Pašvaldības biznesā – dārgs eksperiments nodokļu maksātājiem, tirgus kropļošana

Par Tukuma novada domes lēmumu atkritumu apsaimniekošanā

Par spīti tam, ka Konkurences padome un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) jau gadiem asi kritizē pašvaldību iesaistīšanos privātajā biznesā, ir vietvaras, kuras to dara, ignorējot gan iedzīvotāju intereses, gan uzraugošo institūciju aizrādījumus.

Viens no skaļākajiem piemēriem ir Tukuma novada dome, kura bez konkursa rīkošanas ir nolēmusi atkritumu apsaimniekošanu uzticēt pašvaldības uzņēmumam SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra””. Lai gan līgums ar pašreizējo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu beigsies tikai nākamā gada martā, Tukuma novada dome lēmumu par šī pakalpojuma uzticēšanu pašvaldības uzņēmumam “Piejūra” pieņēma ļoti zīmīgā laikā – pēdējā domes sēdē pirms pašvaldību vēlēšanām.

Vietējās domes deputātiem “Piejūru” par labāko atkritumu apsaimniekotāju Tukuma novadā netraucēja atzīt fakts, ka pašvaldībām piederošais uzņēmums, iespējams, 2016. gadā ir izvairījies no dabas resursu nodokļu nomaksas vairāk nekā 100 tūkstošu eiro apmērā, kas ir ieturēti no iedzīvotājiem, bet nav pārskaitīti valsts budžetā. Pašlaik informācija ir nosūtīta izvērtēšanai gan Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijai un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai, gan Valsts kontrolei.

Tukuma novada domes deputātus it nemaz nemulsināja arī tas, ka “Piejūra” līdz šim ar atkritumu savākšanu nav nodarbojusies un likumsakarīgi, ka uzņēmumam nav nedz nepieciešamās tehnikas, nedz darbinieku. Pašlaik nav skaidrs, par kādiem līdzekļiem pašvaldības uzņēmums tos grasās iepirkt un kā šie apstākļi ietekmēs tukumnieku rēķinus par atkritumu savākšanu.

Spēle ar nevienlīdzīgiem noteikumiem

Tukuma gadījums ir tikai viens no daudzajiem piemēriem mūsu valstī, kad vietvaras grib pārņemt privātā biznesa funkcijas, tādēļ gribu atgādināt LTRK valdes priekšsēdētāja Jāņa Endziņa teikto, ka situācijā, kad privātie uzņēmumi ir spiesti konkurēt ar pašvaldībām, spēles noteikumi ir nevienlīdzīgi un konkurenci kropļojoši, jo vietvarām ir lieli administratīvie resursi. Kā spilgtu piemēru viņš min tieši atkritumu apsaimniekošanas nozari. Latvijas iedzīvotāji labi apzinās visus trūkumus un riskus, tādēļ atzīst – pakalpojumu sniegšanā viņi vairāk uzticas privātajam sektoram.

Vietvaru uzņēmumiem neuzticas

Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un LTRK šī gada augustā publicētā aptauja rāda, ka teju puse jeb 47% aptaujāto uzskata, ka privātais sektors spēj labāk pārvaldīt uzņēmumus nekā pašvaldības. Salīdzinoši tikai 6% respondentu norāda, ka vietvaras to var paveikt sekmīgāk.

Interesanti, ka par galvenajiem neuzticības iemesliem pašvaldības uzņēmumu saimniekošanai tiek minēti augstie korupcijas riski (58% aptaujāto), iecelšana atbildīgos amatos tādus cilvēkus, kuriem nav vajadzīgās pieredzes un zināšanu (46% respondenti), kā arī iespēju, ka šāds uzņēmums būs jāsubsidē no nodokļu maksātāju naudas (41%).

Tajā pašā laikā jau pieminētā Tukuma novada dome ar vērienu izmanto savu administratīvo resursu, lai pašvaldības portālā un avīzē lēmumu nerīkot atklātu un godīgu konkursu pamatotu ar it kā iedzīvotāju neapmierinātību ar pakalpojumu. Līdz šim gan neviens nav redzējis taustāmus pierādījumus šādam apgalvojumam, iepretim mūsu veiktajam Piejūras reģiona klientu apmierinātības pētījumam.

Mūsu aptaujas rezultāti ir publiski, un tajos ir redzams, ka 90% “Eco Baltia vide” klientu atzīst mūs par ērtu sadarbības partneri, bet 94% respondentu norāda, ka pakalpojumu saņemšana ir nemanāma un netraucē ikdienu. Tāpēc aicinu Tukuma un citas pašvaldības nodarboties ar savām primārajām funkcijām, nevis mākslīgi konkurēt ar privāto sektoru.

Autors ir vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Eco Baltia vide” direktors