotājiem rada slogu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz Latvijas globālo konkurētspēju ilgtermiņā. Savukārt piešķirtais garais atbalsta termiņš un OI cenas, kas vairākkārt pārsniedz tirgus cenu, nerada motivāciju AER ražotājiem investēt inovatīvās un efektīvākās tehnoloģijās, kā arī ierobežo konkurenci.

Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (JV) vadītās ekspertu darba grupas izstrādātais OIK atcelšanas plāns risina pastāvošo problemātiku, un plāna īstenošana iedzīvotājiem elektrības rēķinus samazinātu par vismaz 10%. Īstenojot darba grupas piedāvāto un Ministru kabineta konceptuāli atbalstīto scenāriju, kā atcelt OIK maksājumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem, Latvija pakāpeniski virzīsies uz atbalsta apjomu 0,3% no IKP apmērā, vienlaikus rodot risinājumu, kā motivēt AER nozari kļūt efektīvākai, nodrošinot godīgu konkurenci nozarē un tirgus mehānismos balstītu nozares ilgtspējīgu attīstību.

OIK ietekme uz uzņēmējiem un mājsaimniecībām

Elektroenerģija Latvijā ir dārgāka salīdzinājumā ar citām mūsu reģiona valstīm, kas mazina mūsu eksportētāju, tajā skaitā arī apstrādes rūpniecības attīstības potenciālu. Jau ilgstoši darbaspēka izmaksu kāpums pārsniedz produktivitātes pieaugumu. Papildu izmaksu slogs enerģijai vēl vairāk pasliktina nozares konkurētspēju un ierobežo attīstības iespējas, samazinot produktivitātes kāpināšanai pieejamos resursus. Vienlaikus jāatzīst, dārga enerģija var tikt vērtēta arī kā stimuls investēt energoefektīvākos ražošanas risinājumos, tādejādi mazinot elektroenerģijas patēriņu un samazinot izmaksas.

Kopējo enerģijas izmaksu īpatsvars apgrozījumā Latvijas apstrādes rūpniecībā ir augstākais ES. 2018. gadā OIK diferenciācija un energointensīvo uzņēmumu atbalsts ir risinājis lielo un energointensīvo uzņēmumu problemātiku, tomēr joprojām sarežģītā situācijā ir mazie un vidējie uzņēmumi, kam elektrības gala cena ir austāka nekā citiem uzņēmumiem Baltijas jūras reģionā.

Elektrības cenas lielam uzņēmumam (20-70 GWH  patēriņa grupā)

Sevišķi asi augstās elektroenerģijas cenas izjūt nozares ar augstu elektroenerģijas īpatsvaru, it īpaši apstrādes rūpniecība. 2016. gadā apstrādes rūpniecībā elektroenerģijas izmaksu īpatsvars ražošanas izmaksās vidēji bija 3,6%. Turklāt atsevišķās nozarēs, kā kokapstrāde un būvmateriālu ražošana, elektroenerģijas izmaksu īpatsvars pārsniedza 5% no kopējām izmaksām.

Esošā OI mehānisma ietekmē starppatēriņa izmaksas vidēji tautsaimniecībā ir palielinājušās par 0,61%, kā rezultātā uzņēmēju peļņa samazinājusies par 1%, ražotāju cenas palielinājušās par 0,12%. Savukārt rūpniecībā peļņas samazinājums un konkurētspējas kritums ir lielāks, jo eksportētāji nav cenu noteicēji, bet ir cenu ņēmēji un ir atkarīgi no pasaules tirgus cenām ar ierobežotām iespējām izmaksas kompensēt ar ražotāju cenu celšanu. Līdz ar to esošā OI atbalsta mehānisma rezultātā apstrādes rūpniecībā starppatēriņa izmaksas ir pieaugušas par 0,9%, bet pelņa sarukusi par gandrīz 4%. Ņemot vērā iepriekš minēto, no ilgtspējīgas rūpniecības uzņēmuma attīstības viedokļa šie ir zaudēti finanšu līdzekļi jaunu ražošanas iekārtu iegādei un ražošanas modernizācijai, jaunu produkti izstrādei un ieguldījumiem darbinieku kvalifikācijas celšanā.

OI mehānisms tiešā veidā ietekmē arī iedzīvotājus. Mājsaimniecību izdevumu struktūrā elektroenerģija 2017. gadā vidēji veidoja 2,9% no kopējiem izdevumiem. Var secināt, ka OIK maksājumi bija 0,4% no visiem  mājsaimniecību patēriņa izdevumiem, ko iedzīvotāji būtu varējuši tērēt citu preču vai pakalpojumu iegādei Vienlaikus jāatzīst, ka atsevišķās pašvaldībās OIK atbalsta ietekmē ir zemāki siltumenerģijas tarifi, kas pozitīvi ietekmē daļu mājsaimniecību.

AER nozares ietekme uz tautsaimniecību

AER stacijas dod būtisku devumu kopējā Latvijas valsts AER mērķa izpildē. Latvijai saistošais Eiropas Komisijas noteiktais mērķis ir palielināt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru kopējā enerģijas bruto gala patēriņā līdz 40% 2020.gadā, savukārt AER  īpatsvaram transporta sektorā jāsasniedz vismaz 10% no enerģijas bruto gala patēriņa transportā. Ņemot vērā esošo OIK sistēmu, kā arī plānoto energoefektivitātes pasākumu ietekmi uz kopējo enerģijas bruto gala patēriņu, tiek sagaidīts, ka izvirzīto AER mērķi 2020. gadā izdosies sasniegt.

Saskaņā ar VID sniegto informāciju komersanti, kas saņem OIK atbalstu, 2017. gadā nodarbināja 6,9 tūkst. strādājošo jeb 0,78% no kopējā nodarbināto skaita valstī. Savukārt piecos lielākajos uzņēmumos (t.sk. Latvenergo, Rīgas siltums) bija nodarbināti 3,2 tūkst. jeb 46% no kopējā strādājošo skaita OIK atbalstu saņēmušajos uzņēmumos, 30 komersantiem nebija norādīts neviens darbinieks, 65% uzņēmumu ir nodarbināti 5 vai mazāk strādājošo.

Papildus jāņem vērā, ka daļai no OIK atbalstu saņēmušajiem uzņēmumiem pamatdarbība nav enerģētikas nozare, bet piemēram, lauksaimniecība, pārtikas ražošana, dzērienu ražošana, būvniecība. Uzņēmumu kopējais darbaspēka nodokļu apmērs 2017. gadā bija 48,5 milj. EUR jeb 1,1% no kopējiem darbaspēka nodokļu ieņēmumiem budžetā. Pieci lielākie uzņēmumi 2017. gadā nomaksāja darbaspēka nodokļus 30,1 milj. EUR apmērā jeb 62% no OIK atbalsta saņēmēju kopējiem nomaksātajiem darbaspēka nodokļiem. OIK atbalstu saņēmēju kopējie nodokļu maksājumi 2017. gadā bija 273,1milj.EUR apmērā, t.sk. pieci lielākie nomaksāja 217,5 milj. EUR.

 

Autors ir Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks