Gandrīz kā garām lidojošu lodi apturēju atmiņas — tā par skarbo pagātni, kas pavadīta čekas tvērienā padomju lēģerī, saka dziesminieks Valdis Atāls, laižot klajā autobiogrāfisko grāmatu Elles debesis. Intervējot viņu, mēģinām saprast, ko brīvība nozīmēja okupācijas valgos un ko tā nozīmē tagad — savā valstī. Atāla atbilde ir par egoismu, kas dzen cilvēkus dažādu veidu kalpībās, un tas, protams, var notikt pie jebkādas ārējas varas. Neiesprūst naidā, netīksmināties par savām sāpēm, plūst kā upei un apliecināt, ka mīlestības nekļūst mazāk, ja dodam to citiem. Tāda ir dziesminieka atbilde, kā uzturēt dzīvu sirdi.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.