Latvijas digitālā izaugsme sakņojas eksaktajā izglītībā un konkurētspējas veicināšanā

Eiropas Savienības (ES) digitālās attīstības kopējā novērtējumā Latvija saglabājusi 19. vietu starp pārējām dalībvalstīm. Tā liecina Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rādītāji. Turklāt tādos aspektos kā “Savienojamība” un “Interneta pakalpojumu lietošana” Latvija guvusi progresu, sasniedzot 10. vietu, savukārt rādītājā “Digitālie publiskie pakalpojumi” gada laikā esam pakāpušies no 14. uz 9. vietu.

No vienas puses, varam būt gandarīti, jo izaugsme šajos rādītājos apliecina ne tikai valsts digitālo publisko pakalpojumu attīstību, bet arī visas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares ikgadējo izaugsmi un produktivitāti. No otras puses, DESI dati atklāj, ka Latvijai jāveicina progress tādos aspektos kā “Cilvēkkapitāls”, kur joprojām atpaliekam no ES vidējā līmeņa, un “Digitālo tehnoloģiju integrācija”, kur ierindojamies tikai 23. vietā.

Turklāt DESI autori norāda, ka nedaudz vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju nepiemīt vai ir minimālas digitālās prasmes. Tas negatīvi ietekmē sabiedrības konkurētspēju un pilnvērtīgu iekļaušanos darba tirgū, kur digitālas prasmes sen vairs nav nekas unikāls, bet tādas pašas pamatprasmes, kā prasme lasīt, rakstīt un rēķināt.

Lai Latvijas definētā vīzija par datos balstītu sabiedrību īstenotos dzīvē, ir nepieciešams pilnveidot sabiedrības un katra cilvēka digitālās prasmes. Mūsu kopīgais mērķis ir panākt, lai digitālās prasmes rezultējas Latvijas iedzīvotāju pozitīvajos pieredzes stāstos un efektīvākā uzņēmējdarbībā. Tieši šie rezultāti atspoguļos Latvijas kā digitālas valsts panākumus un ļaus mums patiesi kļūt par datos balstītu sabiedrību. Pēdējos gados IKT aizvien vairāk integrējas visdažādākajās nozarēs, biznesa produktos un pakalpojumos. Tādejādi digitālā joma no atsevišķas nozares kļūst par dzinējspēku faktiski visai Latvijas tautsaimniecībai, un uzņēmumu konkurētspēja daudzos gadījumos ir lielā mērā atkarīga tieši no darbinieku zināšanām un prasmēm IKT jomā.

Digitālo prasmju, tostarp DESI rādītāja “Cilvēkkapitāls” izaugsmi varam sekmēt, primāri veicinot speciālistu un absolventu skaita pieaugumu eksaktajās zinātnēs. To var panākt ar būtiskām izmaiņām visos izglītības līmeņos. Šajā kontekstā nozīmīgs solis ir datorikas pilotprojekta īstenošana – jau trešo mācību gadu noteiktās skolās tiek mācīta datorika, tādējādi no pirmās klases skolēniem attīstot algoritmisko domāšanu un veidojot priekšstatu par IKT profesijām. Digitālo prasmju noteikšana par iegūstamajām pamata prasmēm ikvienam skolēnam ir būtisks priekšnoteikums turpmākajai personiskajai attīstībai. Būtisko izglītības lomu sabiedrības digitalizācijas procesos apliecina arī tas, ka Latvijā  iezīmējas nozīmīga korelācija starp iedzīvotāju izglītības un digitālo prasmju līmeni – starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību 76% ir vismaz digitālās pamatprasmes, savukārt starp iedzīvotājiem ar pamata un vidējo izglītību šādas prasmes ir tikai 35%.

Neraugoties uz to, ka interneta lietotāju īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū atbilst vidējam ES līmenim, rādītājā “Digitālo tehnoloģiju integrācija” krietni atpaliekam no lielākās daļas citu ES dalībvalstu. Straujāku izaugsmi sekmētu mērķtiecīga valsts stratēģija uzņēmējdarbības digitalizācijā, kas definētu mērķu un arī potenciālos instrumentus, tai skaitā e-komercijai un pārrobežu tirdzniecībai tiešsaistē.

Tajā pašā laikā ir jānovērtē arī paveiktais e-komercijas segmentā, kur par 2,5 procentpunktiem ir palielinājies to mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpatsvars, kuri izmanto elektroniskos pārdošanas kanālus, sasniedzot 10,6%. Par 0,5 procentpunktiem palielinājies arī to MVU apgrozījums, kuri nodarbojas ar e-komerciju, sasniedzot 8,6%. Patlaban salīdzinoši maz uzņēmumu nodarbojas ar pārdošanu tiešsaistē pāri robežām (4,7%). Šo rādītāju ir iespējams uzlabot, sistemātiski saprotot, kā var samazināt joprojām augstās piegādes izmaksas, kas ir galvenais šķērslis, ar ko nākas saskarties uzņēmumiem, kuri vēlas tiešsaistē pārdot preces klientiem citās ES valstīs.

DESI indeksa dati ir skaidri iezīmējuši gan jomas, kurās Latvijā vērojami būtiski uzlabojumi, gan arī aspektus, kuriem nepieciešama pastiprināta uzmanība un pilnveide. Cerams, ka savu pozitīvo ieguldījumu pārskatāmā nākotnē sniegs arī jaunais mācību satura projekts – “Kompetenču pieeja mācību saturā”, kur viena no jomām ir tieši tehnoloģijas. Šī pieeja paredz izglītības procesā integrēt tehnoloģiju lietpratīgu apgūšanu, kā arī IKT sniegto iespēju pilnvērtīgu izmantošanu, tostarp arī citu mācību priekšmetu apguvē. Tas ir būtiski, jo skolēniem, kas sāk skolas gaitas, nākotnē pašiem būs jārada mums vēl nezināma ekonomiskā, politiskā, sociālā un kultūras vide, kurā mēs visi dzīvosim. Jo, kā norāda Pasaules Ekonomikas forums, 65% no jaunajiem cilvēkiem, kuri patlaban sāk skolu, strādās profesijā, kāda šodien nemaz nepastāv. Tāpēc eksaktās izglītības nozīme un ietekme ne tikai uz katra indivīda, bet arī uz valsts kopējo konkurētspēju tikai pieaugs.

Autore ir Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Latvijas Universitātes profesore, Dr. oec.