Vidējā alga 4. ceturksnī sasniedz gandrīz 900 eiro

Par algu izmaiņām 2016. gada 4. ceturksnī un gadā kopumā.

Algu kāpums 2016. gadā bija lēnāks nekā iepriekšējos divos gados jeb 5%. Taču 4. ceturksnī tendences līkne jau sāka liekties uz pretējo pusi, algu kāpums gada griezumā paātrinājās. Turklāt ir nedaudz pārskatīti iepriekšējo ceturkšņu pieticīgie plusi, piemēram, 3. ceturksnī no 2.2% līdz 3.7%. Pieļāvumu, ka datus varētu pārskatīt, jau iepriekš ļāva izteikt gan naudas aprite privātpersonu kontos, gan nemainīgi stabilais noguldījumu kāpums, jo no kaut kurienes šai naudai taču ir jārodas. Savukārt 4. ceturksnī algu izmaiņas gada griezumā sasniedza jau +5.9%. Kāpumu pirmkārt virzīja vispārējās valdības jeb galvenokārt budžeta finansētās organizācijas, kurās augšupejas temps pārsniedza 9%. Vidējā alga 4. ceturksnī sasniedza 894 eiro, bet 2016. gadā kopumā tā bija 859 eiro jeb 631 eiro “uz rokas”.

Šie notikumi nedaudz maina priekšstatu par iespējamām algu izmaiņām 2017. gadā. Līdz šim publiskotie dati lika domāt, ka pagājušā gada investīciju sarukuma un viduvējā patēriņa kāpuma atbalss darba tirgū iestiepsies šī gada 1. pusē. Tomēr šodienas dati darba tirgus ainu pērn jau krāso siltākos toņos. Turklāt nav ne mazāko šaubu, ka daudz solītais nodarbinātības kāpums celtniecībā notiks. Saskaņā ar šodien Eiropas Komisijas publiskotajiem datiem, nozares uzņēmumu gaidas par nodarbinātības kāpumu ir stiprākās četru gadu laikā. Tāpēc algu pieaugums temps 2017. gadā visdrīzāk pārsniegs 6%. Visai ambiciozi ir budžeta sektora darbinieku algu paaugstināšanas plāni. Reālo algu kāpums gan būs lēnāks nekā 2016. gadā, kad vidējais patēriņa cenu līmenis praktiski nemainījās, šogad to kāpums gaidāms 2.5—3.0% diapazonā. Savukārt mājsaimniecību budžetos inflācijas atgriešanos daļēji kompensēs gaidāmais nodarbinātības pieaugums. Ne tikai celtniecības, bet arī rūpniecības nozares uzņēmumi gada sākumā kļuvuši optimistiskāki par savu spēju radīt jaunas darbavietas tuvākajā nākotnē.

Ekonomikas kopaina šobrīd ir kontrastaina. No vienas puses, šodienas dati pasvītro optimistiskākās tēzes šajā pretrunīgajā stāstā. Nodokļu iekasēšanas rezultāti janvārī liek domāt, ka gads ir sācies uz augstas nots. No otras puses, ekonomika 2017. gadā iegāja ar diezgan zemu patērētāju noskaņojuma līmeni, kas gada pirmajos divos mēnešos atkopies tikai ļoti pakāpeniski. Patēriņš ir ļoti liela daļa ekonomikas, tāpēc kopējās izaugsmes temps gada sākumā vēl var būt pavājš. Investīciju finansējuma atjaunošanās var nepaspēt pārveidot realitāti, turklāt gada sākumā šī IKP komponente vispār ir diezgan maza. Taču pamazām krājas pierādījumi, ka būs spēcīgs paātrinājums sekojošajos ceturkšņos. Fonā risinās ekonomikas ziņās maz aplūkoti procesi, kas ir labvēlīgi uzņēmumu finansiālajai situācijai, piemēram, ir sākušas augt ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā, papildinot straujā reālā izlaides kāpuma efektu. Nozares uzņēmumu aptaujas liecina, ka cenas atkal aug arī celtniecībā. Ir tikai likumsakarīgi, ka izaugsmes paātrinājums vispirms izpaužas uzņēmumu pusē, bet tad pāriet uz mājsaimniecībām, uzņēmumiem sākot aktīvāk konkurēt par darbiniekiem.

Pēteris Strautiņš ir DNB bankas ekonomikas analītiķis.