Lielo algu saņēmējiem netiks piemērots solidaritātes nodoklis
Valdošā koalīcija pirmdien vienojās diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi 20%, 23% un 31% apmērā, pēc koalīcijas partiju sanāksmes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Premjers stāstīja, ka koalīcija vienojās par nodokļu reformas modeli, kas ceturtdien, 29.jūnijā, tiks prezentēts Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē.
“Koalīcija vienojās piedāvāt diferencēt IIN likmes – ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būs 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro – 23%, bet virs 55 000 eiro – 31%. Tajā pašā laikā lielo algu saņēmējiem netiks piemērots solidaritātes nodoklis,” informēja Kučinskis. Iepriekš nodokļu reformas piedāvājums paredzēja ieviest divas IIN pamatlikmes – 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā.
Koalīcija vienojās, ka reinvestētajai peļņai tiks piemērota 0% likme, lai saglabātu uzņēmumu konkurētspēju, vēsta LETA. Pakāpeniski augs arī neapliekamais minimums.
Lai nodrošinātu veselības nozares finansējuma pieaugumu, koalīcijas partneri vienojās, ka šis finansējums tiks rasts, paceļot par vienu procentpunktu sociālās iemaksas.
Kučinskis atzina, ka koalīcijas izstrādātais piedāvājums neradīs budžeta deficītu. “Piedāvājums ir sabalansēts tiktāl, lai neradītu negatīvu efektu,” uzsvēra Ministru prezidents.
Vērtējot panākto vienošanos, “Vienotības” priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns teica, ka politiskajam spēkam ir izdevies panākt daudzus būtiskus uzlabojumus, no kuriem nozīmīgākais ir finansējums veselībai. Savā ziņā esot sakārtots jautājums par neatbilstoša budžeta deficīta nepieļaušanu, jo “Vienotība” vienmēr uzsvērusi, ka ilgtermiņā nav pareizi “iet dziļos parādos” konkrētu lietu finansēšanai, izteicās politiķis.
Partija kā pozitīvu “lēcienu uz priekšu” vērtē to, ka ar nodokļu reformas īstenošanu tiek celta minimālā alga, paaugstināts neapliekamais minimums un nodrošināta IIN progresivitāte. “Vienotība” ir aicinājusi sniegt precīzākus aprēķinus par nodokļu reformu, lai pēc pieprasījuma sasauktu politiskā spēka sanāksmes to apspriešanai.
Arī Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK pamatā atbalsta šo virzību. Pēc partijas pārstāvju domām, svarīgākais ir pēc iespējas ātrāk virzīties uz priekšu, lai agrāk būtu pilnīga skaidrība par īstenojamo reformu, sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK). Politiskā spēka uzstādījumi bija par minimālās algas paaugstināšanu, atbalstu daudzbērnu ģimenēm ar maziem bērniem un šie priekšlikumi pamatā ir ņemti vērā.
Valdībai un Saeimai attiecīgās nodokļu reformā paredzētās izmaiņas jāpieņem līdz septembrim, lai tas būtu pozitīvs signāls gan uzņēmējdarbības jomas pārstāvjiem, gan Latvijas sabiedrībai kopumā, norādīja ministrs.
Komentāri (38)
Mantrausis 27.06.2017. 07.41
Patlaban vienīgais labums, ko dzirdu diskusijās, ne tik slēpti un daudz runā par tēriņu lietderības caurskati… Varbūt pēc 10 gadiem arī to apskatīs.
Sīkumi vai lielas lietas – nav svarīgi – bet gana nabadzīgā valstī ietaupot Eur 100 vienuviet mēnesī, gadā tie būs jau Eur 1200…
Algas, auto, biroju lietas valsts sistēmā, kas noteikti ir atbildīga par sistēmas darbību un aplamībām, noteikti var būt pieticīgākas. Nedomāju, ka ierēdnim patlaban ir kāda atbidība. Tā mums saka. Līdz ar to – par bezatbildību bezatbildīgi maksā, ja akurāt šis ministrs vai ierēdnis mums patiesi ir vajadzīgs!
0
J.Biotops 26.06.2017. 21.34
Kas nemaksāja proporcionālo, tas nemaksās arī progresīvo, tātad no tā, kurš maksā, jānoplēš par visiem. Citādi nepietiek, ko taisnīgi sadalīt un kurš tad mūs nākošreiz ievēlēs? Ekonomika tautiskā.
Lielāku postu nodara tikai minimālās algas celšana, bet par to mūsu progresīvajā (atkal tas skaistais vārdiņš bez satura) sabiedrībā par to diskutēt skaitās nesmuki.
0
Absints 26.06.2017. 21.11
Reformas radīja ilūziju par progresu, nu nekā..
Progresīvais nodoklis nerada vēlmi strādāt vairāk, jo par sliktāku darbu, mazāku atdevi maksā proporcionāli vairāk. Darba ražīgums, kā bija viens no zemākiem Eiropā, tā arī paliks… Latvija kā vilkās astē, tā vilksies..
Ne miņas no cīņas ar ēnu ekonomiku, ne miņas no darbaspēka nodokļu samazinājuma.
Viss kā sociālismā. Sociālistiskā uravņilovka forever. Negribam, kļūt bagāti, gribam, lai visi vienādi, kaut nabagi. Visiem galvās okupācijas gadu principi..
Ar skaļiem saukļiem – “beidzot tas ir noticis”, mobilo sakaru operatori paceļ cenas apmēram 1,5 reizes, valdība dara to pašu – skaļi kliedz: “nodokļus samazināsim”, bet īstenība tos paceļ, Sociālo, IIN…,
Vienotība visu apgrieza ar kājām gaisā… Finālā reforma ir tieši otrāda..
Ehh…
Ungārija progresīvo IIN atcēla 2011. gada 1 janvārī, Bulgārija un Čehija 2008. 1. janvārī, Slovākija 2004. gada 1. janvārī. Rumānija 2005. g 1 janvārī, Latvija atkal izgudro riteni un grib būt gudrāka… Sanāk, kā vienmēr..
5
+1
-2
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@uldis_rats > 27.06.2017. 09.24
“Progresīvais nodoklis nerada vēlmi strādāt vairāk, jo par sliktāku darbu, mazāku atdevi maksā proporcionāli vairāk”
hmmm… visai augstprātīgs domu gājiens… kāpēc uzskatat ka “mazāka alga” un “mazāka atdeve” ir ekvivalenti? Sekojot jūsu loģikai tik pat ļoti būtu jācīnās arī pret neapliekamo minimumu. Vai pareizi saprotu, ka jūs būtu par neapliekamā minimuma atcelšanu? Neapliekamā minimuma esamība taču rezultējas tajā, ka par “sliktāku darbu, mazāku atdevi maksā proporcionāli vairāk”?
0
Absints > 27.06.2017. 11.19
Ja zinat aritmētiku, tad atbilde Jums ir skaidra… Nezinu par neapliekamo minimumu, bet Vācijā, piemēram nav noteikta minimālā alga. Vai Vācijas ekonomika ir tādā dimbā, tādā…? Es nevados pēc principa, ka tie, kas nopelna vairāk, nestrādā vairāk. Es vienkārši aizstāvu principu, ka jāmaksā pēc rezultātiem, nevis labākajiem darbiniekiem jāatņem viņu darba augļi. Sociālā aizsardzība jānodrošina sociāli neaizsargātajai sabiedrības daļai, bet ne gatera strādniekam, kas dzeršanas dēļ neko nenopelta. Nu nepiespiedīsiet mani domāt, ka mums viņš jāatbalsta.
Man loģika ir vienkārša – visā pasaulē atsakās no progresīvā nodokļa, vai Latvija ir gudrāka? Pēc Saeimas darba kvalitātes spriežot, domāju, kā salīdzinot ar citām valstīm,tā ir visneprofesionālākā. Tās spēju robeža ir aizliegumu pieņemšana. Noliegums, ne konstruktīvisms. Piemēram, specifisku dzērienu, specifiska materiāla un tilpuma pudeļu pārdošanas aizliegums. Vai smēķēšanu uz balkoniem…Profesionālākā tur esot Barča, kura vienkārši “aizmirsa” par mikrouzņēmumu nodokli savulaik, un valdība gandrīz nogāzās. Tad kādi ir pārejie? Kur Jums argumenti, ka tā nav, ka tā ir gudrāka par Ungāriju, Čehiju, Bulgāriju, Rumāniju, Poliju? Kur? No sociālā taisnīguma , no sociālistiskās uravņilovkas viedokļa viss jau šķiet taisnīgi.. Pirmajā līmenī, ja neiedziļinās…. Tad kāpēc šīs valstis no tā atteicās? Vai nepietiek ar mūsu bēdīgo pieredzi ar solidaritātes nodokli- daļa speciālistu aizbrauca, daļai maksā algu savādāk. Ideja jau laba, bet vai valsts iekasēja plānoto? Ne tuvu. Un ideja jau te bija tāda pati. Depardjē Francijā izvēlējās migrēt uz Krieviju, nevis maksāt. To gribam? Gribam uzlikt vēl vienu bremzi Latvijai?
Virspusēji jau viss šķiet taisnīgi. Tikai nedarbojas. Kāpēc Latvijai kāpt uz tā paša grābekļa, ko citas valstis jau izdarījušas?
Latvija slimo ar puritānismu. Pieņem “pareizus” likumus, kuri.. nedarbojas.
0
andrejs > 27.06.2017. 13.17
Ostapenko tikko Francijā nopelnīja miljonu ar astīti. Uzreiz atvilka 15%, bet gada beigās vēl var nākties nomaksāt atlikušos 30% no gada laikā Francijā nopelnītās summas (šis nav vienīgais WTA turnīrs Francijā).
Depardjē bija savs risinājums… bet Roland Garros uz Sočiem neviens tomēr negrasās pārcelt. Vismaz es tā ceru…
0
Ēriks > 27.06.2017. 23.36
Un kas rada vēlmi strādāt vairāk?Mazas algas,daudz darba,draņķīga pieeja medicīnai un solījumi kaut kad nākotnē sasniegt komunis…ak nē,tagad jau rietumu attīstīto valstu dzīves līmeni?
Lielākā daļa ātro kredītu ņēmēju šobrīd dzīvo Anglijā, Vācijā un Norvēģijā. Tāpēc, ka finansiālais slogs Latvijā bijis tik liels, ka to vairs nevar pavilkt. Tieši tāpēc mēs visi esam šeit, vairāk vai mazāk,» uzskata Mārtiņš.
Savukārt citam kuldīdzniekam – Aleksandram – apnika dzīvot no ātrajiem kredītiem, kas aizpildīja tukšumu makā starp algām. Viņš Anglijas pilsētā Regbijā ieradās šopavasar, aprīļa beigās.
«Pēdējo mēnešu laikā bija tā, ka tikai rēķiniem pietika, bet, lai varētu kaut ko ēst, bija jāņem kredīti, un tā katru mēnesi,» stāstīja Aleksandrs. Savukārt Anglijā viņš nedēļā saņemot tik, cik minimālā alga Latvijā. Atšķirība tā, ka var uz Latviju sūtīt naudu un pats izdzīvot.http://apollo.tvnet.lv/zinas/paradijusies-jauna-tendence-kadel-latviesi-pamet-valsti-un-emigre-uz-lielbritaniju/799111
0
Absints > 27.06.2017. 15.32
Andrej, es neko nejēdzu no ekonomikas, es neesmu gudrāks par Ungāriju, Čehiju, Bulgāriju, Rumāniju, Poliju!. Latvija ir? Es šaubos par to..
Likums ir “pareizs’, bet tas nedarbosies.. Likums STIMULĒ ēnu ekonomiku (tie kas maksāja nodokļus, daļu algu saņems citādi- aploksnē vai tml. un nemaksās to palielinājumu. Tie, kas nemaksāja, turpinās nemaksāt. Priekš kam maksāt? Kas vinnēs? Latvija? Vai te ir kāds stimuls kaut ko kādam darīt godīgāk, labāk, strādāt čaklāk?
Latvija vinnēs ar to, ka ēnu ekonomika palielināsies?
PS redzu mīnusus, neredzu argumentus. Spējat ielikt mīnusu, nespējat pateikt kapēc?
0