Skats no izrādes. Nabadzīgās krustmeitas Aksjušas lomā Mārtiņš Meiers.
Valmieras teātra izrādē Muiža kaņepēs žilbina šeptmaņi un mīlētāji
Režisores Indras Rogas jaunā izrāde stāsta par teātri, seksu un šeptēm. Ne visas tēmas režisorei izdevies atrisināt vienlīdz veiksmīgi, un tas, ko izrādē uzskatīsiet par galveno, ietekmēs jūsu vērtējumu. Taču skatīties ir vērts - tukšā nepaliksiet.
Pārliecība, ka krievu 19. gadsimta dramaturga Aleksandra Ostrovska komēdija Mežs stāsta par mākslas cildenumu iepretim sadzīves purvam, ir teātra aprindās pamatīgi iesakņojusies. Divi nabadzīgi aktieri - traģisko lomu izpildītājs Nesčastļivcevs un komiķis Sčastļivcevs - satiekas uz ceļa netālu no Neščastļivceva tantes muižas un nolemj uz dažām dienām tajā iegriezties. (Protams, nestāstot, kas ir viņu nodarbošanās, - krustdēls izliekas par atvaļinātu virsnieku, bet draugu uzdod par savu sulaini.) Tante - atraitne Gurmižska - akurāt nonākusi šaurā dzīves punktā: viņa uztur askētiskas, dievbijīgas sievietes tēlu, bet ir traki iemīlējusies krietni jaunākā caurkritušā ģimnāzistā Bulanovā. Lai mīlas objektu paturētu tuvumā un palīdzētu viņam izsisties, skata pēc nākas viņu precināt krustmeitai Aksjušai, kuru tante, saprotams, nīst. Muižas dzīvē līdz ar to ņudz visādu veidu «kreisie darījumi», liekulība, blēdības, kurām pa vidu, paši negribēdami, iemaisās atnācēji ar saviem ideālistiskajiem priekšstatiem par to, kā vajadzētu dzīvot...
