ooo Cūka. Attieksme pret šo filmu svārstās no mīlas līdz naidam: no vienas puses, režisora Mani Hagigi veidotā filma Irānas kinematogrāfā ienes jaunas, ģeķīguma pilnas vēsmas, no otras — muļķošanās intensitāte dažbrīd ir tik pārspīlēta, ka kaitina. Taču, jāatzīst, stāsts par egocentrisku režisoru ir visnotaļ asprātīgs, proti, galvenais varonis — varas aizliegts autors — ir neizpratnē nevis par to, ka mīklains sērijveida slepkava slaktē viņa amata brāļus, bet gan par to, kālab maniaks vēl nav «pievērsies» viņam. Šo ironisko autora mazvērtības kompleksu tirādi skatīties ir izklaidējoši, ja nepagurst no klaunādes un citiem pārspīlējumiem. Kino no 22. augusta.
oo Megalodons. No jauna jāsecina, ka Holivuda ir nonākusi smagā radošajā krīzē: cīņa ar lielu «briesmoni» ir bieži sastopams stāsts jau... kopš kino pirmsākumiem, nemaz nerunājot par to, ka stipri līdzīgu izdzīvošanas stāstu ar «galveno varoni» — milzu haizivi — 1975. gadā uzfilmēja Stīvens Spīlbergs savā ikoniskajā darbā Žokļi (Jaws). Šajā ASV un Ķīnas kopražojumā izklaides iespējām ir lielāks atvēziens: milzīgs budžets un specefekti, taču sižetā trūkst oriģinalitātes un konsekvences, filma izskatās pēc dārga un pagalam vāja otrā uzlējuma. Kino no 24. augusta.
