Šī kurzemnieku trijotne Latvijas simtgadi svin jau labu laiku. 2015. gadā viņi aizsāka TUESI.LV — videostāstu sēriju par jauniem un uzņēmīgiem cilvēkiem reģionos. Līdz šā gada 18. novembrim būs sakrāti apaļi simt video. Kas viņus mudina ņemt kameru, braukt un meklēt arvien jaunus stāstu varoņus?
Liene Zīlīte, biedrības NEXT vadītāja
«Kur jūs viņus atrodat?» kādās svinībās man vaicāja paziņa, kura iecienījusi TUESI.LV videostāstus. «Viņi visi ir tik forši un pozitīvi, bet Latvijā taču tādu cilvēku nav, te viss ir slikti.» Esam satikušās dzimšanas dienas svinībās Kurzemē — galds lūst, visi saģērbušies skaistās drēbītēs, un dalāmies ar iespaidiem no pēdējiem ceļojumiem. Jā, bet Latvijā tomēr viss ir slikti. Viens no mums strādā iekārojamā uzņēmumā, trim citiem ir savs bizness, viena raksta dzeju, viens «tjūnē» mašīnas vislabāk par visiem mūsu pusē. Mēs mīlam to, ko darām, un darām to, kam ticam. Dzīve izdodas, ballējamies uz nebēdu, bet Latvijā tomēr viss ir slikti, un «Latvijā taču tādu cilvēku nav».
Brīdī, kad man atkal kāds pajautā, «kur jūs viņus atrodat?», es līdz kaulam saprotu, ka daru pareizi, veidojot stāstus par šiem neticami brīnišķīgajiem, uzņēmīgajiem jaunajiem cilvēkiem Latvijas reģionos. Kopējā sabiedrības doma stāsta, ka «Latvijā taču šādu cilvēku nav», tas ir kā iekšējais lāsts — nepamanīt, neizcelt, nesaskatīt sevī un savos līdzcilvēkos tos krietnos ļaudis, par kuriem mēs sapņojam valstiskā līmenī.
Patiesībā ir tieši otrādi — Latvijā tādi cilvēki ir! Un viņu ir daudz. Daudz vairāk par simt un daudz vairāk par divsimt. Šie ikdienas supervaroņi netiek apbalvoti ar prestižām balvām, viņus nerāda televīzijā, neapskata interneta ziņu lapās. Vienkārši viņi ir tie, kas ar savu dzīvi veido saturīgu un foršu Latviju, veido mūsu vidi tādu, kurā gribas uzturēties un kuru gribas baudīt. Viņi ir īsti. Es nebaidos šos cilvēkus saukt par Latvijas ideālajiem iedzīvotājiem. Viņi nepeldas medus mucās, darvas pietiek arī viņiem, taču viņus visus vieno dzirkstele acīs — viņi ir iedegušies, viņi ir aizdegušies, viņi tic savai dzīvei un darbam. Goda vārds, Latvijā tādi cilvēki ir! Latvija patiešām eksistē no Zilupes līdz Rucavai, tā patiešām ir dzīva, vēl ir dzīva.
Nauris Zeltiņš, strādā Aizputes jauniešu Ideju mājā
Katru reizi pirms filmēšanām ir uztraukums, jo nezinu, kāds būs mūsu uzrunātais cilvēks un kāds izveidosies viņa stāsts — tas katram ir individuāls un tomēr ar kopēju ideju. Šis uztraukums ir tas, kas man pašam liek izkāpt no ikdienas komforta zonas un iepazīt citu radošu un darbīgu Latvijas iedzīvotāju dzīves, kuras katru reizi iedvesmo darboties tālāk un varbūt kaut ko pamainīt arī savā ikdienā.
Ikdienas dzīvē mēs parasti uzturamies vienā, divās, varbūt trijās pilsētās. Šad tad aizceļojam uz citām valstīm, un tad liekas, ka esam smēlušies enerģiju tālākam darbam. Esmu kurzemnieks un savu ikdienas dzīvi saistu ar trim pilsētām — Saldu, Aizputi un Durbi. Braucieni uz dažādām Latvijas vietām, arī tepat Kurzemē, ir sagādājuši tādas pašas sajūtas kā braucieni uz citām valstīm.
Veidojot TUESI.LV videostāstus, esmu sapratis, ka mums ir ļoti daudz kultūras šķautņu. Manuprāt, tas ir labi — gluži kā dimantam, jo vairāk šķautņu, jo tas vērtīgāks. Latgaliešu valoda, gleznainā Vidzeme, Zemgales plašumi un sēļu viesmīlība man, kurzemniekam, tiešām liek sajusties tā, it kā es būtu aizbraucis pavisam tālu, bet patiesībā tas ir mums tepat blakus, un tie esam mēs paši.
Latvija tiešām ir īpaša ar savām vietām un cilvēkiem, kuri mūs paceļ un virza tālāk pasaulē.
Vilis Brūveris, TUESI.LV projekta vadītājs
«Jūs gribat veidot videostāstu par mani? Es jau neesmu nekas īpašs. Es te vienkārši dzīvoju.» Šādu atbildi dzirdam bieži vien, uzrunājot TUESI.LV interviju varoņus. Jā, mēs veidojam videostāstus tieši par šādiem «vienkāršajiem», bet reizē tik ļoti īpašajiem cilvēkiem, kuri dzīvo, strādā un vienkārši ir dažādās Latvijas vietās. Par cilvēkiem, kuri ar savu enerģiju un devumu «vienkāršas» Latvijas vietas padara ļoti īpašas.
Londonā, Ņujorkā un Rīgā viss notiek. To mēs zinām un uzskatām par pašsaprotamu. Taču tieši tāpat viss notiek arī Baltinavā, Aucē un Zirņos. Tikai reizēm nepieciešams mazliet vairāk vērības un uzmanības, lai to pamanītu.
«No kurienes jūs brauksiet? No Aizputes? O!» Jā, nevis no Londonas, Ņujorkas vai Rīgas, bet no Aizputes. Jo arī Aizputē viss notiek. Jo šeit esam mēs — «vienkārši» cilvēki reģionā, kuri veido videostāstus par citiem «vienkāršiem» cilvēkiem reģionos. Un to darīt patiešām ir ļoti īpaši. Tāpat kā īpaši ir vienkārši būt un dzīvot Latvijā.
Komentāri (5)
Sskaisle 04.05.2018. 09.42
Sveiciens valsts svētkos!
Es gan rīkotos citādi, kā IR redakcija to ir izdarījusi, jo es domāju citādi.
Manuprāt, valsts svētku numurā būtu jācildina tie citi IR atrastie varoņi.
Piemēram, es nespēju iedomāties , es nezinu nevienu svētāku un cilvēciski labāku darbu kā pag. nedēļā aprakstītais Bērnu slimnīcas ārstu darbs – būtībā ziedošanās – savā brīvajā laikā par velti braukt un strādāt , lai glābtu pašus neaizsargātākos – slimos bāreņus. Kā es iedomājos bērnu, kurš tiek atpestīts no sāpēm, no kroplības, kurš pēkšņi iegūst jaunu dzīvi. Tie Ārsti bez bremzēm – tie manā vērtējumā ir varoņi numur viens. Žēl, ka precējušies. Citādi es kādu bildinātu.
Tad noteikti tieši šai svētku numurā – būtu jācildina Andrija Likova. Iedomājieties- viņa aizstāv bāreņus, viņu – mūsu sabiedrības visneaizsargāto cilvēciņu tiesības un viņai ir jātiesas ar ierēdņiem, ar varas cilvēkiem par savām tiesībām aizstāvēt vājāko tiesības.
Vai jūs domājiet, ka tādus cilvēkus – patiesus varoņus pamanīs korumpētā varas elite ar saviem galma glaimotājiem? Nē taču ! Un tieši tāpēc , es ļoti cerēju , ka IR uztaisīs savu – alternatīvo, jeb patieso varoņu galeriju.
Neba nu viņi – bāreņu eņģeļi ir vienīgie – tādu ir daudz. Arī tās pensionāres, kuras par spīti varas elites centieniem tās ātrāk dabūt kapā izdzīvo ar saviem 200 un 300 eur.
Brīniškīgi, ka tāds koklētājs atradis patvērumu mežā un tur laimīgi dzīvo, bet …. aizbēgt un paslēpties, norobežoties, nedalīties, neiesaiastīties – ai kā bija Ziedonim tā epifānija par piedalīšanos un sadalīšanos – tas jau ir tas pats vieglākais.
Manā vērtējumā tā cilvēcības Augstā Dziesma ir lūk šo ārstu dalīšanās ar bārenu sāpju likteniem. Seviški uz to nenormāli korumpēto, zaglīgo, būtībā necilvēcīgo mediķu fona, kurus satiekot šķiet, ka labāka izvēle ir mirt nekā palikt tādu briesmoņu rokās.
Vai tiešām mums absolūti ir zuduši vērtību orientieri?
Tagad – ziedoņa mēnesī cildina Ziedoni – bet- ieklausieties, ievērojiet- ka cildina- sacenšoties lielībā, kurš cik reizes dzejnkieku saticis, ko šim vai šai dzejnieks teicis,, kā uzlsavējis … Mans konkrētais iespaids ir tāds, ka visa šī dzejnieka pielūdzēju branža nav lasījusi un nelasa ne IZ dzeju, ne viņa esejas. Ja lasa , bet nekas viņiem nepielec – nu tad atkal jautājums – kāds ziepju burbulis ir izpūsts
0
ingrida 08.05.2018. 10.06
Lieliski jauni cilvēki. Paldies žurnālam par pozitīvisma devu!
0
mumss 03.05.2018. 13.38
Tiešām malači un tiešām principiāls ieguldījums sevī, novadā un Latvijā. Visupirms jau galvās.
1
+2
-2
Atbildēt
@Sskaisle > mumss 04.05.2018. 10.02
nezinu – es tā nedomāju, ka viņi ir malači.
Viena lieta ir tie videostāsti, par kuriem maksā naudu un ccilvēi pelna, bet otra lieta ir reālā dzīve.
Luk, tv atgriežas savai zemitei – visīstākais čekistu laika pauraguraidījums. Vai – laikam raidījumā province rādīja Kuldīgas meiteni, kura atgriezusies no darba ārzemēs un tagad Kuldīgā dzied korī, taisa puķu pušķus , vāc un tirgo tējiņas.
Ja es nezinātu, ka šī meitene ir no novada bagātnieku – varas cilvēku ģimenes, es arī domātu – o redz, kā cilvēki skaisti dzīvo. Bet meitenei ir vecāku nodots un apmaksāts dzivoklis, nezinu – gan jau ar uztrunaudu arī palīdz ģimene.
Bet cik ir tādu bagāto ģimeņu? Cik?
Uzrakstiet par Kuldīgu kurā darbs ir tikai rimi un maxima veikalos – kādas tur ir algas un kādas cenas ir par dzīvokli, par ēdienu, par izklaidēm aizmirstam.
Bija te IR raksts par jaunu zemnieku Vārmes pusē. Malacis esot Bet darbinieki viņa saimniecībā mainās biežāk kā zeķes kājās – jo darbs ir fiziski smags, murguras tiek sabeigtas viens un divi – cilājot pāri augstiem sliekņiem 100 kg mucas, vai uz augšejiem plauktiem 30 un 50 kg smagas kastes …. kur paliek šie strādnieki ar sabeigtām veselībām ? Pēc tam nosoda – dzērāji, slepkavas utt. Bet uzrakstiet, uzfilmējiet, parādiet kā ir -arī tās ēnas puses parādiet – to kreiso pusi.
Lūk, tad varbūt kaut kas mainīsies, kaut ko domās – nevis kā tagad – ja abi samaksā tad trallina kā lakstīgalas uz mēslu čupas
0