Nedrīkst veselības finansējuma pieaugumu budžetā ierakstīt tikai ar vienu skaitli!

Iepazīstoties ar budžeta projektu, ar pārsteigumu konstatēju, ka Paskaidrojumu daļā par 2018. gada budžetu 29. Veselības ministrijas sadaļā 797. lpp., atspoguļotais Veselības aprūpes finansējums 2016.-2020. gadā vēl arvien svārstās tradicionālajās 800 miljonu robežās: 2016. gadā – 799 713 478 eiro, 2017. gadā – 785 676 280 eiro, 2018. gadā – 809 750 255 eiro, 2019. gadā, 2020. gadā – 802 055 995 eiro. Un tālāk dokumentā arī visa 2018. gada veselības budžeta detalizācija (cik konkrēti būs ambulatorai, stacionārai aprūpei, mediķu algām, rezidentu apmācībai, rehabilitācijai utt.) tiek veikta no tradicionālajiem 800 miljoniem.

Taču Veselības un Finanšu ministriju prezentācijās nemitīgi runa par citiem skaitļiem, kuri izriet no veselības budžeta pieauguma par divsimt miljoniem eiro 2018. gadā. Kur tad budžeta likumprojektā ir apslēpts šis pieaugums? Meklēju tālāk un ar vēl lielāku pārsteigumu konstatēju, ka viss šis pieaugums ierakstīts tikai ar vienu vienīgu skaitli – 198 702 674 eiro! To var atrast Paskaidrojumos par 2018. gada budžetu 74. resorā “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 883. lpp. un likumprojekta “Par valsts budžetu 2018. gadam” 4.pielikuma 198. lpp. Uzreiz aiz “Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem”, kuru ierakstīšana budžetā ar vienu skaitli ir loģiska un saprotama, jo nevaram precīzi paredzēt dabas katastrofas un olimpiešu uzvaras.

Taču veselības aprūpe tiek detalizēti plānota. Izrādās, ka 2018. gada sākumā šie 198 702 674 eiro tiks sadalīti ar Ministru kabineta rīkojumu pēc Veselības ministrijas ieskatiem! Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola debatēs par 2018. gada budžeta projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā sauca veselības finansējuma izaugsmes skaitļus, kuru budžeta projektā nemaz nav. Pamatojot veselības budžeta izaugsmes sadalījumu, uz Budžeta komisiju veselības ministre Anda Čakša atnesa A4 lapu bez nosaukuma un paraksta, tā saucamo “nepapīru” (“non paper” pēc diplomātu žargona). Par šo sadalījumu Ministru kabinets vēl kaut kad lems.

Necaurspīdīgi, bez parlamentārajam debatēm tiks sadalīta naudas summa, kas pārsniedz visu, 181 979 248 eiro lielo, Latvijas Kultūras ministrijas budžetu! Ļoti svarīgi ir tas, ka turpinās ar skaitļiem budžetā nepamatoti solījumi, nav budžetā nostiprinātas konkrētās izaugsmes summas, lai, piemēram, mediķi noticētu sagaidāmai algu palielināšanai 2018. gadā. Man nav ko viņiem parādīt!

Pieredze ar uzticēšanos Veselības ministrijas solījumiem nav tā labākā. Tā Valsts kontroles veiktā revīzija “Vai ambulatora veselības aprūpes sistēma ir uzlabojama?” (2017. gada janvāris) starp citiem trūkumiem parādīja, ka ministrija nepilda pašu izstrādātos normatīvos aktus. Valsts kontrole revīzijā izlases veidā vērtēja 39 politikas plānošanas dokumentos noteiktos pasākumus un secināja, ka 31 no tiem nav ieviests. Un vairākumā gadījumu naudas trūkums nebija galvenais iemesls.

Netiek pildīts arī 2017. gada 31. maijā ar MK rīkojumu Nr. 269 pieņemtais “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017.–2020. gadam”, kur ir skaidri ierakstīts 14,6 miljonu eiro pieaugums jauno, inovatīvo kompensējamo medikamentu ieviešanai. Tas ir Ministru kabineta rīkojums ar Ministru prezidenta Māra Kučinska parakstu. Netiek pildīts un viss. Plāni uzlabot onkoloģisko slimnieku ārstēšanas iespējas, pielietojot personalizēto terapiju, paliek uz papīra. Tam es nevarēju piekrist nekad, taču cēloņus bija iespējams izprast: naudas veselībai trūka katastrofāli, finansēšanas “deķis” ir plāns, lai dzēstu ugunsgrēkus, jābūt iespējai naudu operatīvi “pārsviest” no vienas pozīcijas uz otru.

Taču tagad nauda ir! Kā veselības budžeta papildinājums nāk atjaunotās Latvijas vēsturē neredzēta divsimtos miljonus mērāma summa. Tāpēc nedrīkst turpināt šo slepenību. Parlamentam jābūt pārliecinātam par veselības budžeta pieauguma sabalansētu un lietderīgu izlietojumu.

Un ir visas iespējas to izdarīt uz “Valsts budžeta 2018. gadam” un “Vidēja termiņa Valsts budžeta 2018. – 2020. gadam” pieņemšanu Saeimā otrajā lasījumā. Vēl pavisam nesen – 2018. gada 7. augustā – Ministru kabinets pieņēma Veselības ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu “Par veselības aprūpes sistēmas reformu” (MK rīkojums Nr. 394), kur precīzi sadalīts divsimt miljonu pieaugums veselībai pa tēriņiem, prioritātēm, programmām un vajadzībām. Garās tabulās var visu redzēt. Balstoties uz šo Ministru kabineta rīkojumu, esmu sagatavojis un iesniedzis priekšlikumus otrajā, galīgajā lasījumā papildināt likumprojektus “Par valsts budžetu 2018. gadam” un “Par vidēja termiņā valsts budžetu 2018.–2020. gadam” ar detalizētu papildus finansējuma veselībai sadalījumu. Pacientiem un mediķiem jāzina kur un cik finansiāli liels uzlabojums būs, bet Saeimai jāsaglabā tiesības veikt ne tikai likumdošanas darbu, bet arī parlamentāro kontroli par tā izpildi. Šeit ir nepieciešams arī sabiedrības viedoklis un atbalsts.