Četru gadu laikā kopš lielveikala Maxima sagrūšanas notikušas apjomīgas pārmaiņas būvniecības, sabiedriskās drošības un civilās aizsardzības jomā, aug būvniecības projektos iesaistīto pušu izpratne par atbildību.
PROVIDUS ceturto gadu publisko monitoringa rezultātus par valsts līmeņa normatīvo aktu grozījumiem, kas labo Zolitūdes traģēdijas izgaismotās sistēmiskās kļūdas, seko līdzi cietušo atbalstam, būvniecības uzraudzības kvalitātes celšanai un civilās aizsardzības uzlabošanai.
Uzraudzība ļauj secināt, ka kopš 2014.gada līdz šim brīdim
1 sākts pildīt lielāko daļu uzdevumu, lai kontrolētu būvju drošību un plānotu plašāku sabiedrības izglītošanu par rīcību krīzes situācijās;
2 uzlabotas sabiedrības līdzdalības iespējas būvniecībā, kvalifikācijas kontrole būvniecības speciālistiem;
3 vēl aizvien trūkst kompleksas pieejas labākajiem risinājumiem, taču noteikts obligāts pienākums evakuēties trauksmes gadījumā;
4 notiek efektīvāka publisku ēku būvniecības kontrole, izveidots atbalsta mehānisms cietušajiem, noteikta konkrēta atbildība katastrofu situācijās. Joprojām būtiskas reformas nepieciešamas nozares iekšējā kontrolē.
Uzraudzības rezultāti pieejami www.providus.lv/zolitude
Cietušo tiesību aizsardzībai ir izveidots īpašs atbalsta mehānisms, lai ikviens iedzīvotājs varētu saņemt valsts palīdzību gadījumā, ja ir cietis noziedzīgā nodarījumā. Papildināts tiesiskais regulējums, kas palīdz noteikt, vai persona uzskatāma par cietušo. Ar Krīzes centra Skalbes atbalstu darbojas bezmaksas informatīvais tālrunis “Palīdzības dienests nozieguma upuriem” 116006 un interneta vietne www.cietusajiem.lv.
Vēl būtu jāveido kopēja izpratne par to, ko saprotam ar “palīdzību krīzes situācijā”, un jārūpējas, lai pašvaldības tām uzticēto uzdevumu izpildē rīkotos pēc vienotiem noteikumiem.
Būvniecībā no sabiedrības drošības viedokļa redzamākais paveiktais saistīts ar publisku ēku būvniecības un ekspluatācijas efektīvāku kontroli, ko pilda Būvniecības valsts kontroles birojs. Nozīmīgs solis procesu caurspīdīguma un efektīvas uzraudzības sistēmas ieviešanai dzīvē ir Būvniecības informācijas sistēma, kaut arī tā vēl nesniedz pienācīgu informāciju, lai kontroles darbā iesaistītu arī plašāku sabiedrību.
Vienlaikus obligāta principa “Konsultē vispirms” ieviešana pirms būvniecības ieceres sagatavošanas sekmētu dokumentu atbilstīgu izstrādi, novērstu šķēršļus un kavējumus ieceres veiksmīgai izpildei. Būtiski, lai visi būvniecības nozarē iesaistītie savu darbu plānotu, īstenotu un kontrolētu ar vienādiem noteikumiem.
Civilās aizsardzības jomā 2016.gadā Ministru kabinets pieņēma grozījumus ugunsdrošības noteikumos, kas nosaka pienākumu personām evakuēties no ēkām trauksmes gadījumā. Evakuācija kļūst par ierastu rīcību. Ir papildināts civilās aizsardzības likums, kas kopā ar vairākām līdzīga rakstura izmaiņām nosaka konkrētu atbildību iestādēm katastrofu situācijās, kā arī paredz jaunu pašvaldību un pilsētu sadarbības teritoriju veidošanai. Civilās aizsardzības prasmju stiprināšanai no 2018.gada civilās aizsardzības kurss tiks mācīts izglītības iestādēs.
Tomēr būtiskākie nepieciešamie ieguldījumi, kas ietekmē atbildīgo dienestu spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām, it īpaši mazāk apdzīvotās vietās, šobrīd ir tikai uzskaitīti, un papildus nepieciešamais finansējums ugunsdzēsības depo atjaunošanai un būvniecībai vēl tikai tiek meklēts. Nav arī izveidota efektīva atbalsta sistēma brīvprātīgo ugunsdzēsēju rīcībai.
Domnīca PROVIDUS sadarbībā ar Latvijas Radio aicināja uz sarunu ekspertus, lai atskatītos uz paveikto četros gados pēc Zolitūdes traģēdijas tās izgaismoto kļūdu novēršanā un vērtētu, kas vēl darāms, lai Latvijas sabiedrība varētu justies droša. Joprojām reformas nepieciešamas mērķtiecīgākā nozares iekšējā kontrolē, bažas rada arī nepietiekami saskaņota rīcība, secina domnīcas PROVIDUS aptaujātie eksperti.
Pagaidām nav neviena komentāra