Lielās pilsētas neapmierinātas ar pieņemtajām Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm

Latvijas Lielo pilsētu asociācija apgalvo, ka darba grupā nav ņemti vērā tās un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvju priekšlikumi.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aicina ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un citas valsts amatpersonas atcelt Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.—2020.gadam, jo darba grupā, kas tās izstrādāja ir veikti demokrātijas principu pārkāpumi, ziņo aģentūra LETA.

LLPA pārstāve Dagnija Dižbite-Svarinska informēja, ka asociācija ar atklātu vēstuli vērsusies pie Kučinska, kultūras ministres Daces Melbārdes (VL–TB/LNNK), visām Saeimas frakcijām un citām amatpersonām, norādot, ka darba grupā, kura izstrādāja Mediju politikas pamatnostādnes, ir būtiski pārkāpti demokrātijas principi, un pieņemtais dokuments uzskatāms par nepamatotu un neleģitīmu.

Vēstulē LLPA vērš uzmanību uz to, ka atsevišķi Kultūras ministrijas (KM) izveidotās darba grupas pārstāvji vienpersoniski, bez citu darba grupas biedru priekšlikumu uzklausīšanas un kopēja darba grupas dalībnieku balsojuma, pieņēmuši lēmumu par gala ziņojuma atbalstīšanu redakcijā, kas kalpoja par pamatu Ministru kabinetam (MK) apstiprināt Mediju politikas pamatnostādnes 2016.—2020.gadam, tādējādi maldinot sabiedrību un citas iesaistītās puses, kā arī MK. LLPA norāda, ka darba grupā nav ņemti vērā LLPA un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvju priekšlikumi, norādot uz to nekompetenci. Tāpēc LLPA uzskata, ka minētās pamatnostādnes ir apstiprinātas uz darba grupas vadītāja KM Mediju politikas nodaļas vadītāja Roberta Putņa personīgā viedokļa pamata, ignorējot LLPA un citu darba grupas pārstāvju viedokli.

Tāpat LLPA skaidro, ka, iepazīstoties ar sanāksmju protokoliem, redzams, ka divu personu dominējošais viedoklis pasniegts kā visas darba grupas vienošanās. Tas neatbilst vispārējiem demokrātijas principiem, jo sēdēs nav notikusi balsošana.

Līdz ar to LLPA vērš uzmanību, ka darba grupas pieņemtais gala ziņojums nav atzīstams par dokumentu ar juridisku spēku. Tāpat par pretlikumīgiem ir atzīstami arī tie dokumenti, kuru pieņemšanai gala ziņojums ir kalpojis par pamatu. LLPA uzskata, ka MK rīkojums “Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.—2020. gadam” būtu atceļams. LLPA aicina vērtēt darba grupas gala ziņojuma spēkā esamību, kā arī darba grupas vadītāja Putņa un Darba grupas vadītāja vietnieces KM mediju politikas nodaļas ekspertes Klintas Ločmeles atbildību par pieļauto patvaļu un MK maldināšanu.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas Republikas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir deviņas lielākās Latvijas pilsētas — Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.

 Kultūras ministrija (KM) uzskata, ka Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) aicinājums atcelt Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.—2020. gadam ir nepamatots, aģentūrai LETA pavēstīja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Kokale informēja, ka LLPA pagājušā gada 19. augustā sniegusi elektronisku saskaņojumu pamatnostādņu īstenošanas plāna punktam, kurā teikts, ka darba grupas gala ziņojuma ieteikumi ir iekļaujami labās prakses vadlīnijās pašvaldību informatīvo izdevumu veidošanai. Tādējādi LLPA Ministru kabineta (MK) kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā esot apliecinājusi savu atbalstu gan darba grupas gala ziņojumam, gan Mediju politikas pamatnostādnēm un plānam.