Krievija pārvieto uz Kaļiņingradu raķešu kompleksu “Iskander”

Lielvalsts apsver militāro bāzu atjaunošanu Kubā un Vjetnamā

Krievijas Baltijas jūras flote taktisko mācību aizsegā ar civilo kuģi pārvieto no Ustjlugas Ļeņingradas apgabalā uz Kaļiņingradas apgabalu operacionāli taktisko raķešu kompleksu “Iskander”, piektdien vēsta Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR interneta portāls, atsaucoties uz informētu avotu.

Kā citē aģentūras LETA-BNS, ERR norāda, ka raķešu kompleksa transportēšanai tiek izmantots automobiļu un dzelzceļa prāmis “Ambal”, kam Kaļiņingradas apgabala Baltijskā jāierodas šodien. Iespējams, ka ar to saistīti aizvadītās diennakts incidenti, kad Krievijas iznīcinātāji pārkāpa Igaunijas un Somijas gaisa telpu, raksta ERR.

Kā paziņojusi Somijas Aizsardzības ministrija, Somijas gaisa telpā Krievijas iznīcinātājs “Su-27” ceturtdien ielidoja divas reizes – pulksten 16.43 un 21.33. Igaunijas gaisa telpā netālu no Vaindlo salas Somu līča tuvumā “Su-27” nelikumīgi ielidoja piektdienas naktī pulksten 2.38 un atradās tur nepilnu minūti, informējuši Igaunijas bruņoto spēku pārstāvji. Lidmašīnas transponders bija izslēgts, nebija iesniegts lidojuma plāns, un tā neuzturēja radiosakarus ar Igaunijas Gaisa navigācijas dienestu.

Igaunijas aizsardzības ministrs Hanness Hanso portālam nav nedz apstiprinājis, nedz noliedzis informāciju par “Iskander” transportēšanu uz Kaļiņingradas apgabalu. “Taču ir tiesa, ka mums ir iemesls būt ļoti modriem tiklab gaisā un uz jūras, kā visur citur,” viņš atzinis. Runājot par saistību starp gaisa telpas pārkāpumiem un raķešu kompleksa transportēšanu, viņš īsi atbildējis, ka to “nevar izslēgt”.

Krievija apsver iespēju atjaunot militārās bāzes Vjetnamā un Kubā, atsaucoties uz aizsardzības ministra vietnieku, piektdien ziņo Krievijas mediji, vēsta LETA-Reuters. Samazinot savu militāro klātbūtni ārvalstīs pēc Padomju Savienības sabrukuma, Krievija 21.gadsimta sākumā slēdza savu izlūkošanas bāzi Kubā un jūras spēku bāzi Vjetnamā.

Aukstā kara laikā abas bāzes kalpoja kā atbalsta punkti Padomju Savienības globālajai militārajai varai. Tomēr pēdējos gados Maskavas ārpolitika kļuvusi uzstājīgāka, novedot pie attiecību saasināšanās ar ASV un citām valstīm, sevišķi par konfliktiem Ukrainā un Sīrijā, NATO klātbūtni Austrumeiropā.

Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Nikolajs Pankovs sacīja, ka Aizsardzības ministrija pašlaik no jauna vērtē pagātnes lēmumus par bāzu slēgšanu, bet sīkāku informāciju atteicās atklāt. ASV savukārt cenšas uzlabot attiecības ar Kubu, kas Padomju Savienības laikos piedāvāja Krievijai ASV teritorijai tuvāko militāro bāzi.

“Globālā situācija nav statiska, tā plūst, un pēdējie divi gadi ir ienesuši nozīmīgas pārmaiņas starptautiskajā situācijā un drošības jomā,” žurnālistiem norādīja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs. “Tādēļ tas ir diezgan dabiski, ka valstis novērtē šīs pārmaiņas saskaņā ar to nacionālajām interesēm un sper konkrētus soļus veidos, kādus tās uzskata par pieņemamiem,” sacīja Peskovs.