Fotostāsts: Strīķe Sudrabu un Leju nodēvē par “oligarhu mafijas turpinājumu”

“Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas slēgtajā sēdē ceturtdien tās priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL) un prokurors Māris Leja uzvedās kā “oligarhu (..) mafijas turpinājums”. Šādu vērtējumu pēc komisijas sēdes sniedza bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietniece, pašreizējā Rīgas domes deputāte Juta Strīķe (JKP).

“Pilnīgi viennozīmīgi: kā šo oligarhu taustekļi vai mafijas turpinājums uzvedās gan Sudraba, gan Māris Leja,” sacīja Strīķe, norādot, ka prokurors esot vairākas stundas mēģinājis uzdot jautājumus, kuru konteksts bijis, kāpēc viņa uzdrošinājās tik ilgi noklausīties tik nozīmīgus cilvēkus, vēsta LETA.

Strīķe norādīja, ka viņai šodien bija iespējams dzirdēt, kā uzvedas cilvēki, kuri kalpo oligarhiem. Viņa teica, ka konkrētām interesēm kalpo arī komisijas eksperti, kā arī vaicāja, kurā viesnīcā top parlamentārās izmeklēšanas galaziņojums. “Man ir aicinājums šo mafiozo struktūru iznīcināt un piebeigt, un darīt to var tikai, mainot pastāvošo varu valstī. Es citas iespējas neredzu,” sacīja pašreizējā politiķe.

Saistībā ar oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes norisi ceturtdien radās nedaudz haotiska situācija. Komisijas sēde atšķirībā no iepriekšjām bija pasludināta par slēgtu, jo komisijas sēdē tika skatīta ierobežotas pieejamības informācija. Atsaucību neguva arī bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietnieces, pašreizējās Rīgas domes deputātes Jutas Strīķes (JKP)aicinājums pārskatīt lēmumu par sanāksmes noturēšanu slēgtā veidā.

Strīķe teica, ka neplānojot atklāt valsts noslēpumu saturošu informāciju un ka “oligarhu lietas” izbeigtā kriminālprocesa materiāli nesatur izmeklēšanas noslēpumu, ziņo LETA.

Savukārt komisijas vadītāja Inguna Sudraba (NSL) un prokurors Māris Leja skaidroja, ka kriminālprocesa materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija. Sudraba teica, ka plāno izmantot šo informāciju komisijas sēdē un neviens no klātesošajiem nevēlas pārkāpt likumu, izpaužot attiecīgo informāciju publiski.

Iepriekšējā

1no21

Nākamā

Aktīvas diskusijas komisijā sākās jau kādu laiku pirms oficiālā sēdes sākuma laika, kad deputātam Artusam Kaimiņam (KPV LV) komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka komisijai nepiederoši deputāti nevar piedalīties slēgtas sēdes norisē. Tomēr Kaimiņš aicināja norādīt normu, kas to liedz, un deputāts sākotnēji bija klāt arī slēgtajā daļā. Aptuveni pēc pusstundas Kaimiņš atstāja komisijas telpas, informējot mediju pārstāvjus, ka komisijas deputāti nobalsojuši, ka viņš nevar piedalīties sēdē.

Strīķe teica, ka komisijas pārstāvis aicinājis viņu parakstīt dokumentu par informācijas neizpaušanu. Ņemot vērā, ka dokumenta teksts vērtējams kā absurds un juridiski nekorekti sagatavots, viņa teica, ka to neparakstīs.

Komisijas vadītāja aicināja mediju pārstāvjus atstāt komisijas telpas, lai varētu sākt slēgto sēdi.

Drīz vien pēc slēgtās sēdes sākuma komisija sāka iztaujāt mazāku skaitu cilvēku un vēlāk pa vienam, tāpēc komisijas sēdi, visticamāk, uz laiku nācās atstāt arī ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, bijušajam KNAB vadītājam Jaroslavam Streļčenokam, pašreizējai KNAB priekšnieka vietniecei Ilzei Jurčai un bijušajam Drošības policijas (DP) priekšnieka vietniekam, Pretterorisma centra vadītājam Jurim Leitietim.

Viņi vairāk nekā stundu stāvēja ārpus komisijas sēdes telpām. Vēlāk gaidītājiem pievienojās arī bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs.

Laikā, kad komisija turpināja uzklausīt Strīķi, deputāts Andrejs Judins (Par!) uz īsu laiku atstāja komisijas telpas, norādot, ka komisija reāli nestrādā, bet tur notiekošais vērtējams kā cirks.

Strīķe savas iztaujāšanas laikā izgāja pie žurnālistiem un pavēstīja, ka komisijas sēdē izsludināts pārtraukums, kura laikā deputāti plānojot tikt skaidrībā par vairākiem sēdes norises jautājumiem. Taču pēc pāris minūtēm bijusī KNAB vadītāja vietniece tika aicināta atgriezties un turpinājās viņas iztaujāšana.

Juraša teiktais komisijā

“Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs ir liels farss, un no tās nav gaidāms objektīvs rezultāts, šodien pēc komisijas slēgtās sēdes žurnālistiem teica bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs.

Ar “oligarhu lietas” sākšanu un izmeklēšanu savulaik nodarbojās vesela komanda, kuru uzraudzīja toreizējā KNAB apkarošanas bloka vadība – KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Jurašs un Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore.

Jurašs teica, ka iztaujāšana notikusi ļoti formāli, un viņam drīzāk licies, ka, tuvojoties komisijas darbības beigu termiņam, viņu vienkārši nevarēja neuzaicināt, taču komisijas darba pievienotā vērtība līdzinoties nullei, ziņo LETA.

Deputāti gribējuši zināt par “oligarhu” operatīvo lietu, taču, ņemot vērā, ka daļai komisijas locekļu nav pielaides valsts noslēpumam, atbildes uz jautājumiem Jurašs nebijis tiesīgs atklāt.

“Man šķiet, ka komisijai ir maz saturīgas vēlēšanās noskaidrot, kādi ir bijuši patiesie cēloņi kriminālprocesa izbeigšanai. Es uz komisiju raugos kā uz lielu farsu. Pats komisijas izveidošanas fakts ir labs, bet slikti tas, kādā veidā tika izvirzīts un apstiprināts komisijas priekšsēdētājs – Inguna Sudraba (NSL). Diemžēl Sudrabai, kura pieminēta “oligarhu” sarunās, bija pašai jāsaprot, ka pastāv interešu konflikts. Tāpat man nav saprotams, kāpēc komisijā kā prokuratūras pārstāvis piedalās prokurors Māris Leja, kurš pats bija kriminālprocesa uzraugošais prokurors. Šim prokuroram bija jāatrodas to personu vietā, kurām jāuzdod jautājumi,” uzsvēra Jurašs.

Jurašs no komisijas negaidot objektīvu darba rezultātu, turklāt Sudraba jau medijos paspējusi nokomentēt lietas izmeklēšanu, pati nemaz vēl neuzdodot jautājumus tiem KNAB darbiniekiem, kuri ar šo lietu strādājuši.

Jurašs atkārtoja jau iepriekš vairākkārt publiski pausto, ka “oligarhu lietas” izmeklēšanā KNAB trūcis prokuratūras atbalsta un pret daļu no toreizējiem KNAB darbiniekiem vērstas represijas ar disciplinārlietu ierosināšanām.

“Atbalstu no prokuratūras mēs nesaņēmām jau no paša pirmā mirkļa, gan veicot operatīvās darbības pasākumus, gan kriminālprocesuālos pasākumus. Prokuratūras vēstījums bija tāds: jūs varat šeit darīt, ko gribat, bet mēs šeit neko neredzam un negribam redzēt. Šāda attieksme no prokuratūras bija maksimāli degradējoša. Pret lielu daļu to darbinieku, kuri bija dzinējspēks, lai lieta virzītos uz priekšu, tika izvērstas represijas, un šie pasākumi bija viens no pamatiem, kāpēc kriminālprocess tika izbeigts,” norādīja Jurašs.

Vaicāts, vai tomēr nesaskata problēmas izmeklēšanas taktikā un izmeklētāju prasmē, piemēram, nenopratinot bijušo politiķi Andri Šķēli un citas personas, Jurašs atbildēja, ka šīs personas bija kriminālprocesā jāpratina, taču viņam un citiem toreizējiem kolēģiem ar lietas izmeklēšanu jau kopš 2012.gada nav bijusi saistība.

Jurašam joprojām neesot skaidrs, kāpēc ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nav atjaunojis izmeklēšanu, turklāt jau tagad esot zināms, ka bijušo politiķu Šķēles un Aināra Šlesera ģimenes legalizējušas savu biznesu uzņēmumā “Rīgas tirdzniecības osta”, par kuru sākotnēji notika izmeklēšana.

Kalnmeiera stāstītais komisijā

No prokuratūras bija pietiekams atbalsts “oligarhu lietas” izmeklēšanai, pēc iztaujāšanas šai lietai izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē paziņoja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

“Domāju, ka, jā,” sacīja Kalnmeiers, atbildot uz vaicājumu par to, vai prokuratūras atbalsts bija pietiekams. Viņš skaidroja, ka nav dzirdējis ne no vienas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonas, ka kaut kādā veidā būtu izpaudusies nepienācīga sadarbība.

Viņš norādīja, ka apgalvojumi par prokuratūras nesadarbošanos esot “klaji nepamatoti”. Prokuratūra sadarbojās arī operatīvās darbības jomā, sacīja ģenerālprokurors, reizē piebilstot, tā ir atsevišķa tēma plašākai sarunai.

Kalnmeieram tika taujāts par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietnieces Jutas Strīķes izteikumu: “Ja ģenerālprokurors uzskata, ka kādai nozīmīgai lietai (..) nav jānonāk tiesā, neviena tiesībsargājošā iestāde to nevar panākt.” Ģenerālprokurors uz to atbildēja, akcentējot, ka tas atkal ir klajš apgalvojums bez jebkāda faktoloģiskā pamatojumu. “Kad es neesmu atbalstījis izmeklēšanu?” retoriski vaicāja tiesībsargājošās iestādes vadītājs. Kalnmeiers piebilda, ka pēc tam, kad Strīķe bija saņēmusi viņa atteikumu iesaistīties nosacītajā cīņā pret toreizējo KNAB vadītāju Jaroslavu Streļčenoku, tad arī “kļuvu par ienaidnieku”.

Amatpersona uzskata, ka “oligarhu lietas” izmeklēšana tika veikta kvalitatīvi. Kļūdas vienmēr varot atrast, bet būtiskus trūkumus viņš izmeklēšanā neskata. Ģenerālprokurors norādīja, ka, cik viņam zināms, izmeklētāji apzināja “pamatā visu” atbilstoši iespējām.

Taujāts par virkni liecinieku nenopratināšanu, viņš norādīja, ka tas ir jautājums izmeklēšanas grupas vadītājam. Viņš sīkāk atturējās to komentēt, jo neesot lasījis attiecīgās lietas materiālus.

Kalnmeiers sacīja, ka sēdē viņam tika uzdoti vispārīgi jautājumi, jo “oligarhu lietas” kriminālprocesā ģenerālprokurors nekādas procesa virzītāja funkcijas nav veicis. Vairāk tika runāts par darba organizāciju, arī attiecībā uz konkrēto lietu.

Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota 2017.gada jūlijā.