IR - 23. augusts, 2018

Kārlis ir pārliecināts, ka cilvēki var būt vēl labāki. Tieši tāpēc Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolēns Kārlis Krišjānis Rusmanis (18) ir izveidojis sociālu kampaņu Mēs mainīsim pasauli. Iemesls ir viņa brālis Rūdolfs Mārcis (15), kuram ir autisms. «Manam brālim patīk traktori, un viņš daudz runā,» stāsta Kārlis. Brālis dzīvo un mācās Mazsalacā, parastā skolā ar speciālu programmu un asistentu. Rūdolfs tekoši lasa, raksta un skaita līdz 100. Apieties ar naudu gan vēl jāmācās. «Brālim ir laba atmiņa, viņš var norunāt desmit multenes no galvas,» stāsta Kārlis un slavē brāļa radošo talantu, veidojot plastilīna figūriņas un spēju sīkās detaļās uzzīmēt kādu vietu, ko redzējis. Rūdolfam garšo melones: kamēr ģimenes locekļi no auto sanes mājās iepirkumus, viņš jau pusi būs apēdis. To, ka brālis ir citāds, varēja apjaust, redzot, cik grūti viņam g

Gandrīz kā garām lidojošu lodi apturēju atmiņas — tā par skarbo pagātni, kas pavadīta čekas tvērienā padomju lēģerī, saka dziesminieks Valdis Atāls, laižot klajā autobiogrāfisko grāmatu Elles debesis. Intervējot viņu, mēģinām saprast, ko brīvība nozīmēja okupācijas valgos un ko tā nozīmē tagad — savā valstī. Atāla atbilde ir par egoismu, kas dzen cilvēkus dažādu veidu kalpībās, un tas, protams, var notikt pie jebkādas ārējas varas. Neiesprūst naidā, netīksmināties par savām sāpēm, plūst kā upei un apliecināt, ka mīlestības nekļūst mazāk, ja dodam to citiem. Tāda ir dziesminieka atbilde, kā uzturēt dzīvu sirdi. Nav jāmeklē tālu padomju laikos, lai atrastu nel