RNP iepirkumā uzvar firma, kurā strādā “nanoūdens” skandālā iesaistīti cilvēki

RNP gada sākumā izsludināja 400 000 eiro vērtu jumtu hidroizolācijas materiālu piegādes konkursu.

Pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) izsludinātā celtniecības materiālu iepirkuma konkursā uzvarējis uzņēmums “Poly systems”, kurā strādā vairāki savulaik ar “nanoūdens” piegādi “Rīgas satiksmei” (RS) saistītos uzņēmumos darbojušies cilvēki, TV3 raidījuma “Nekā personīga” vēstīto atstāsta LETA.

RNP gada sākumā izsludināja 400 000 eiro vērtu jumtu hidroizolācijas materiālu piegādes konkursu. Raidījums vēstīja, ka konkursa nolikums ir sarakstīts tā, ka rīkotājiem ir iespējams izshēmot vēlamos uzvarētājus.

Konkursa daļā par hidroizolācijas pārklājumiem jumtiem uzvarējis uzņēmums “Poly systems”. Tajā ir vairāki darbinieki, kuri kādreiz strādājuši firmās, kas iesaistītas tā dēvētā “nanoūdens” piegādes darījumos RS, vēstīja “Nekā personīga”.

RNP vēlējies iepirkt septiņus dažādus izolācijas materiālus – pārklājumus betona un melnajiem bituma jumtiem, gruntis, šuvju hermētiķus un citus materiālus. Konkursa nolikumā prasīts norādīt katra materiāla cenu par vienu kilogramu, litru vai iepakojumu, bet uzvarētājs noteikts, saskaitot visu septiņu vienību kopējo cenu. Neesot ņemts vērā, ka vienu materiālu remontdarbos var izmantot tonnām, bet citu – nemaz.

Šādā vērtēšanas sistēmā priekšrocības ir pretendentam, kurš zina, kādus materiālus pasūtītājs izmantos vairāk, kādus – mazāk, jo tad zinātājs attiecīgajā pozīcijā var ielikt zemu cenu un apsteigt konkurentus, bet nezinātājs tā riskēt nevar, jo var gadīties, ka pasūtītājs visvairāk pieprasa tieši lētāko materiālu, kā rezultātā piegādātājs cieš zaudējumus.

Hidroizolācijas ieklāšanas tehnikas iznomātājs Lauris Gaiķēns raidījumam norādījis, ka šāda formula ir absurda. Viņaprāt, pamatoti būtu prasīt materiālu izmaksas kvadrātmetram vai izrēķināt koeficientus, kas atbilstu katra materiāla patēriņam.

RNP iepirkuma tehniskajā specifikācijā noteikts, ka uzņēmums vēlas iepirkt tieši grieķu firmas “Alchimica” produkciju “Hyperdesmo” vai tās analogu. “Hyperdesmo” Latvijā pārstāv kompānija “Poly systems”, kura arī uzvarējusi iepirkuma konkursa attiecīgajā daļā.

Raidījums noskaidrojis, ka minētās firmas darbinieki iepriekš strādājuši kopā ar Aleksandru Bezkorovainiju, pret kuru policijā ierosināta lieta par “nanoūdens” piegādēm RS. Uzņēmumā strādājot arī Vita Baurovska, kura bija viena no “atslēgas figūrām” nanoķīmisko mazgāšanas līdzekļu iepirkumā RS 2013.gadā. “Viņa piesaistīja firmu ar labu reputāciju, kuras vārdu izmantoja veiklie darboņi, lai par 400 000 eiro nanoķīmijas vietā uz RS nogādātu ūdeni. Viņas darba devējs tobrīd bija Aleksandrs Bezkorovainijs, kas shēmu realizēja kopā ar RS darbinieku Vjačelsavu Stunžānu,” apgalvoja raidījums.

Baurovska 2015.gadā intervijā “Nekā personīga” atzina, ka uzvarēt lielos konkursos bez pateicības pasūtītājam nevar. Pēc tam gan internetā tika izplatīts videomateriāls, kurā viņa šos izteikumus atsauca. Ar pašu Baurovsku tagad raidījumam sazināties neesot izdevies.

Pie Bezkorovainija strādājuši arī citi “Poly systems” darbinieki, piemēram, viceprezidents Mihails Jermoļenko un valdes locekle Diāna Krupnova. Viņi no Bezkorovainija uzņēmumiem aizgājuši pirms nanoķīmijas darījumiem. Abi raidījumam noliedza, ka uzvara hidroizolācijas materiālu iepirkuma konkursā būtu sarunāta.

RNP iepirkuma komisijas priekšsēdētāja vietnieks Deniss Prohodskis “Nekā personīga” apgalvoja, ka iepirkuma konkursa pretendenti nekādi nevar zināt, kādas preces uzņēmums pirks un kādas – nē. “Viņi vienkārši to nevar zināt. Jo tas ir mūsu plāns, mūsu izpildāmie darbi un mūsu lēmums, ko mēs pirksim un ko mēs nepirksim. Un, otrkārt, ja cena būs pārāk augsta vai pārāk zema, tad likumdošana mums paredz iespēju to izvērtēt un nepiekrist piedāvājumam, ja mēs redzēsim, ka tur ir kaut kas neadekvāts,” raidījumam uzsvēra Prohodskis.

“Nekā personīga” atzīmēja, ka aizdomas par līdzīgu shēmu, lai RNP iepirkumā uzvarētu konkrēta firma, bijušas jau 2013.gadā, kad pašvaldības uzņēmums meklējis, kurš nodrošinās zāles pļaušanu namu pagalmos. Tur konkursa nolikumā bijušas prasītas cenas 11 dažādiem pakalpojumiem, no kuriem izmantots pārsvarā viens – zāles pļaušana ar dārza traktoru. Uzņēmumi, kuri zināja, kādus darbus pārvaldnieks nepasūtīs, tiem varēja noteikt zemas cenas un uzvarēt konkursā, skaidroja raidījums.