Mēs dzīvojam laikā, kad straujā globalizācija, tehnoloģiju attīstība un informācija plūsma pastiprina konkurenci un neļauj uzņēmumu vadītājiem atslābt, bet liek nemitīgi domāt, kā pilnveidoties un saglabāt jau iekarotās pozīcijas. Ja vēlies būt starp veiksmīgajiem – tas prasa laiku, finanšu resursus, jaunas zināšanas. Tomēr ne vienmēr viss ir tik sarežģīti, ja saimnieko gudri un tālredzīgi. Saimniekot gudri nozīmē saimniekot efektīvi. Šodien efektivitāte ir drošs ceļš uz uzņēmuma un katra profesionāļa nosprausto mērķu sasniegšanu.
Mūsdienu ekonomikas teorija balstās atziņā par ekonomisko procesu dalībnieku racionālu uzvedību. Tas nozīmē uzlabot rezultātus ar esošajām izmaksām vai samazināt izmaksas ar esošajiem rezultātiem, jeb darboties izdzīvošanas un rentabilitātes režīmā, ja uzņēmums vēlas saglabāt savu konkurētspēju. Jau 18. gadsimtā Bendžamins Franklins sacīja, ka izvairīšanās no nevajadzīgām izmaksām (Waste) nes lielāku peļņu, nekā pārdošanas palielināšana. Nevajadzīgās izmaksas ir ne tikai nauda, bet arī laiks, darbības, uzkrājumi u.tml., atkarībā no nozares. Reizē jāatceras, ka pievienotā vērtība ir vienīgais, par ko vēlas maksāt klients. Ar ko sākt?
Efektivitāte – uzņēmumu šodienas prioritāte
Uzņēmuma efektivitātes uzlabošanai ir jābūt Latvijas uzņēmumu šodienas prioritātei, īpaši, ja vēlamies ražot un veidot eksportspējīgus produktus un pakalpojumus, kas spēj izturēt konkurenci arī ārpus Latvijas. Ir ļoti būtiski atrast formulu, kā darboties efektīvāk un produktīvāk, lai ar tiem pašiem resursiem spētu izdarīt vairāk. Tai jābūt mērauklai, ar ko nomērīt sasniegto.
Vispirms jāsāk ar patiesu vēlmi sākt veikt uzlabojumus, būt gatavam tos ieviest pārvarot grūtības, kādas neizbēgami parādīsies. Ārēja palīdzība dod tikai īstermiņa uzlabojumus, būtiski ir sekot savam plānam un no tā neatkāpties. Praksē bieži esmu sastapusies ar gadījumiem, kad pārmaiņu veikšana uzsākta ar lielu entuziasmu, taču sastopoties ar pirmajām grūtībām, uzņēmums ieslīgst vecajā un tik ierastajā rutīnā. Pirmajā brīdī pārmaiņas nekad nav ērtas, bet tas arī nav un nevar būt uzņēmuma vai tā vadītāja mērķis.
Darbinieks – nozīmīgs elements pārmaiņu īstenošanā
Optimizācija noteikti nevar notikt uz darbinieku rēķina. Gluži pretēji – uzņēmuma vadītājam ir jāmotivē darbinieki dažādos iespējamos veidos, nevis tikai jākontrolē. Viņi ir jāiesaista vīzijas radīšanā, mērķu īstenošanā un lēmumu pieņemšanā, uzsverot ikviena cilvēka nozīmību pārmaiņu panākšanā. Skaidrošana, pārliecināšana un personiskais piemērs ir vienīgais ceļš darbinieku domāšanas maiņai. Vadītājam ir jāpalīdz padotajam attīstīties profesionāli un paaugstināt viņu pašcieņu. Ne mazāk svarīgas līdera īpašības ir spēja saprast citus, atrast kopīgu valodu un veidot attiecības ar dažādiem cilvēkiem. Pārmaiņu vadītājs ar šādām īpašībām būs spējīgs efektīvi vadīt pārmaiņas, motivēt padotos mērķa sasniegšanai un atrast katra darbinieka vietu un pienesumu pārmaiņu īstenošanā.
Uzlabojumu veikšanā galvenais klupšanas akmens parasti ir īstermiņa domāšana, jo cilvēkam ir dabiska tendence atgriezties pie ierastās kārtības. Svarīgākā pārmaiņu komponente ir mainīt darbinieku domāšanu tā, lai tā sniegtu labumu ne tikai pašam uzņēmumam un tā darbiniekiem, bet arī sabiedrībai.
Uzlabojumi ir paveicami bez nozīmīgām izmaksām
Pareizi izvērtējot procesus uzņēmumā, uzlabojumi ir paveicami bez nozīmīgām izmaksām. Pasaulē plaši atzītās „Lean” metodes ir veids, kā uzņēmums var sākt savu ceļu uz efektivitātes celšanu. Piemēram, „Lean” „5S” metodes izmantošana ir pats mazākais un visvieglākais, ar ko uzņēmums var sākt pārmaiņu ieviešanu un darbinieku domāšanas izmaiņas. Tie būs visiem ātri pamanāmi un patīkami uzlabojumi: tīra un sakārtota darba vide, standartizācija, vizualizācija u.c. Savukārt ieviesto uzlabojumu un izmaiņu noturēšana veicinās darbinieku domāšanas maiņu ilgtermiņā.
Vieni no svarīgākajiem vadītāju instrumentiem – ne tikai procesu plūsmas izvērtējums, bet arī darbinieku efektivitātes mērījumi. Procesu standartizācija ir viens no veidiem, kā visvieglāk novērtēt izpildes efektivitāti, turklāt tas palīdz novērst arī kvalitātes problēmas, samazina materiālu atbirumu, izlīdzina ražošanas plūsmu un slodzi, jo izlietotās pūles tiek tērētas tikai, lai nodrošinātu klienta vēlmes, nevis, piemēram, piedāvātu kādus uzlabojumus, kas klientam vispār nav nepieciešami un neinteresē. Šādi iespējams uzlabot naudas plūsmu un nodrošināt efektīvu krājumu pārvaldīšana, savukārt produktivitātes uzlabojumi palielina ieņēmumus, kā arī atbrīvo resursus jaunu produktu ražošanai.
Smelties pieredzi no citiem
Lai gan mūsu kultūrā nav pieņemts pārlieku lielīties ar sasniegumiem, taču viena no veiksmes atslēgām ir komunikācijas ar citiem uzņēmumiem un labākās prakses pārņemšana un pielāgošana sava uzņēmuma vajadzībām. Tikai daloties ar saviem veiksmes vai neveiksmes stāstiem, mēs varam augt un mācīties viens no otra!
Autore ir biznesa efektivitātes asociācijas eksperte, AS „HanzaMatrix Lean” manedžere
Pagaidām nav neviena komentāra