Sācies krīzes izmisumā kā mazs saldumu mājražošanas uzņēmums bankrotējušas kafejnīcas vietā, Taste CAPS! spējis iekarot Latvijas korporatīvo dāvanu nišu un audzē spēkus eksportam
Šokolādes ražotājiem gads ir kā deviņu mēnešu grūtniecības un gatavošanās laiks. Septembrī sākam dzimt Ziemassvētkiem. Katru gadu olimpiskās spēlēs – skaistāk, labāk, vairāk! Tikai 24. decembrī kļūs zināmi rezultāti, smaida uzņēmuma Taste CAPS! vadītāja Ilze Garanča. Kāds klients pasūtījumu iedevis jau augustā, sakot – lai būtu laikus. Otrs piezvanījis: «Cik daudz dāvanu vajadzēs, šogad gan pateiksim laikus – novembra beigās.» Ilzi šādas realitātes nobīdes nepārsteidz, viņa rāmi secina, ka tāda ir cilvēka daba. «Ir arī tādi klienti, kas attopas – parīt ir Ziemassvētki, vai jums ir? Ja mēs esam bijuši tik gudri, mums ir. Varam noķert pēdējā brīža pasūtījumus. Turklāt pasūtot viņi pat vairs īsti necer, bet tomēr dabū! Iedomājieties, kā viņi pēc tam jūtas!»
Reizēm pēdējā brīža izmisums izvēršas pat patīkamā pārsteigumā. «Viena meitene tieši tā – gribēja 50 šokolādes konfekšu kastītes dāvanai klientiem. Kāds viņai tikko bija atteicis pasūtījumu, arī mums noliktava bija kā izslaucīta. Sacīju: mums ir mandeļu cepumi, ņemiet, būs labi! Viņa paņēma, jo nebija, kur sprukt, bet nākamajā dienā atsūtīja milzīgu rožu pušķi. Teica: tas bija vēl labāk nekā iepriekš pasūtītais, no klientiem dzirdējām tādas uzslavas!»
Pilnībā bez kredītiem
Stāsts, kā Ilze pievērsās saldumu ražošanai nemaz nav tik vienkāršs. Pārtikas ražošanas inženiere septiņus gadus strādājusi Rīgas rauga fabrikā, bijusi arī pārdošanas nodaļas vadītāja, bet treknajos gados izmēģināja spēkus privātajā biznesā. Ar draugiem Vecrīgā atvēra kafejnīcu, līdzīgu izveidoja arī t/c Olimpija. Gardēžu sendviči, savas pesto receptes, pamatīgas investīcijas aprīkojumā. Diemžēl sākās dižķibele, klienti nenāca. Bizness bija jāslēdz.
«Bet pieredze uzņēmējdarbībā – ļoti vērtīga, man iepatikās,» Ilze runā bez žēlabām. Viņai tobrīd mājās bija trīs mazi puikas ar nelielu vecuma starpību: nepilns gads, divi un četri. «Bija ļoti svarīgi, lai redzu, kā aug mani bērni. Tajā brīdī arī visas iestādes tika slēgtas, sašaurinājās… Tātad – ražošana būs mājās. Nākamo biznesu sākšu ar nulles investīcijām. Pirmā doma – kā Austrijā cepšu bulciņas un siltas no rīta uzkarināšu klientiem uz durvju rokturiem.»
Tad pati dzīve piespēlēja citu ideju. Lai ekonomētu naudu Ziemassvētku dāvanām, Ilze 2008. gada nogalē draugiem, radiem un kaimiņiem uztaisīja šokolādes trifeles. «Skatījos internetā, uz mājas plīts bļodās mācījos temperēt šokolādi – lai sanāktu spīdīga, tā ir jānotur noteiktā temperatūrā, 32 grādos. Šajos katlos temperatūra automātiski turas uz 32 grādiem, lielākās ražotnēs viss ir pavisam automātiski,» Ilze vērš uzmanību uz ierīcēm darbnīciņā VEF rajonā, kur notiek mūsu saruna. Apkārtējie jau zinājuši, ka viņai ir saldais zobs, lieliski padodas kūkas. Nepatīk standarta veikalu ražojumi, kur mandeļu cepumi lielākoties sastāv no miltiem, bet konfektes – tīrs cukurs. «Pagaršojiet, te miltu nav nemaz, ir vienīgi samaltas mandeles karamelē,» viņa sniedz kraukšķīgu apli. «Šokolādes trifelēm mēs vēl joprojām tikai samaļam sukādes, sajaucam šokolādi un saldo krējumu, viss! Varbūt tieši tāpēc, ka papildus neliekam neko, pat biešu krāsvielu, garša arī saglabājas dabīga.»
Kad kaimiņi, kuriem viņa svētkos uzdāvināja trifeles, apvaicājās, kurā veikalā tās var nopirkt, Ilze saprata – jātaisa! «Pasūtījumi auga lēnām. Galvenais dzinulis – visi, kas pagaršoja, teica: «O, cik garšīgi!»» Tas bijis moto uzņēmuma pirmsākumos: cilvēkiem garšo šīs konfektes, ir jāiztur!
Ar paziņu starpniecību viņa atrada uzņēmumu Poligrāfijas aģentūra, kas visus šos gadus ražo Taste CAPS! iepakojumu. «Viņi ar manām konfektēm uztaisīja sava uzņēmuma darbiniekiem korporatīvo dāvanu. Tad es sapratu, ka ir tāda niša,» Ilze ir vaļsirdīga. «No tā laika mūsu pamatbizness ir korporatīvās dāvanas: balta kaste, uz kuras uzņēmumi liek virsū savu logo. Pati uzņēmumu nodibināju 2010. gadā.»
Neveiksme iepriekšējā biznesā nozīmēja, ka viņai vairs nebija pieejami kredīti. Parāds bankai par kafejnīcai iegādātajām iekārtām, Ilze bija melnajā sarakstā. «Acīmredzot liktenis. CAPS! ir izaudzis no tā, cik mēs sastrādājam. Labi vien ir.»
Toties viņai netika liegta iespēja startēt Valmieras biznesa inkubatorā, kur kā līdzfinansējumu varēja dabūt palīdzību zīmola nosaukuma, dizaina un mājaslapas izstrādē. Bija ambiciozi plāni iekarot ārzemju tirgus, tāpēc pirmais uzņēmuma nosaukums Ilzes saldumi jau bija kļuvis par Ilze’s Sweets. Valmierā tapa CAPS! «Skaists mirklis, noķerts saldumos,» apcerīgi saka Ilze. «No angliskā captured moments. Mēs te sēžam, un tas ir viens mirklis. Tikai nebija brīvs domēns Caps.com, tāpēc izdomājām uzņēmuma nosaukumu Taste CAPS! – atkal ar domu par eksportu.»
2010. gada Ziemassvētkos viņai jau bija neliela ražotne Rīgā. «Mani vēl «mazu» no mājas izcēla Swedbank. Domāju par korporatīvajām dāvanām – kurš gan varētu ņemt daudz? Dabūju Swedbank mārketinga cilvēku, piezvanīju: «Te Ilze, kas ražo konfektes.» Aizgāju ciemos ar konfektēm un pēc pusstundas iznācu ārā ar pasūtījumu. Nevarēju tam ticēt! Pēc tam sapratu – katram uzņēmumam ir svarīgi būt pirmajam, pārsteigt klientus ar kaut ko, kā nevienam citam vēl nav. Tas pavasaris vēl bija krīzes laiks, bet Swedbank vēra vaļā jaunas filiāles. Kā jauna filiāle, tā manas kastītes. Nopirku savu pirmo blenderi. Ne viņi, ne kāds cits man nav iedevis kredītu, bet ar pasūtījumiem sadarbojamies joprojām. Ar visām bankām un telekomunikāciju uzņēmumiem ir bijusi sadarbība, ar vairākiem IT uzņēmumiem.»
Lielā dzīves skola
Taču cīņa par eksistenci vēl nebija galā. «Te man jāpastāsta, kā radās Šokolādes fabrika CAPS!,» Ilze pamet intrigu. «Bija moments, kad bija darbinieki un telpas, bet janvārī pasūtījumi – nulle. Kur sprukt? Ja piedāvā savu ražojumu pilnīgi nepazīstamam cilvēkam, viņš vienkārši noliek klausuli. Tad censone izdomājusi āķīgu uzrunu. «Labdien! Te Ilze Garanča no Šokolādes fabrikas CAPS!» Latvijā ir šokolādes fabrika Laima. «Kā, mums Rīgā ir šokolādes fabrika Caps?» sarunas biedrs jautā. «Jā?» Es jau viņu esmu noķērusi vismaz uz otro teikumu.»
Sajūta, ka nav finansiāla pamata, bijusi biedējoša, bet beznaudas situācija iemācījusi atrast risinājumus. «Vai zināt, kas ir karstās pannas efekts? Kad ļoti ātri jāskrien. Tā mums mācīja kādā seminārā – jaun-s uzņēmums var attīstīties, vai nu piesaistot investorus, vai izmantojot karstās pannas efektu. Investorus mēs nevarējām dabūt, tātad atlika vienīgi tas.»
Vairāk nekā jebkad mūžā Ilze attīstīja komunikācijas prasmes. «Ja man prasīja kaut ko pateikt, es visur runāju. Ja aicināja – visur gāju. Ieguvu kontaktus, cilvēki palīdzēja. Tā tiku pie mentores uzņēmējas Aivas Vīksnas, eksportā – Ineses Andersones. Vienmēr vajag uzdrīkstēties prasīt ieteikumus tiem, kas kaut ko jau ir darījuši. Ir tādi, kas ir laimīgi palīdzēt. Komunikācija ar šādiem cilvēkiem bieži vien ir vairāk nekā iedota nauda. To var arī iztērēt ne tik lietderīgi. Bet saspīlētā situācijā, ja ir zināšanas, katrs eiro, iespējams, aizies tur, kur varētu nest uzņēmumam atdevi.»
Ilze šo biznesu uzskata arī par lielisku dzīves skolu. «Naudas joprojām daudziem citiem ir vairāk, bet, ja peļņu varētu mērīt attiecībās ar sadarbības partneriem un klientiem, tā man ir tāda, ka dvēsele dzied.»
Maza, pilna konfektēm
Taste CAPS! apgrozījums pagājušogad bija 120 000 eiro, ik gadu tas pieaug par 20%. Visu gadu ražotnē ir četri cilvēki, uz Ziemassvētkiem tiek pieņemti papildspēki. Pirmā darbiniece, kam Ilze brauca pakaļ vēl mājražošanas periodā, strādā joprojām.
Anda Penka izdomā imidžu – mājaslapu, dizainus, Ilze iepazīstina ar kolēģi. Korporatīvajām dāvanām jābūt radošām, katru gadu kam citam, viņām kopā ar klientiem ir jāmeklē risinājumi.
«Arī saldumiem ir mode. Bija modē mafini, makarūni, tagad – eklēri. Bet mēs ar šokolādi kā filmā Ceplis – bijām, esam un būsim,» atkal dzirdams Ilzes humors. «Tā ir eksistējusi jau 4000 gadu pirms mūsu ēras, bet mums ir jāpanāk, lai ir pārsteigums, attaisot kasti. Iepakojums ir ļoti būtisks. Taisām nevis lielu kasti ar četrām konfektēm pa vidu, bet nelielu 16 konfekšu kasti, pilnu ar konfektēm. Mūsu kastes var lidot, tās somā neaizņem daudz vietas.»
Saldumu pārīši – lai divi sarunas biedri var našķoties, viņa atver kārbu. Tā pati 2008. gada Ziemassvētku trifele a la Serenāde: žāvētas plūmes, aprikozes, rozīnes. Cidonija ar ķirbi. Ābols, karamele un ziedputekšņi. Rudzu rupjmaizes un dzērveņu trifele – bērnības rupjmaizes kārtojums. Trifele ar upenēm, pīlādžu trifele un konfekte ar Kaukāza plūmītēm, ko Taste CAPS! piegādā Richberry no Ventspils. «Mandeļu kanēļa trifele radusies tāpēc, ka mana draudzene tādu gribēja, rabarberiem piparmētru es pati pieliku, jo man bija par saldu. Viss ir pārskatāms. Zinām pat meiteni, kas loka mūsu kastes, un cilvēkus, kas atved ogas,» pasmaida Ilze.
Ko viņa grib ieteikt lasītājiem? Cik vien iespējams, rakstīt labās atsauksmes savējiem, Latvijas uzņēmējiem! «Nevar zināt, kurā brīdī tas ir palīdzējis uzņēmumam noturēties pie dzīvības. Ir bijis tā, ka mums neiet, esmu sliktā noskaņojumā, bet atveru e-pastu, un viena meitene raksta: jūsu cidoniju trifeles ir dievīgas un par mandeļu cepumiem varētu pārdot dvēseli. Korporatīvie klienti ir daudzkārt teikuši, ka viņi ar mums jūtas droši.»
Taste CAPS! saldumi jau ir nopērkumi Stockmann, Rimi Klētī, Zaļajā govī, Būņās, Pienenē. Mazie veikali turklāt esot platforma, kur cilvēki atrod šīs konfektes korporatīvajām dāvanām. Tās ir ceļojušas arī uz Lietuvu un Igauniju, ir iestrādes eksportam uz Skandināviju un Angliju, skats tiek vērsts Vācijas virzienā, stāsta Ilze. Būs!
«Saku, ka esmu nelabojama saldummīle un nelabojama optimiste. Kad vēl biju mājražotāja, ar mazo cepeškrāsniņu sacepu 80 000 mandeļu cepumu Radisson SAS viesnīcai, ko likt klientiem uz spilveniem. Divus mēnešus bez miega, bet varēju. Ir vērts aiztaisīt acis un skriet, pārvarēt bailes. Ja es varu kaut ko dot šai pasaulei, tie ir saldumi. Tas ir tas, kas man sanāk dzīvē vislabāk.»
Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
«Es ļoti ticu savam produktam. Tas ir foršs, dabīgs, veselīgs un garšīgs, tam tikai vajag nonākt līdz cilvēkiem.»
Lielākā kļūda, kas devusi mācību
«Ja skaistais mērķis nekorelē ar skaitli Excel tabulā, tad tu esi ļāvies ilūzijām un sapņiem. Plānojis ienākumus, kādiem tiem teorētiski vajadzētu būt, nevis kādi tie ir realitātē.»
Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
«Tikpat svarīgi kā noticēt sev un darīt ir uzdrīkstēties nedarīt, pārtraukt, pateikt: man nesanāca. Visiem veiksmes stāstiem apakšā ir asaru jūras.»
Komentāri (30)