FinCEN: ABLV Bank vadība izmantojusi kukuļdošanu amatpersonu ietekmēšanai Latvijā

Latvijas “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām, teikts ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (“FinCEN”) publiskotajā paziņojumā.

“FinCEN” norāda, ka “ABLV Bank” biznesa prakse nodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuri vēlas izvairīties no regulatoru prasībām. Bankas vadība un darbinieki ir līdzvainīgi klientu pretlikumīgajās finanšu darbībās, tai skaitā naudas atmazgāšanā un tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanā, lai slēptu to pretlikumīgo bankas darījumu patieso dabu un atbildīgo identitātes.

“ABLV Bank” uzskatāma par novatorisku un progresīvu attiecībā uz pieeju, lai apietu finanšu sistēmas noteikumus, teikts ziņojumā. Banka veicina naudas atmazgāšanas un regulējošo noteikumu apiešanas shēmas un nodrošina, ka viltus dokumentācija finanšu shēmu atbalstīšanai, daļu no kuras sagatavo paši bankas darbinieki, ir augstākās kvalitātes.

2014.gadā “ABLV Bank” bija iesaistīta vairāk nekā viena miljarda dolāru vērtu aktīvu nozagšanā no trim Moldovas bankām – “BC Unibank S.A.”, “Banca Sociala S.A.” un “Banca de Economii S.A.”. Noziedznieki pārņēma šīs trīs bankas, izmantojot necaurskatāmu īpašumtiesību struktūru, ko daļēji finansēja “ABLV Bank” aizdevumi ofšoru uzņēmumiem, teikts ziņojumā.

Tāpat “FinCEN” ziņojumā sacīts, ka “ABLV Bank” iepriekš izstrādājusi shēmu, lai palīdzētu klientiem apiet ārvalstu valūtu kontroles pasākumus, kurā banka slēpa pretlikumīgus valūtu darījumus kā starptautiskus tirdzniecības darījumus, izmantojot viltus dokumentāciju un čaulu uzņēmumu kontus.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis pārbaudi par “FinCEN” paziņojumā minēto informāciju, ka Latvijas “ABLV Bank” vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā.

Banka noliedz kukuļošanu

“ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (“FinCEN”) paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams, trešdien preses brīfingā paziņoja bankas izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds.

“”ABLV Bank” par pilnīgi nepieņemu uzskata ziņojumā pieminēto kukuļdošanu, to nekavējoties aicinājusi izvērtēt tiesībsargājošās institūcijas. Banka šodien ir vērsusies Valsts policijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar lūgumu pārbaudīt šo informāciju. Nedz banka, nedz bankas darbinieki nekad nav izdarījuši kukuļdošanu attiecībā ne pret vienu amatpersonu. Ar šādu publikāciju faktiski apsūdzot bankas vadību un tās pārstāvjus sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, ir nodarīts ievērojams kaitējums bankas reputācijai,” sacīja Reinfelds.

Viņš arī pauda pārliecību, ka “FinCEN” sniegtā ziņojuma priekšlikums balstās uz pieņēmumiem, jo šobrīd bankas rīcībā nav šādas informācijas, taču banka turpina to pārbaudīt.

Reinfelds norādīja, ka “ABLV Bank” kategoriski iestājas pret finanšu institūciju izmantošanu prettiesiskām darbībām, tostarp to izmantošanai noziedzīgu iegūto līdzekļu legalizācijai, terorisma finansēšanai un sankciju apiešanai, un pilnībā atbalsta ASV Valsts departamenta cīņu pret šiem noziedzīgajiem nodarījumiem. “ABLV Bank” ir arī sazinājusies ar ASV Finanšu ministrijas pārstāvjiem, lai sāktu sarunas un sniegtu visu nepieciešamo informāciju, kas ir tās rīcībā un veiktu visas nepieciešamās korektīvās darbības.

Bankas izpilddirektora vietnieks atzīmēja, ka “ABLV Bank” iekšējā kontroles sistēma līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un sankciju apiešanas novēršanas jomā un ieviestie kontroles risinājumi ir auditēti un pārbaudīti gan no regulatoru, gan starptautisku auditoru puses. Banka arī piekopj nulles tolerances politiku attiecībā uz klientiem, kuru darījumi var tikt saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai sankciju pārkāpumiem.

“Tomēr, ja kāds, izmantojot bankas pakalpojumus, veic manipulācijas un krāpnieciskas darbības, banka tam pievērš visaugstāko prioritāti, lai atklātu noziedzīgu darbību un ziņotu par to tiesībsargājošajām institūcijām. Mēs vēršamies pret katru, kas cenšas mūsu banku izmantot noziedzīgiem mērķiem,” uzsvēra Reinfelds.

Viņš arī apliecināja, ka banka sniegs visu nepieciešamo informāciju, lai veicinātu objektīvu un ātru izmeklēšanu.

Pēc Reinfelda teiktā, “ABLV Bank” ir atvērta jebkuru kompetento iestāžu atkārtotām un jaunām pārbaudēm un pati veicinās to īstenošanu, lai mazinātu jebkādas aizdomas par izskanējušo informāciju.

“Tāpat esam vienmēr bijuši un būsim atvērti sadarbībai ar ASV valsts iestādēm un esam gatavi nodrošināt nepieciešamo informāciju, sniedzot ASV Finanšu ministrijas pārstāvjiem iespēju veikt pārbaudi ar neierobežotām pieejām bankas informācijai,” viņš sacīja.

Bankas pārstāvis minēja, ka pēdējo gadu laikā “ABLV Bank” ir pielikusi milzīgas pūles, lai pilnveidotu iekšējās kontroles sistēmas.

“Mēs arī turpmāk būsim gatavi jebkurām rekomendācijām, kas stiprinātu bankas darbību. Papildu tam pēdējo divu gadu laikā banka veikusi vairākas neatkarīgas pārbaudes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, tostarp sadarbībā ar ASV konsultantiem “Navigant Consulting” un “K2 Intelligence”. Abu konsultantu ieteikumi jau ir izpildīti. Tāpat banka sadarbojas ar stratēģisko konsultantu no ASV “Financial Integrity Network” (FIN) atbilstības jautājumos,” klāstīja Reinfelds.

Viņš arī norādīja, ka par “FinCEN” paziņojumā minēto Ziemeļkorejas gadījumu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) puses bija ierosināta administratīvā lieta un 2017.gada novembrī noslēgts administratīvais līgums. Pēc pusgadu ilgušas pārbaudes tika sniegts atzinums, ka bankas darbībā nav konstatēti starptautisko, tostarp Eiropas Savienības sankciju, Latvijas nacionālo sankciju, kā arī ASV noteikto sankciju pārkāpumi.

Savukārt 2017.gada 24.maijā “ABLV Bank” vērsās Drošības policijā, lūdzot sākt kriminālprocesu par apstākļiem un apgalvojumiem, kas bija izskanējuši attiecībā uz iespējamo Ziemeļkorejas starptautisko sankciju apiešanu. “Iesniedzām pieteikumu, jo nedz no bankas rīcībā esošajiem dokumentiem, nedz no bankas iekšējās izmeklēšanas rezultātiem, nedz no publiskajiem resursiem netika konstatēta neviena bankas klienta saistība ar lietas materiālos minēto Ziemeļkorejas uzņēmumu,” sacīja Reinfelds.

Tāpat viņš norādīja, ka attiecībā par Moldovas lietu, kas pieminēta ASV ziņojumā un bija plaši atspoguļota medijos, banka 2016.gadā 15.augustā vērsās Valsts policijā ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu, jo tā saskārās ar organizēta noziedzīga grupēja prettiesisku rīcību, kas ilglaicīgi un mērķtiecīgi maldināja banku par veikto darījumu būtību un naudas līdzekļu piederību. “Minētās lietas ietvaros, izanalizējot situāciju, banka vienojās ar regulatoru vēl vairāk stiprināt nepieciešamos kontroles mehānismus un ieguldīja gandrīz 10 miljonus eiro to pilnveidošanai,” piebilda Reinfelds.

Viņš arī uzsvēra, ka “ABLV Bank” turpina darbību, veicot pārrunas ar visiem partneriem un finanšu institūcijām, aktīvi skaidrojot savu nostāju.

“Varam apliecināt, ka bankas finanšu stāvoklis un finanšu resursu pieejamība ir pietiekami augstā līmenī. Notikušais ir nepārvaramas varas situācija, līdz ar to varam apliecināt, ka daļa no pakalpojumiem šobrīd klientiem var būt nepieejami,” sacīja bankas pārstāvis.

Jau ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls noteicis sankcijas Latvijas bankai “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai un nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā, ziņo LETA/Politico.

“”ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu,” paziņoja finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem.”

Banka nav novērsusi risku, ko rada šie konti, kas ietver plašu nelikumīgu darbību Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Nelikumīgā finansiālā darbība ietver pārskatījumus pusēm, kuras saistītas ar ANO atzīmētiem uzņēmumiem, kuri ir iesaistīti Ziemeļkorejas ballistisko raķešu iepirkšanā vai eksportā.

Ministrijas lēmumus liek finanšu institūcijām spert īpašus pasākumus pret banku. Šie pasākumi var ietvert ziņošanu par noteiktām transakcijām un korespondentkontu vai izmaksas kontu aizliegumu.

Latvijas banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) – apstiprināja, ka ir informēta par šādu ASV Finanšu ministrijas iestādes paziņojumu.

FKTK uzsvēra, ka “ABLV Bank” turpina darbību un ir atbildīga par turpmāko risinājumu vadību, veicot attiecīgu darbu ar FinCEN. Banka esot tiesīga izteikt viedokli ASV pusei par šo paziņojumu 60 dienu laikā.

FKTK iepazīstas ar šo paziņojumu pamatojošajiem dokumentiem, kā arī sadarbojas ar Eiropas Centrālo Banku, kuras tiešajā uzraudzībā atrodas šī Latvijas komercbanka.

“ABLV Bank” ir jāturpina iesāktais darbs un komunikācija ar klientiem, lai nodrošinātu tiem visu nepieciešamo informāciju un sniegtu nolīgtos pakalpojumus, savukārt klientiem papildu informācijas saņemšanai ir jāvēršas bankā, informēja FKTK.

Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai FinCEN pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.

Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” ir otra lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.

(papildināta ar bankas viedokli)