Jūrmalā plašā ugunsgrēka vietā atklāti arī bīstamie atkritumi (papild.)

Gerhards: atklātie bīstamie atkritumi liek runāt par kriminālatbildību

Plastmasas krāvumu ugunsgrēka vietā Jūrmalā, Slokas apkaimē, atklāti arī bīstamie atkritumi, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Ar šādu informāciju trešdien nācis klajā Valsts vides dienesta (VVD) inspektors, kurš apsekojis ugunsgrēka vietu. Inspektora ziņojumā norādīts, ka daļēji sadegušajos atkritumos starp sadzīves atkritumiem konstatēti arī bīstamie atkritumi.

“Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), saistībā ar atklātajiem faktiem, atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam, uzdevis VVD ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai nodrošināt pilnu situācijas kontroli,” informē VARAM.

Paaugstinātas bīstamības ugunsgrēka vietā Jūrmalā atrastas arī baterijas, elektrības vadi un aerosola pudeles, pastāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Viņš precizēja, ka šorīt ap plkst.3 ugunsgrēks likvidēts un Valsts vides dienesta (VVD) inspektors, apsekojot teritoriju, iesniedzis ziņojumu par pārbaudēm notikuma vietā. Saskaņā ar šīm pārbaudēm, ugunsgrēka postītajā teritorijā atradušies bīstamie sadzīves atkritumi.

VVD vadītāja Inga Koļegova teica, ka bīstamo atkritumu daudzums notikuma vietā ir pielīdzināms tam apjomam, kas ir nešķirotajos atkritumos.

Gerhards uzsvēra, ka atklātie bīstamie atkritumi liek runāt par kriminālatbildību. “Tagad ir jāskaidro, kā valsts vidienē varēja nokļūt šie atkritumi un kas ir vainīgs,” teica ministrs.

Tuvākajā laikā plānots teritoriju sakopt – tas jāveic teritorijas apsaimniekotājam, taču, ja apsaimniekotājs to nedarīs, tad to paveiks VVD, vēlāk piestādot rēķinu uzņēmumam.

Gerhards norādīja, ka tagad lielākā uzmanība jāpievērš tam, lai novērstu visas problēmas, kas saistīti ar veselības un vides problēmām. “Tagad tiek darīts viss, lai vidi sakoptu. Izdots rīkojums operatoram vietu sakopt,” teica politiķis, uzsverot, ka teritorijā tiks nodrošināta diennakts apsardze.

Notikuma vietā ir sadeguši aptuveni 40% teritorijā glabāto atkritumu. Gerhards uzsvēra, ka patlaban ir jānodala bīstamie atkritumi no pārstrādei paredzētiem atkritumiem. Kopumā teritorijā atradušies aptuveni 23 000 tonnu atkritumu.

Gerhards teica, ka svarīgs uzdevums ir novērst sadzīves bīstamo atkritumu ietekmi uz grunti un gruntsūdeņiem.

Koļegova skaidroja, ka VVD paņēmis grunts paraugus un virszemes ūdens paraugus, lai veiktu analīzes un konstatētu, kāda ir ugunsgrēka ietekme. Rezultāti būs pieejami pēc analīžu veikšanas, kas parasti ilgst desmit dienas.

Kā ziņots, svētdienas, 18.jūnija, pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās ugunsgrēks kādā teritorijā, kur bez VVD atļaujas tika glabāts liels daudzums plastmasas atkritumu. Tie dega 12 000 kvadrātmetru jeb 1,2 hektāru platībā. Ugunsgrēkam tika noteikta paaugstināta bīstamība.

Dzēšanas darbos vienlaikus iesaistījās aptuveni 50 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsēji glābēji, kuriem palīgā tika nosūtīti arī divi “Latvijas dzelzceļa” ugunsdzēsības vilcieni un divas Valsts meža dienesta ugunsdzēsības autocisternas, bet Nacionālo bruņoto spēku helikopters nodrošināja ugunsgrēka dzēšanu no gaisa.

Ugunsgrēka izcelšanās iemesli tiks skaidroti izmeklēšanā. Valsts policija par notikušo sākusi kriminālprocesu.

Kā vēlāk aģentūrai LETA atzina biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” vadītāja Jana Simanovska, pat ja Jūrmalas plastmasas atkritumu ugunsgrēkā izdalīto dioksīnu izkliedēja vējš, dabā tas nesadalās.

Simanovska norādīja, ka no degošas plastmasas izdalošos dioksīnus dabā ir ļoti grūti konstatēt, bet tie ir kaitīgi arī mazā koncentrācijā. Pēc Simanovskas domām, kaitējums videi šajā gadījumā ir nodarīts milzīgs.

(papildināta visaziņa)