Taisnīgums ir ticis aizmirsts kā šķira. Mēs esam kļuvuši “akli”, “miglas pūšana acīs” ir tapusi izsmalcinātāka
Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds – tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika un varas mantojuma un mežonīgā kapitālisma sliktākās īpašības.
No šodienas atskatoties uz pēdējiem 30 gadiem, diemžēl nākas secināt, ka reālos varas grožus visu šo laiku un joprojām savās rokās tur bijušie padomju nomenklatūras darboņi un veikli shēmotāji, kuriem “katrā acī zvēro dolāri”, tie nekad nav sapratuši un nesapratīs, kā tas var būt, ka “mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods!”. Padomju Latvija de jure tika likvidēta, taču de facto mēs no tās neesam tikuši pavisam vaļā. Vēl trakāk – kā tas nākas, ka daudzi politiķi un Satversmes aizsardzības birojs ar Maizīti priekšgalā vēl joprojām tik sparīgi sargā tos, kuri sadarbojās un kalpoja Valsts drošības komitejai? Un nav pat runa par kriminālu sodīšanu, bet gan par vēsturiskas patiesības atjaunošanu.
Vēl viens svarīgs jautājums – kādēļ tik svarīgi ir atskatīties pagātnē, ko daudzi šobrīd pārmet un ierosina vairāk skatīties un koncentrēties tikai uz nākotni. Pagātne ir jāapzinās un tā jāpieņem, jāsaprot, kas ir noticis un ko no tā var mācīties. Ja sabiedrība par to runā, tātad ir neatbildēti jautājumi vai melīgas atbildes. Kaut vai Oligarhu sarunas vien ir spilgts apliecinājums tam. Un pagātne neaizies ne no šodienas, ne no nākotnes, kamēr visi rēķini nebūs nokārtoti. Ir tāds teiciens – cilvēks, kurš aizmirsis savu pagātni, spiests pārdzīvot to atkal un atkal, pieļaujot tās pašas vecās kļūdas, līdz izprot un izmaina savu attieksmi un rīcību.
Ceturtā atmoda ir nepieciešama, lai Latvija kā valsts neizzustu. Vai mūsu vecvectēvi savas asinis izlēja velti, cīnoties par Latvijas izveidošanu?
Atmoda jo vairāk nepieciešama arī cilvēku garīgajai izaugsmei – spēt izstumt neliešus no sava vidus, nebaidīties uzņemties risku un atbildību, lai kaut ko izdarītu kopējam labumam. Tikai tad var cerēt, ka arī Latvija neizbēgami uzplauks un par to varēs lepoties ikkatrs.
Jau 2010. gadā Neo, publicējot atalgojumus valsts un pašvaldības iestādēs un uzņēmumos, nepārprotami runāja par Ceturto atmodu. Iespējams, ka sabiedrība tam nebija gatava, pat ja tā jau toreiz bija neizbēgamība. Par Ceturto atmodu ir runājuši, runā un runās. Manā skatījumā tā tiešām ir neizbēgama, lai vai kā to kādam negribētos. Es teiktu, ka tā jau ir sākusies, tikai pašreizējā stadijā tai nav spilgti redzamu ārēju izpausmju – var to dēvēt arī par evolūcijas procesu, kuram ir jāiziet cauri. Katrs no mums ir kādā no pieņemšanas cikla stadijām – 1) normāla eksistence, neapzinoties, ka kaut kas nav kārtībā; 2) uzzinājis, ka kaut kas neesot kārtībā; 3) noliegums – nē, viss īstenībā ir kārtībā; 4) dusmas un agresija, bieži vien attiecībā pret slikto ziņu vēstnešiem; 5) depresija – problēma ir, bet es tur neko nevaru darīt, viss ir bezcerīgi; 6) kaulēšanās – varbūt tomēr kaut kas jādara; 7) slikto ziņu pieņemšana un problēmas risināšana.
Ir dabiski, ka pārmaiņas un nezināmais rada bailes un bažas. Un tikai reizēm un pat ne visi cilvēki ir gatavi pārmaiņām labprātīgi. Tas prasa drosmi un pašapziņu, un, dažkārt tikai stūrī iedzīti, mēs apzināmies, cik stipri vai vāji esam. Ir jāsaprot, ka arī tie cilvēki, kam šābrīža eksistence, pat ja ne ideāla, bet tomēr gana ērta, cīnīsies, lai to paturētu un saglabātu pēc iespējas ilgāk. Cik daudzi no mums ir tādi, kuri gatavi cīnīties par kopēju labumu, ja jūtas relatīvi komfortabli šobrīd? Tas ir morāles aspekts, vērtību un principu jautājums. Citos gadījumos katalizators var būt bezpalīdzības un bezizejas sajūta vai dusmas un dziļš aizvainojums. Ja mēs pieņemam ideju par to, ka vēlamies pārmaiņas, tad vienkārši turpināt peldēt pa straumi neizdosies, būs jācīnās un arī no kaut kā jāatsakās. Un jāapzinās, ka tas var dārgi maksāt. Tad ir jautājums, vai ir ko zaudēt un cik vērts ieguvums.
Nevar cerēt uz uzvaru, ja esi nekāds – neitrāls vai vienaldzīgs, ja esi jau iepriekš nolēmis, ka uzvara nav iespējama, jo tu atsakies no cīņas – fiziskas vai garīgas. Labākā dāvana sliktajiem ir sabiedrības vienaldzība un bezdarbība.
Ja sabiedrības lielākā daļa ir pasīva, pieņem ļauno vērtības un klusējot akceptē nelietīgu rīcību, tad viņiem nav tiesību pat cerēt, ka kaut kas mainīsies. Šobrīd lielākā daļa sabiedrības, pat satiekot reālajā dzīvē visus sliktos personāžus, ieskaitot visus nožēlojamos pakalpiņus, kuri ikdienā ir tepat starp mums – uz ielas, restorānos, darbavietās utt., kuri ir nepārprotami kaitnieki un ļaunprātīgi izmantotāji, ne vien atklāti neizrāda savu patieso attieksmi vai zināšanas, bet pat mierīgi sveicina, laipni smaida un respektē šos sumpurņus un ielikteņus. Izklausās diezgan tālu līdz drosmei un cīņai… Varam tikai cerēt, ka tā ir tālredzīga liekulība, nevis verga padevība un gļēvums. Tomēr ar prieku vēroju, ka arvien vairāk ir tādu, kuri uzdrošinās ne vien neklusēt, bet arī ir gatavi darbībai un jau rīkojas. Katrs mazs solītis un protests pret sistēmu ir maza uzvara. Jā, varbūt šī drosme samulsina pašu un apkārtējos, varbūt neizdodas atrast skaistākos vārdus savas apņēmības formulēšanai, jo ir mazliet bail no savas drosmes un uzdrīkstēšanās. Bet tam nav nozīmes – ja ir saturs, tad formu var pilnveidot.
Var, protams, cerēt, ka Ceturtās atmodas process būs mierīgs un evolucionārs. Taču reālists manī saka, ka tā nebūs – vienā mirklī notiks “sprādziens” un process kļūs revolucionārs. To vēl šobrīd neviens nezina, kas vai kurš būs tas pēdējais salmiņš, kas “salauzīs kamieļa muguru”.
Pašreizējās pseidoelites drošības sajūta balstās uz pieņēmumu, ka cilvēkiem Latvijā ir bezgalīgs pacietības mērs, jo līdz šim viss ir izdevies un viņi iet tālāk un tālāk nesodīti savā visatļautībā. Turklāt arvien brutālāk nostiprinot savas rīcības leģitimitāti likumdošanā, “iebīdot” sev ērtākos “lielākos kretīnus” un “divpirkstu pierītes” tiesībsargājošās, tiesu un citās atslēgas iestādēs ar mērķi izmantot šos resursus tikai un vienīgi savā labā. Ar savu darbošanos šādi sumpurņi demoralizē un diskreditē likumu kā tādu. Un turpinājums būs viņu bezatbildīgās un ciniskās rīcības likumsakarīgs rezultāts.
Taisnīgums ir ticis aizmirsts kā šķira. Mēs esam kļuvuši “akli”, “miglas pūšana acīs” ir tapusi izsmalcinātāka. Un dažkārt rodas jautājums – vai nepieņemams ir fakts, ka mūs muļķo, vai muļķo nepietiekami gudri un tik izsmalcināti, lai neciestu pašcieņa? Vienkārši Oligarhu sarunu publiskošana vairs nepieļauj izlikšanos, un tā ir liela problēma liekulības tirgū.
Ne viss, kas ir likumīgs, ir taisnīgs, un ne viss, kas ir taisnīgs ir likumīgs. Kas notiek, ja robežšķirtne starp taisnīgi un likumīgi kļūst pārāk liela? Vai pie varas esošie pašnāvnieki nemācās no citu kļūdām? Vai tiešām viņi nesaprot, ka, tā spļaujot uz tiem, kas viņus pacietīgi barojuši un pagaidām vēl pieklājīgi skaidrojuši, ka nedrīkst tā uzvesties, var aizspēlēties līdz brīdim, kad galu galā īstenosies plāns Z? Kas to var paredzēt, kas var notikt tad, kad pat visfanātiskākajam pacifistam Latvijā pierādīs, ka nevardarbīgā ceļā šo sistēmu nav iespējams mainīt?
Komentāri (41)
ierados 31.07.2017. 08.36
“Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija.”Tāda sajūta, ka neatkatrība līdzinātos pamestai pilij vai antikvārai mēbelei, pie kuras vajag piepūst vaigus, atrotīt rokas, atjaunot (restaurēt), lai pēc tam lietotu bez rūpēm un raizēm. Pilnīgi aplami, lai nevienam neienāk prātā ne kripatiņa no šā. Man līdz šim brīdim nav skaidra “trešās atmodas” līderu tādu kā Daiņa Īvāna, Andreja Cīruļa, u.c, kuri, kā var nojaust, ievirzījās tādā kā opozīcijā, klusuciešana vai to laiku glorificēšana, kad izšķīrās Latvijas likteņi. Viens ir skaidrs: tā iekārta Latvijā šodien, ko pieņemts saukt par “neatkarību”, tika kārtota ar LPSR tautas priekšstāvju rīcību, kam bija visplašākais LPSR iedzīvotāju atbalsts, jo PSRS kontekstā bija izveidojies moments, radusies tāda iespēja. No šejienes pārliecība, ka mēs visi kopā izcīnijām “neatkarību” (pēdiņās tāpēc, ka priekšstats par jēdziena “neatkarība” saturu bija stipri atšķirīgs tautas un viņas priekšstāvju galvās). Katrā ziņā, atklātības par tā laika “zemūdens” straumēm (Jura Podnieka, Itas Kozakevičas, Ivara Ķezbera mīklainā nāve) līdz šim nav un, kamēr godātie Latvijas Ceļa biedri, Latvijas likteņa celmlauži, devuši klusēšanas zvērestu, arī nebūs. Maz ticams, ka viņiem pašiem kādreiz radīsies vēlme grēksūdzei. Brīnums notiks tad, kad Kremlī nonāks pie atziņas, ka čekistu – komunistu – staļinistu režīms ir tikpat grēcīgs kā hitleriskais nacionālsociālisms (sk. prof. Zubova lekcijas) un notiks nodarītā nožēla un piedošana, kā tas notika Vācijā pēc Hitlera. Visbeidzot, PSRS pieredze mūsu gēnos ir stabili ieprogramējusi dubultas, trīskāršas, daudzsejainas dzīves mākslu. 18 novembra Latvijas elite tika izkauta un izklīdināta, 18 novembra Latvijas iedzīvotāji aizgājuši viņsaulē, mēs nevaram viņus atmodināt, lai apgūtu viņu pieredzi, kas būtu nepieciešams pilnvērtīgai neatkarībai. Atliek jautājums, vai 18 novembra Latvija ir kā apstādināts videoieraksts, pie kā var atgriezties un ko var turpināt, neskatoties uz to, ka pagājis tik daudz laika un viss visapkārt mainījies un turpina mainīties, t.sk. cilvēku domāšana.
13
basta > ierados 31.07.2017. 09.40
to ierados
Vai tas pats Ivars Ķezbers no Čevera grupējuma?
“ka čekistu – komunistu – staļinistu režīms ir tikpat grēcīgs kā hitleriskais nacionālsociālisms”
Viens gudrinieks mums te jau izteicās, ka Staļins nemaz nebija ko labāks par Gorbačovu.
0
edge_indran > ierados 31.07.2017. 15.22
————-ierados:”… Atliek jautājums, vai 18 novembra Latvija ir kā apstādināts videoieraksts, pie kā var atgriezties….”
=======================================================================================
“Acis darba izbijās / Rokas darba nebijās….”
Atliek prasmīgi pastrādāt, tad Padomju Latvijas videoieraksti 50 gadu garumā tiks izdzēsti – un būsim pie 18.novembra atkal atgriezušies.
Pie darba, dāmas un kungi!
https://www.youtube.com/watch?v=eBpqyxRmTdM
Gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laikos celtos mājokļos
LETA,2015.g. 6.augusts. http://www.tvnet.lv/financenet/finansu_zinas/570651-gandriz_70_latvijas_iedzivotaju_dzivo_padomju_laikos_celtos_majoklos
0
basta > ierados 31.07.2017. 10.30
to Skaisle
Nespēju iedomāties Ulmani, lecot kazačoku 9. maijā Sarkanā laukumā, bučojot roku krievu sātanistu sektas virspriesterim, čekas ģenerālim, rādot “prezidenta žestu” represētām sirmgalvēm, cenšoties nelikumīgi iegūt Jūrmalas zemi vai kapu vietu, dāvājot Latvijas teritoriju ienaidniekam, pasludinot noziedznieku par “balto lapu”, utt.
0
basta > ierados 31.07.2017. 10.19
to Skaisle
“18.novebra elite – bļedj – runā tiešu valodu bija tā, kas pieļāva Ulmaņa nākšanu pie vara”
4. maija “elite”: freibergas, zatļeri, dombrovski, pabriki, rinkēviči un kazlovski, būtu Latviju pievienojuši PSRS vēl kādā 35-36. gadā un līdz vācu atbrīvotāju atnākšanai, krievi būtu paguvuši visu latviešus noslepkavot. Paldies latviešu dižgaram, Ulmanim, kurš to novērsa!
0
valdemir > ierados 31.07.2017. 15.29
Par to, Skaislīt, šaubu nav. VVF izandelēja krieviem tikai vienu apriņķi, bet Ulmanis visus.
0
basta > ierados 01.08.2017. 09.15
to valdemir
Cik stundas Latvija būtu pretojusies PSRS pārspēkam un nepļūtī man par Somiju, ja tev nav pat niecīgākās sajēgas par apstākļiem, kādā bija somi! Kāpēc “andelētāju” Ulmani krievu fašistiskie izdzimteņi nobeidza lāģerī, bet Kirhenšteins un Lācis baudīja visus labumus, kādi vien pieejami Staļina galmā?
0
basta > ierados 31.07.2017. 17.57
to valdemir
Paskaidro, jokainais, kas izandalēja Lietuvu, Igauniju un Besarābiju, arī viņš? Ja nebūtu bijis Ulmanis, Latvijai būtu bijis Spānijas liktenis, kad tā 1936. gadā jau bija faktiski Spānijas PSR ar visām no izejošām sekām, masu teroru un slepkavībām, ko izdevās novērst tikai pateicoties Franko ģēnijam un spāņu tautas pašaizliedzībai un brīvības mīlestībai. Latvijai, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, tas būtu bijis gals uz visiem laikiem.
0
edge_indran > ierados 31.07.2017. 15.39
—————
“Neatkarības gadu laikā mēs esam zaudējuši 700 tūkstošus cilvēku.”
Latvijas Universitātes profesors, demogrāfs Pēteris Zvidriņš.(Radio Baltkom, 2017)
=====================================================================================
Tad nu slavēsim VVF par “veiksmīgo” darījumu?! Prātiņ, nāc mājās!
Kārlis Ulmanis par tautas dzīvo spēku vairāk domāja, tāpēc viņam goda vieta tautas vēsturiskajā atmiņā – un piemineklis Rīgas centrā!
http://www.rigaspieminekli.lv/mBildes/3—1434619227—14.Piem_K.Ulmanim_5.jpg
“Nav virs zemes tādas varas, kas spētu no latviešu vīru, sievu un jauniešu sirdīm izraut neatkarīgā, brīvā valstī nodzīvotos 20 gadus. Mūs var apspiest, daļēji iznīcināt, bet kamēr latvietis dzīvos, dzīva būs dziņa pēc tiesībām dzīvot savā brīvajā valstī.” Kārlis Ulmanis, 1938.g.18.novembrī.
0
valdemir > ierados 31.07.2017. 19.29
Lietuvu izandelēja Smetona, Igauniju Petss, bet Besarābiju Karols II Hohencollerns- Zigmaringens.
0
lno > ierados 31.07.2017. 09.05
ierados. Labs.
0
Anonīms > ierados 31.07.2017. 10.14
jaunajā – jūlija – Rīgas Laiks numurā ir dievišķīga intervija – Debess – pārlasīju to divas reizes – Kā tu attaisno savu eksistenci?
Ar literatūrzinātnieku Deividu Velberiju sarunājas Arnis Rītups
Izlasiet – tur ir pateikta lietas būtība – brīvība sākas ar sarunu par to – par to, ka mēs vienojamies – kas ir BRĪVĪBA
Tur ir par to, ka dažu civēku sarunas var ietekmēt ne tikai laikmetus, bet veselus laikmetus
Tas ir tas, kas mums ir vajadzīgs – izlasiet – lūdzu – tas ir par mums
0
Anonīms > ierados 31.07.2017. 10.10
nē, nepiekrītu!!!
18.novebra elite – bļedj – runā tiešu valodu, bija tā, kas pieļāva Ulmaņa nākšanu pie varas, Ulmaņa diktatūru, kas savukārt, Latviju un latviešus pārdeva staļiniešiem!!!!
Kamēr nodevēju ulmani turēs par dievekli, kamēr viņa bļodlaižas netiks izvērtētas un nosodītas , kamēr netiks pateikts un atzīts, ka jā – viņš bija valsts šūpuļa kārējs, jā viņs bija izcils tautsaimnieks, bet viņš bija nožēlojams cilvēcisko netikumu vergs un padevās ļaunumam- varaskārei , kas būtībā maksāja tautas nāktoni – tikmēr mums saules gaismu neredzēt !!!
Tieši tāpēc nav nekāds brīnums , ka Trešo Atmodu vadīja čekisti un čekas stukači un aizveda tur, kur viņiem izdevīgi , ka inteliģence pārdevās padvarai kā maukas un ar milzu enerģiju cenšas iestāstīt, ka prastā pūļa vienaldzība un padevība bija lielāks ļaunums – nebija un nav!
Kāds no IR komentētājiem mani baigi kaunināja , ka es Imantu Ziedoni nosaucu par čekas stukaču – interesanti gan – tas mauka stukacoja, lai baudītu privilēģijas , lai piesmietu tautas tīro dvēselīti , bet man būtu jākaunas par to rakstīt un runāt? Nē – saku to pašu – kamēr nespēsim lietas saukt vārdos, formulēt, definēt vienoties par to – nekas nebūs –
Nevar uzcelt māju uz smiltīm, nevar , nekad nav varēts un nevarēs un tieši tāpēc nekādas ielu cīņas , nekādi protesti neatrisinās to, kas ir jāatrisina sēžot pie galda un sarunājoties.
0
Anonīms > ierados 31.07.2017. 10.22
basta , nē , vienkārši nē!
Es domāju, ka VVF būtu gudrāka un talantīgāka prezidente kā Kārlis Ulmanis – ja jau reiz mēs spriežam , kas būtu ja būtu
0
jurisml_inbox_lv 31.07.2017. 21.53
kamēr lembe brīvbā , tikmēr nekādas atmodas nebūs
2
basta > 01.08.2017. 09.27
to vvilums
Pastāsti, zatļerast, par Lembja naudu, varbūt Temīda to var apķīlāt! Vienotības prokremlisko zagļu un pederastu kuratoriem: Meļņikam, Zaharjinam, Savickim un Rāvim gan ir iespēja brīvi rīkoties ar desmitiem miljonu, pie kuriem tie tikuši, pateicoties kremļa kucēm.
0
vvilums > 31.07.2017. 23.51
Tā nu sanāk pašlaik, ka tikai lembja un kremļa nauda nosaka politiku valstī. Līdz ar to, ja neesi kremļa-lembja padauza, tu neeksistē vai vari būt tikai maziņš.
0
vvilums 31.07.2017. 13.29
Autors:”Latvijā pierādīs, ka nevardarbīgā ceļā šo sistēmu nav iespējams mainīt?”
Visam autora teiktajam piekrītu, taču tieši NEvardarbīgā ceļā šo sistēmu ir jāmaina, lai cik lēni un mokoši brežņevisms no tautas kopējām smadzenēm neizplēnētu, savādāk sanāks maidans ar visiem no tā izrietošajiem riskiem.
1
0
-2
Atbildēt
@edge_indran > vvilums 31.07.2017. 14.56
————–Ilmārs Poikāns:”Taisnīgums ir ticis aizmirsts kā šķira. Mēs esam kļuvuši “akli”, “miglas pūšana acīs” ir tapusi izsmalcinātāka.”
========================================================================================
Mēs?! Oligarhi, kampēji un eirokrāti vienmēr cīnījušies par taisnību, un spējuši gūt vērā ņemamus panākumus. Būsim redzīgi, izmantosim saprātīgi brīvā tirgus, dermokrātijas un Eiropas Savienības piešķirtos līdzekļus!
IR un Re-Baltica pētījums, 2012
http://www.e-r.lv/info/ienakumi/img/1.png-
http://www.irlv.lv/2012/10/18/infografika-latvijas-ienakumu-nevienlidzibas-plaisa
0