VIDEO: Ko izsprieda ST par ierobežojumu Ždanokai kandidēt Saeimas vēlēšanās

Šogad martā Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka nolika Eiropas Parlamenta deputātes mandātu, paziņojot, ka grasās balotēties Saeimas vēlēšanās, kas gan viņai ir liegts likumā noteikto ierobežojumu dēļ. Viņa pēc 1991.gada 13.janvāra ir darbojusies komunistiskā partijā, tāpēc vēlēšanu likums viņai liedz piedalīties Saeimas vēlēšanās. Tādi pat vēlēšanu tiesību ierobežojumi ir noteikti pašvaldību vēlēšanu likumā, tāpēc Ždanoka 1999. gadā ar tiesas lēmumu zaudēja Rīgas domes deputāta mandātu.

Tagad Ždanoka Satversmes tiesā (ST) apstrīdēja Saeimas vēlēšanu likuma normas, kas nosaka, ka Saeimas vēlēšanām par kandidātiem nevar pieteikt un parlamentā nevar ievēlēt personas, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

Viņas ieskatā šis likuma pants nav atbilstošs Satversmes pantiem, kuros noteikts, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par 21 gadu, visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

29. jūnijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2017-25-01 “Par Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 6. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 9. un 91. pantam”.

Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma ir viens no pašaizsargājošās demokrātijas instrumentiem, ar kura palīdzību demokrātiska tiesiska valsts aizsargā tās konstitucionālos orgānus un valsts drošības iestādes no personām, kuras ar savu rīcību apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus. Demokrātiska tiesiska valsts ir tiesīga prasīt, lai personas, kuras ieņem valsts amatus, būtu lojālas valstij un jo īpaši konstitucionālajiem principiem, uz kuriem tā balstīta.

Satversmes tiesa arī secināja, ka apstrīdētā norma interpretējama tādējādi, ka tā liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās personai, kura pēc 1991. gada 13. janvāra, darbojoties PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, ar savu rīcību apdraudēja un vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus.

Satversmes tiesa secināja, ka Saeimas vēlēšanu likumā ir ietverts mehānisms, kas ļauj katru gadījumu izvērtēt individuāli un pārliecināties par to, vai uz personu ir attiecināms apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums kandidēt Saeimas vēlēšanās.

“Satversmes tiesa secināja, ka vismaz daļā Latvijas sabiedrības demokrātija diemžēl joprojām nav pašsaprotama vērtība un demokrātijas ilgtspēja Latvijā joprojām var tikt apdraudēta,» saka Satversmes tiesas tiesnesis Artūrs Kučs.

Noskaties video!